Kalendārā pavasara (marts – maijs) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,8 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Šis pavasaris kļuva par 10. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). No pavasara mēnešiem tikai maijs bija vēsāks par normu, kura vidējā gaisa temperatūra +11,3 °C bija 0,1 °C zem normas. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +1,6 °C bija 1,4 °C siltāks par normu, savukārt aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C (1,3 °C virs normas) kopā ar 1950. un 1990. gada aprīļiem bija 5. siltākais novērojumu vēsturē.
Marta 1. dekādes beigās Latvijā novēroja stiprāko salu kopš 2021. gada decembra, Zosēnos 10. martā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –26,4 °C. Pēc tam strauji kļuva siltāks, un tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vēsākam periodam ap marta un aprīļa miju sekoja šī pavasara ilgākais posms ar gaisa temperatūru virs normas – 19 dienas (no 7. līdz 25. aprīlim). Savukārt garākajam siltuma periodam sekoja garākais un spēcīgākais aukstuma vilnis, kura laikā tika pārspēti 32 minimālās gaisa temperatūra rekordi, tostarp Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Pēc nedaudz siltāka maija vidus, pavasara pēdējās dienās kļuva vēsāks un tika reģistrēti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi.
Kopumā pavasarī tika pārspēti 30 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 36 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kuru starpā bija 3 dekādes un 2 mēneša rekordi, un jau minētie Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Savukārt atkārtots tika 1 minimālās un 3 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
2023. gada pavasaris ar kopējo nokrišņu daudzumu 91,7 mm bija 26% sausāks par normu (123,1 mm) un sausākais pavasaris pēdējos 5 gados. Lielākajā daļā Latvijas pavasara kopējais nokrišņu daudzums bija mazāks par normu, vismazāk nokrišņu bija Jelgavā – 44,6 mm, kas ir 64% zem gadalaika normas (122,2 mm). Vietām valsts austrumos pavasaris bija mitrāks par normu, un vislielākais nokrišņu daudzums šopavasar reģistrēts Madonā – 157,3 mm, kas ir 15% virs novērojumu stacijas gadalaika normas (137,0 mm).
Pavasara sākums bija nokrišņiem bagāts, bet gadalaika turpinājumā nokrišņu bija mazāk nekā ierasts. Marts ar kopējo nokrišņu daudzumu 59,6 mm (62% virs mēneša normas) bija mitrākais marts pēdējos 15 gados un 7. mitrākais novērojumu vēsturē. Aprīlī kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 20,3 mm (43% zem normas). Savukārt maijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 12,2 mm (76% zem normas) bija sausākais novērojumu vēsturē, par 2,2 mm pārspējot 1941. gada rekordu.
Marts ar vidējo sniegu segu 8 cm bija 1 cm sniegotāks par normu. Ar sniegu visbagātākais marts (16 cm virs normas) bija Priekuļos, kur 13. martā novērota arī pavasara biezākā sniega sega 59 cm, kas ir biezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega sasniedza 70 cm. Aprīļa pirmajā dekādē vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā, visilgāk sniega sega bija Alūksnē, kur tā nokusa 6. aprīlī.
Vidējais vēja ātrums pavasarī bija 3,2 m/s, kas ir 0,1 m/s virs gadalaika normas. Visvējainākais pavasara mēnesis Latvijā bija marts, kura vidējais vēja ātrums 3,9 m/s bija 0,6 m/s virs normas. Marts bija arī vienīgais pavasara mēnesis, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s). Kopumā pavasara pirmajā mēnesī bija 4 dienas, kad vēja brāzmas kādā novērojumu stacijā sasniedza 20 m/s, bet pavasara visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī 8. martā – 27,2 m/s.
Vietām Kurzemē meteoroloģiskā pavasara sākums (5 dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C) bija agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī. Līdz februāra vidum meteoroloģiskais pavasaris sākās vēl vairākās novērojumu stacijās Latvijas rietumos un centrālajos rajonos, kā arī vidēji Latvijā (13. februārī). Pārējās novērojumu stacijās meteoroloģiskais pavasaris sākās marta vidū. Visagrāk meteoroloģiskais pavasaris noslēdzās Priekuļos un Rīgā – 10. maijā, vēl dažās novērojumu stacijās pavasaris beidzās 19. un 20. maijā, bet lielākajā daļā novērojumu staciju un vidēji Latvijā vēl nav bijis meteoroloģiskās vasaras sākums (5 dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru vismaz +15 °C) un turpinās meteoroloģiskais pavasaris.
Spriežot pēc pavasara fenoloģiskajiem novērojumiem, gadalaiks bijis visai agrs. Vairākām gājputnu sugām pirmie atlidojušie īpatņi tika novēroti salīdzinoši agri.
Lai gan pavasara sākumā valdīja ziemīgi laikapstākļi, turpinājās dabas atmoda, un tika reģistrēti vairāki agri gājputnu atlidošanas gadījumi, tostarp jau 7. martā Tukuma novadā novērots pirmais baltais stārķis, kas ir viens no agrākajiem novērojumiem vēsturē.1
Marta otrajā pusē arvien vairāk bija vērojami pavasara vēstneši. Sāka ziedēt zilās vizbulītes, lazdas un māllēpes un turpināja atgriezties gājputni. Sasniedza arī jaunu rekordu – 25. martā Rīgā, Mangaļsalā, novērots pirmais parastais šņibītis. Iepriekšējais agrākais parastā šņibīša pavasara novērojuma rekords bija 30. marts (2019. gads, Liepājas ezers).1
Aprīļa sākumā kokiem un krūmiem sāka plaukt lapas un no ziemas miega modās eži. Mēneša vidū sāka zaļot pļavas, atgriezās bezdelīgas un Ventas rumbā lēkāja vimbas. Savukārt aprīļa beigās uzziedēja bērzi un ievas, kā arī vietām atgriezās dzeguzes un lakstīgalas, kuru pirmais novērojums (25. aprīlī) atpalika tikai vienu dienu no rekorda.1
Parastās ievas šajā gadā sāka ziedēt agri, visagrāk – Tērvetē (25. aprīlis), bet visvēlāk – Zosēnos (10. maijs). Latvijas teritorijā maija pirmās dekādes vēsā laika dēļ ziedēšanas sākuma atšķirības bija vērojamas gandrīz triju nedēļu garumā. Gados, kad maija sākums nav tik auksts, šīs atšķirības ir mazākas.
Pirmā dzeguzes dziesma šajā gadā izskanējusi agrāk nekā ierasts. Visagrāk (21.–23. aprīlī) dzeguze atgriezusies valsts austrumu pierobežas rajonos (Šķaunes un Šķilbēnu pagastā) un Atašienes pagastā. Visvēlāk (tikai 10. maijā) dzeguze dziedāt sākusi Mērsragā un Kolkā.1
Maija mēnesim šogad raksturīgas bija stipras salnas, kas kopā ar rekordstipro sausumu rada bažas lauksaimniekiem un negatīvi ietekmēs šī gada ražu.
Maijā turpināja ziedēt koki un krūmi. Arī pļavās bija redzamas dažādas krāsas, jo ziedēja saulpurenes, veronikas, gundegas, spuļģīši, retēji, panātres un dažviet jau arī pīpenes.
Dati no dabasdati.lv un latvijasputni.lv. ↩︎