Kalendārā pavasara (marts–maijs) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,3 °C, kas ir 2,4 °C virs gadalaika normas. Šis pavasaris kļuva par siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), tam par 0,8 °C apsteidzot 2014. gada pavasari, kurš līdz šim bija siltākais novērojumu vēsturē. Visi šī pavasara mēneši bija siltāki par normu. Marts un maijs bija salīdzinoši vissiltākie , martam dalot 3. siltākā marta titulu un maijam – 2. siltākā maija titulu. Marta un maija vidējā gaisa temperatūra bija +3,4 °C un +14,4 °C (attiecīgi 3,2 °C un 3,0 °C virs normas). Aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,2 °C bija 1,1 °C siltāks par normu un dala 8. siltākā aprīļa titulu ar 1994., 2008. un 2014. gadu.
Gandrīz visu martu vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, sasniedzot jaunus maksimālās gaisa temperatūras rekordus mēneša sākumā, vidū un beigās, un pēdējā mēneša dienā (31. martā) uzstādot arī jaunu Latvijas mēneša rekordu martam (+22,8 °C Skultē) un jaunu pirmo pavasara +20,0 °C rekordu (iepriekš agrākie +20,0 °C reģistrēti 2018. gada 9. aprīlī , kad visās novērojumu stacijās maksimālā gaisa temperatūra pārsniedza +20,0 °C un augstākā temperatūra +22,8 °C novērota Daugavpilī).
Siltums lielākoties turpinājās arī aprīļa pirmajā pusē, pirmajās desmit aprīļa dienās kopā uzstādot 74 maksimālās gaisa temperatūras rekordus, no kuriem četri bija Latvijas diennakts rekordi un viens – Latvijas dekādes rekords (+27,1 °C Daugavpilī 10. aprīlī), kurš pārspēts uzreiz par 8 °C (iepriekšējais: +19,1 °C Mērsragā un Rīgā). Aprīļa sākuma karstuma periodā pārspēti arī rekordi pirmajiem reģistrētajiem +25,0 °C, +26,0 °C un +27,0 °C – attiecīgi 15 dienas, 23 dienas un 29 dienas agrāk nekā iepriekšējie rekordi. Aprīļa otrajā pusē savukārt valdīja auksti laika apstākļi, vidējai gaisa temperatūrai gandrīz 2 nedēļas pēc kārtas esot zem normas.
Aprīļa pašās beigās un maija sākumā gaisa temperatūra paaugstinājās, taču maija pirmajā un otrajā dekādē tā atkal pazeminājās, un tika sasniegti šī pavasara vienīgie minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem divi bija staciju mēnešu rekordi (–3,5 °C Dagdā un –5,1 °C Rēzeknē). Savukārt pārējo maiju ārā valdīja ļoti vasarīgi laika apstākļi, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +25,0 °C un sasniedzot arī pirmos +30,0 °C (28. maijā Ventspilī +30,1 °C).
Kopumā pavasarī tika pārspēti 140 maksimālās gaisa temperatūras diennakts rekordi, no kuriem 6 bija Latvijas diennakts rekordi, 1 Latvijas dekādes rekords un 1 Latvijas mēneša rekords. Tāpat sasniegti arī 5 minimālās gaisa temperatūras diennakts rekordi.
2024. gada pavasaris ar kopējo nokrišņu daudzumu 122,1 mm bija 1% sausāks par normu (123,1 mm). Nokrišņu daudzums salīdzinājumā ar normu dažādos Latvijas reģionos bija mainīgs, dažviet pavasarim esot sausākam par normu, vismazāk nokrišņu bija Jelgavā – 73,5 mm, kas ir 40% zem stacijas gadalaika normas (122,2 mm). Savukārt citviet pavasaris bija stipri mitrāks par normu, vislielākajam nokrišņu daudzumam esot Daugavpilī – 206,1 mm, kas ir 56% virs stacijas gadalaika normas (131,7 mm).
Pavasara sākums bija ļoti sauss visā Latvijā – marta 1. dekādē gandrīz visās novērojumu stacijās nokrišņi netika novēroti. Lai gan mēneša otrajā pusē bija vairāk nokrišņu, marts ar nokrišņu daudzumu 23,2 mm kopumā bija 36% sausāks par normu. Aprīlis lielākajā daļā valsts bija mitrāks par normu, īpaši aprīļa 3. dekāde, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 207% virs dekādes normas (9,7 mm). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 70,4 mm, kas ir 97% vairāk par normu, padarot šo aprīli par 5. mitrāko novērojumu vēsturē. Savukārt maijā atgriezās sausāki laika apstākļi, maijam ar kopējo nokrišņu daudzumu 28,5 mm esot 43% sausākam par normu (50,4 mm).
Lielākajā daļā novērojumu staciju pavasarī sausuma un mitruma rādītājs (SPI) bija normas robežās, taču tomēr daļā staciju viscaur Latvijai pavasaris bija mēreni vai ļoti sauss, Jelgavā pat ekstremāli sauss.
Šajā pavasarī sniegs nebija bieža parādība – visu pavasara mēnešu vidējais sniega biezums Latvijā bija 0 cm. Lai gan atsevišķās dienās un novērojumu stacijās novērots sniegs, tomēr vienīgā vienlaidu sniega sega šajā pavasarī reģistrēta aprīļa otrajā pusē, kad cīruļputenī no 22. līdz 24. aprīlim valsts rietumu un centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega sega, tās biezumam sasniedzot un dažviet pārsniedzot 10 cm biezumu (Stendē – 12 cm, Vičakos – 10 cm, Saldū – 9 cm).
