Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Aprīlis, 2023
Aprīļa apskats
Aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,4 °C, kas ir 1,3 °C virs mēneša normas. Kopā ar 1990. un 1950. gada aprīļiem tas bija 5. siltākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Mēneša minimālā gaisa temperatūra –4,5 °C tika novērota 5. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 24. aprīlī Bauskā.
Aprīļa sākumā un beigās gaisa temperatūra Latvijā bija zemāka par normu, bet no 1. dekādes vidus līdz 3. dekādes vidum gaisa temperatūra bija virs normas, atsevišķās dienās pat vairāk nekā 5 °C virs normas, un tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 20,3 mm, kas ir 43% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (53,7 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Liepājā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī - 12 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī - 2 diennaktis.
Aprīlī lielākajā daļā Latvijas kopējais Saules spīdēšanas ilgums bija nedaudz lielāks nekā vidēji 1991.-2020. gadu periodā, vien valsts dienvidos aprīlis bija mazāk saulains nekā ierasti.
Sniega sega tika novērota vien mēneša sākumā. Visbiezākā sniega sega Latvijā aprīlī bija 3 cm, kas 5. aprīlī reģistrēta Saldū.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 68% - no 62% Gulbenē, Rīgā līdz 75% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (17,6 m/s) tika novērotas 2. aprīlī Liepājā.
Aprīļa sākumā bērziem cirkulēja sulas, visā valsts teritorijā turpināja ziedēt māllēpes. Ievām, jāņogām, upenēm, ērkšķogām un ceriņiem saplauka lapas. Mežos uzziedēja baltie vizbuļi un ziemas miegu beidza eži1.
Mēneša vidū sāka zaļot pļavas, uzziedēja pirmās gaiļbiksītes un dzeltenie vizbuļi. Kuldīgā, Ventas rumbā, lēkāja vimbas, bet visā valsts teritorijā atgriezās bezdelīgas. Rīgā varēja novērot ziedošas pienenes un kļavas, bet lapas izplauka bērziem, zirgkastaņām un liepām1.
Aprīļa beigās Rīgā, Uzvaras parkā, ziedus raisīja sakuras. Uzziedēja arī bērzi un ievas. Valsts lielākajā daļā atgriezās dzeguzes un lakstīgalas, kuru pirmais novērojums (25. aprīlī) atpalika tikai vienu dienu no rekorda1.
Netrūka arī dažādu retu dabas parādību. 8. aprīlī Alūksnes novadā ap Sauli tika novērots halo, bet 10. aprīlī Bauskas novadā – virpuļstabs. 24. aprīlī lielā daļā Latvijas teritorijas bija vērojama ziemeļblāzma. Savukārt 25. aprīlī Zvārdē pērkona negaisa laikā tika novērota krusa. Aprīļa beigās, laikā, kad ziedēja plūmes, ķirši un ogulāji, lielā daļā valsts teritorijas bija vērojamas salnas, tās atstās ietekmi uz šoruden gaidāmo ražu.
Aprīļa 3. dekādes apskats
Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,6 °C tika novērota 29. aprīlī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 24. aprīlī Bauskā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 9,4 mm, kas ir 3% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,1 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Priekuļos - 2,6 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā, Sīļos, Stendē, Zīlānos - 4 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos - 1 diennakts.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 60% Alūksnē, Gulbenē, Rēzeknē līdz 81% Ventspilī.
Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 25. aprīlī Dagdā.
Aprīļa 3. dekādes sākumā Rīgā, Uzvaras parkā, krāšņi ziedošajām narcisēm un dzeltenajām forsītijām pievienojās sakuras. Vairums sakuras koku uzziedēja 21. aprīlī.
Dabā vērojama aktīva daudzu augu ziedēšana. Dekādes sākumā Rīgā, bet vēlāk arī citviet Latvijā ziedēja āra bērzi – koki, kuru ziedputekšņi pavasarī ir vieni no nozīmīgākajiem alerģiju izraisītājiem. Vienlaicīgi ziedēt sāk arī ozoli. Zied ievas. Šogad pirmās ievas uzziedēja Dobeles novada Tērvetē, bet drīz pēc tam arī Rīgā un citviet Latvijā. Daudzviet uzziedēja plūmes un ķirši.
Aprīļa 3. dekādē Latvijā atgriezās dzeguzes. Pirmie dzeguzes saucieni bija dzirdami jau 21. aprīlī, tas novērots valsts galējos austrumu rajonos. Dažu dienu laikā dzeguzes dziesma bija dzirdama jau lielā daļā Latgales un Vidzemes, bet dekādes vidū – arī Zemgalē, beigās – Kurzemē. Sākot ar 25. aprīli Latvijā atgriezušās arī lakstīgalas, šie putni novēroti galvenokārt valsts dienvidu un austrumu rajonos, kā arī Rīgā. Dzeguzes un lakstīgalas ir kukaiņēdāji putni un tā saucamie vēlie migranti. Īpaši jāpiemin lakstīgalas, kuras 25. aprīlī novērotas piecās vietās - Vecmīlgrāvja kapos, Virešu pagastā, Ogres salā, Juglā un Jelgavā. Šie novērojumi tikai par vienu dienu atpalika no rekorda (24. aprīlis), kas reģistrēts 2014. gadā (Bebrenes pagasts)1.
