Pavasaris, 2019
Pavasara apskats
2019/. gada pavasara (marts–maijs) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,2 °C, kas ir 1,6 °C virs sezonas normas, kļūstot par 4. siltāko pavasari (kopā ar 1989., 1990. un 2000. gadu pavasariem) novērojumu vēsturē – kopš 1924. gada. Pavasara minimālā gaisa temperatūra –14,1 °C 2. martā tika novērota Zosēnos. Savukārt sezonas maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C 20. maijā – Pāvilostā un Ventspilī, kas ir arī jauns 20. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords Pāvilostā. Pavasarī kopumā tika pārspēti Latvijas 27. aprīļa diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekordi, 3 novērojumu staciju mēnešu maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 58 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 8 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 1 novērojumu staciju mēneša maksimālās gaisa temperatūras un 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi.
No pavasara mēnešiem vienīgi maijs nebija starp 10 siltākajiem attiecīgajiem mēnešiem novērojumu vēsturē – ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C (0,3 °C virs mēneša normas) tas kļuva par 27. siltāko novērojumu vēsturē. Marts (vidējā gaisa temperatūra +2,2 °C, kas ir 2,4 °C virs mēneša normas) bija 7. siltākais marts kopš 1924. gada un 4. siltākais līdz šim 21. gadsimtā. Savukārt aprīlis bija tikpat silts kā pērnais aprīlis – ar +7,8 °C esot 2,1 °C siltāks par normu, dalot 3. siltākā aprīļa novērojumu vēsturē godu ar pērno aprīli.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā pavasarī bija 100,5 mm, kas ir 18% zem sezonas normas (122,7 mm). Līdz ar to šis bija 23. sausākais pavasaris novērojumu vēsturē un 5 sausākais līdz šim 21. gadsimtā. Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 156,3 mm, bet vismazāk – Dobelē (58,6 mm). Nokrišņu daudzums pa mēnešiem šajā pavasarī bija kontrastiem bagāts. Marts ar nokrišņu daudzumu 49,5 mm, kas ir 24% virs normas, bija vismitrākais no mēnešiem, kļūstot arī par 10. mitrāko martu novērojumu vēsturē un 3. mitrāko līdz šim 21. gadsimtā. Marts bija arī pirmais mēnesis kopš pērnā aprīļa, kura nokrišņu daudzums pārsniedz normu. Līdz ar to noslēdzās viens no garākajiem secīgu mēnešu periodiem ar nokrišņu daudzumu zem normas novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). No pagājušā gada maija līdz šī gada februārim 10 secīgus mēnešus nokrišņu daudzums bija zem normas. Turpretī aprīlis ar vidējo nokrišņu daudzumu 3,0 mm (91% zem normas) kļuva par sausāko aprīli novērojumu vēsturē. Maijā vidēji Latvijā nokrišņu daudzums bija ap normu – 50,9 mm, kas ir 4% virs normas, bet bija novērojamas lielas atšķirības nokrišņu daudzumos dažādos Latvijas reģionos. Piemēram, Alūksnē nokrišņu daudzums bija 100,4 mm (75% virs maija normas), bet Pāvilostā nolija tikai aptuveni puse no mēneša normas – 16,8 mm.
Meteoroloģiskais pavasaris kopumā Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju iestājās 8. februārī. Visvēlāk, 24. februārī, tas iesākās Alūksnē, Rēzeknē, Rūjienā un Zosēnos. Vidēji Latvijā 2019. gada meteoroloģiskais pavasaris ilga 98 dienas. Visīsākais meteoroloģiskais pavasaris bija Saldū, kur tas ilga 70 dienas, bet visgarākais bija Kolkā – 116 dienas. Vidēji Latvijā un gandrīz pusē no novērojumu staciju meteoroloģiskais pavasaris beidzās 17. maijā, bet 7 novērojumu stacijās tas beidzās 18. maijā. Visagrāk tas beidzās Liepājā, Pāvilostā, Rīgā un Saldū – 24. aprīlī, savukārt visvēlāk beidzās Kolkā – 3. jūnijā.