Vidējais vēja ātrums pavasarī bija 3,1 m/s, kas ir vienāds ar gadalaika normu. Visvējainākais pavasara mēnesis Latvijā bija aprīlis, kura vidējais vēja ātrums 3,6 m/s bija 0,5 m/s virs normas. Pārējie pavasara mēneši bija mazāk vējaini – marts ar vidējo vēja ātrumu 3,2 m/s un maijs ar 2,6 m/s. Kopumā pavasarī bija 7 dienas, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), bet pavasara visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Dobelē 15. aprīlī – 24,6 m/s.
Pavasaris bija agrs un silts, tādēļ vairums fenoloģisko parādību iestājās agri.
Marta sākumā ziedēja dažādi ziedi un koki, parādījās arī pirmās ērces.1 Daudzviet tika novēroti baltie stārķi, kuri jau marta vidū kopā ar citām putnu sugām (melnajiem stārķiem, meža tilbītēm un pelēkajām cielavām) atgriezās no ziemošanas vietām.2 Īpaši strauja dabas atmoda notika marta beigās, kad Ventas rumbā sāka lēkāt vimbas, bet ziemas miegu beidza lāči un eži, un parādījās pirmie parka vīngliemeži. Sākās zāles zaļošanas fenoloģiskā parādība, plauka lapas ievām un ogulājiem. Mežos ziedus raisīja pamīšlapu pakrēslītes, dziedniecības lakači, kumeļpēdas, blīgznas, apses, baltie un dzeltenie vizbuļi.1 Mēneša beigās agri atgriezās vairākas gājputnu sugas, savukārt lielajam zīriņam (30. marts, Liepājas ezers) reģistrēts agrākais atgriešanās datums novērojumu vēsturē.2
Aprīļa sākumā vairākām krūmu un koku sugām saplauka lapas, sāka ziedēt bērzi un kļavas. Pļavās ziedus sāka raisīt pienenes un gaiļbiksītes, dārzos uzziedēja narcises. Mēneša vidū dzīvajā dabā intensīvi turpinājās daudzu krūmu un koku sugu lapu plaukšana. Ziedēja agrās plūmju šķirnes un aprikozes, ziedus raisīja arī sakuras.1 Aprīļa vidū turpinājās lauku sējas darbi, tika sēti vasaras kvieši un mieži, pupas, zirņi, auzas un citi kultūraugi. Lauksaimniekiem bažas sarūpēja stiprā snigšana un zemās temperatūras aprīļa 3. dekādes sākumā, kad dārzos jau ziedēja aprikozes, persiki, plūmes, jāņogas, upenes, ērkšķogas un dažviet arī ķirši. Jau 28. aprīlī Rīgā uzziedēja pirmie ceriņi, citviet – maija sākumā un vidū.
Pirmās ziņas par ievu ziedēšanas sākumu šogad tika saņemtas jau 18. aprīlī no Pilskalnes pagasta, savukārt 20. aprīlī – no Svitenes un Tērvetes pagasta, bet vēl dienu vēlāk – no Rīgas valstspilsētas un Stopiņu pagasta.1 Dažviet galvaspilsētā pirmie ievziedi gan pamanīti jau 17. aprīlī. Ilggadīgie fenoloģiskie novērojumi rāda, ka vidēji ievas Latvijā sāk ziedēt maija otrās dekādes sākumā. Siltais pavasaris un īpaši siltais aprīļa sākums šogad veicinājis ļoti agru ievu ziedēšanas sākumu. Ģeogrāfiski vispirms ievu ziedēšana Latvijā novērojama valsts dienvidu un austrumu rajonos, bet visvēlāk – Alūksnes un Vidzemes augstienē, kā arī daudzviet Piejūras zemienē, īpaši Ziemeļkurzemē.
Daudzām gājputnu sugām (stepes lija, melnais zīriņš, lakstīgala, mazais svilpis, paipala, pelēkais mušķērājs, mazais mušķērājs, brūnā čakste, grieze, ezeru, iedzeltenais un kārklu ķauķis) aprīļa mēnesī novēroti ļoti agri šo gājputnu atgriešanās datumi, vēl vairākām sugām (Seivi ķauķis, apkakles strazds, tītiņš, ceru ķauķis, vālodze) – jauni rekordi, bet lukstu čakstītei – atkārtots līdzšinējais rekords.2
Maijā agri ziedēt sāka zirgkastaņas un ceriņi. Mēneša vidū ziedēja ābeles un pīlādži, beigās – jasmīni, mežrozītes, segliņi. Pļavās ziedus raisīja pļavas augi, mēneša beigās ziedēja pīpenes, magones, rudzupuķes un citi augi. Mežos maija sākumā bija sastopamas pavasara sēnes, piemēram, maija auzenes. Savukārt ap 20. maiju Valkas un Jelgavas pusē jau uzietas pirmās baravikas. Mēneša beigās sākās uz lauka augošo zemeņu un meža zemeņu nogatavošanās fenoloģiskā parādība.1
Gājputnu atlidošanā maija mēnesī reģistrēts atkārtots rekords – 4. datumā Lielsesavā novērots upes ķauķis (arī 2004. gada 4. maijā tas novērots Ķemeru Nacionālajā parkā).2