Lielā daļā Latvijas teritorijas 24. aprīlī bija vērojama ziemeļblāzma. To izraisošā magnētiskā vētra šoreiz bijusi ļoti spēcīga, tāpēc ar neapbruņotu aci šī krāšņā dabas parādība bija saskatāma ne tikai ziemeļu pamalē, bet arī virzienā uz rietumiem un dienvidiem.
Savukārt 25. aprīlī Zvārdē pērkona negaisa laikā novērota krusa. Aprīļa beigās, laikā, kad ziedēja plūmes, ķirši un ogulāji, lielā daļā valsts teritorijas bija vērojamas salnas, tās atstās ietekmi uz šoruden gaidāmo ražu.
Aprīļa 2. dekādes apskats
Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,4 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,5 °C tika novērota 11. aprīlī Pāvilostā, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,2 °C tika novērota 11. aprīlī Rīgā, kas ir atkārtots Rīgas 11. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Dekādes pirmajās divās dienās reģistrēti kopumā 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 2 rekordi tika atkārtoti. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 73% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (22,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Ainažos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm . Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos šādu diennakšu nebija.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 60% - no 53% Rīgā, Rūjienā līdz 72% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Ventspilī.
Diennakts vidējai gaisa temperatūrai esot virs +5 grādiem, dabā iesācies veģetācijas periods, ko viegli pamanīt, jo zaļot sākušas pļavas. Jau 17. aprīlī Tērvetē uzziedēja pirmās gaiļbiksītes. Visā valsts teritorijā mežos sākuši ziedēt dzeltenie vizbuļi. Pamazām beidzas bērzu sulas tecināšanas laiks. Sezona bijusi gara, tā beidzas ar pirmo lapiņu izplaukšanu1.
Kuldīgā, Ventas rumbā, notiek vimbu lēkāšana. Šo parādību ik gadu dodas vērot gan Kuldīgas iedzīvotāji, gan pilsētas viesi. Ik gadu vimbas peld augšup pa Ventu, ceļā saskaroties ar šķērsli – Ventas rumbu. Zivis lec tur, kur būs visveiksmīgāk nārstot. Tās, kuras ir pārlekušas pāri, nārsto izdevīgākā un drošākā vietā, un parasti šīm zivīm ir vairāk pēcnācēju. Visā valsts teritorijā aprīļa otrajā dekādē atgriezās bezdelīgas1.
Īpaši jāpiemin Rīga, kur pilsētas siltumsalas ietekmē dabas atmodas procesi norit īpaši strauji. Pilsētas centrā pirmās dziedniecības pienenes ziedus raisīja 17. aprīlī, bet dekādes beigās pieneņziedi bija redzami jau daudzās galvaspilsētas apkaimēs. Lapas izplaukušas ne tikai āra bērziem un parastajām zirgkastaņām, bet pat liepām. Rīgā krāšņi zied parastās kļavas1.
Aprīļa 1. dekādes apskats
Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4,5 °C tika novērota 5. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī.
Aprīļa pirmajā dekādē pārsniegti diennakts 2 maksimālas gaisa temperatūras rekordi - 7. aprīlī Skultē (+17,3 °C) un 10. aprīlī Gulbenē (+17,1 °C), bet atkārtots viens gaisa temperatūras rekords. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 7,5 mm, kas ir 46% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (23,0 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Ventspilī - 1,2 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī - 7 diennaktis, bet Ventspilī šādu diennakšu nebija.
Visbiezākā sniega sega Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3 cm, kas 5. aprīlī reģistrēta Saldū.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 75% - no 71% Ainažos, Rūjienā līdz 81% Daugavpilī.
Visstiprākās vēja brāzmas (17,6 m/s) tika novērotas 2. aprīlī Liepājā.
Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos straujāk noritēja dažādi dabas atmodas procesi. Iedzīvotāji aktīvi tecina bērzu sulas, visā valsts teritorijā turpina ziedēt māllēpes. Daudzviet, īpaši Kurzemē un Zemgalē, ievām, jāņogām, upenēm, ērkšķogām un ceriņiem jau saplaukušas lapas. Valsts dienvidos (Ukri, Svitene) mežos ziedus raisījuši baltie vizbuļi. Vairākās vietās (Rīga, Užava, Ikšķile, Barkava) novēroti no ziemas miega pamodušies eži1.
- aprīlī Alūksnes novadā ap Sauli tika novērots halo, bet 10. aprīlī Bauskas novadā – neliels virpuļstabs.
-
Dati no dabasdati.lv. ↩︎