Vasara, 2018
Vasaras sezonas apskats
Kalendārās vasaras (jūnijs–augusts) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1°C, kas ir 1,9°C virs sezonas normas, kļūstot par 2. siltāko vasaru novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Siltāka bija tikai 2010. gada vasara ar vidējo gaisa temperatūru +18,4°C. Vasaras minimālā gaisa temperatūra –1,6°C 6. jūnijā tika novērota Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +34,2°C – 30. jūlijā Bauskā, kas ir arī jauns 30. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords Bauskā. Kopumā šovasar tika pārspēti Ainažu (+33,7°C) un Kolkas (+32,1°C) novērojumu staciju maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 1 dekādes un 66 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Tika pārspēti arī 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi.
No vasaras mēnešiem ar vidējo gaisa temperatūru Latvijā +19,8°C vissiltākais bija jūlijs, kļūstot par 3. siltāko novērojumu vēsturē aiz 2001. un 2010. gada jūlijiem, bet augusts ar +18,7°C bija 5. siltākais novērojumu vēsturē, savukārt jūnija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,8°C (22. siltākais).
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā vasarā bija 162,4 mm, kas ir 28% zem vasaras normas (225,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 234,7 mm, bet vismazāk nokrišņu – Rīgā (96,2 mm). Visi vasaras mēneši bija sausāki par normu. Jūnijā nokrišņu daudzums bija 43,9 mm, kas ir 40% zem normas, jūlijā 51,9 mm (31% zem normas), bet augustā 69,0 mm (10% zem normas). Jūnijs bija 4. sausākais līdz šim 21. gadsimtā, bet jūlijs 2. sausākais.
Meteoroloģiskā vasara kopumā Latvijā iestājās 9. maijā, bet atsevišķās novērojumu stacijās tās sākums bija no 7. maija līdz 25. maijam. Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju tā beidzās 12. septembrī. Visagrāk vasara beidzās Alūksnē un Zosēnos – 25. augustā, bet Ainažos, Rīgā un Skrīveros tā ilga līdz 22. septembrim. Kopumā Latvijā meteoroloģiskā vasaras garums bija 127 dienas, kļūstot par 2. garāko meteoroloģisko vasaru kopš 1961. gada. Garāka bija tikai 2004. gada vasara ar 135 dienām. Atsevišķās novērojumu stacijās meteoroloģiskās vasaras garums bija no 94 dienām Zosēnos līdz 139 dienām Rīgā, kas ir otra garākā vasara novērojumu stacijās (garākā ar 144 dienām ir 1975. gada vasara Ainažos).
Šī gada vasara bija nozīmīga ar karstumu un sausumu. Tika novēroti 2 izteikti karstuma viļņi – maija 2. pusē un jūlija beigās – augusta sākumā. Pēdējā no tiem 8 dienas pēc kārtas (no 26. jūlija līdz 3. augustam) katru dienu kādā no Latvijas reģioniem tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Arī karstumu raksturojošo indeksu vērtības bija vienas no lielākajām, kas novērotas kopš 1961. gada. Piecpadsmit novērojumu stacijās šogad ir sasniegts jauns vasaras dienu (dienas ar maksimālo gaisa temperatūru >+25°C) skaita rekords, savukārt Ainažos, Jelgavā un Liepājā tika fiksēts jauns tropisko nakšu (dienas ar minimālo gaisa temperatūru >+20°C) skaita rekords. Vēl 7 novērojumu stacijās tika atkārtots tropisko nakšu skaita rekords, tostarp Rīgā, kur šogad ir bijušas 14 tropiskās naktis.
Lai gan lielākajā daļā vasaras gaisa temperatūra bija augstāka par normu, tomēr jūnija 3. dekāde un jūlija 1. dekāde bija aukstākas par normu un 3. jūlija diennakts vidējā gaisa temperatūra Ventspilī bija tikai +11,0°C – tik zema diennakts vidējā gaisa temperatūra jūlijā Ventspilī nebija novērota kopš 1976. gada.
Vasaras sākumā bija stiprs sausums – laika periods no 4. maija līdz 20. jūnijam 2/3 no novērojumu stacijām bija sausākais šo dienu periods kopš 1961. gada, bet pārējās – viens no sausākajiem. Šo sausumu pastiprināja karstuma vilnis maija 2. pusē, kā arī fakts, ka gada pirmajā pusē kopumā bija lijis mazāk par normu. Šī sausuma ietekmē lielākajā daļā valsts ilgstoši bija augsta ugunsbīstamība un novēroti vairāki meža un kūdras ugunsgrēki, kā arī radušies zaudējumi vairākās tautsaimniecības jomās.