Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Maijs, 2023
Maija apskats
Maija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 0,1 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –6,8 °C tika novērota 6. maijā Zosēnos, kas ir jauns Latvijas 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekords.
Maijs iesākās ar aukstuma vilni, kura laikā tika pārspēti 32 minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Pēc tam gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, bet mēneša beigās palika vēsāks un tika pārspēti vēl minimālās gaisa temperatūras rekordi.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 12,2 mm, kas ir 76% zem mēneša normas (50,4 mm). Līdz ar to šis maijs kļuva par sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 2,2 mm pārspējot līdzšenējo rekordu, kas reģistrēts 1941. gadā. Visvairāk nokrišņu (28,1 mm) bija Rēzeknē, bet vismazāk Rūjienā – 3,7 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Gulbenē, Rēzeknē un Skrīveros – 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Skultē, Stendē un Zosēnos – 1 diennakts.
Maijs visā Latvijā bija saulaināks nekā vidēji 1991.–2020. gadu periodā. Vissaulainākais maijs bija valsts austrumos, kur vietām kopējais saules spīdēšanas ilgums bija gandrīz 50% virs ilggadējās vidējās vērtības.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 61% – no 53% Rīgā līdz 69% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 17. maijā Ventspilī.
Maija mēnesim šogad bija raksturīgas stipras salnas, īpaši mēneša sākumā, kad gaiss dažviet atdzisa pat zem –6 °C. Salnas, galvenokārt uz augsnes, daudzviet bija vērojamas arī mēneša beigās.
Maija sākumā lielākajā daļā valsts teritorijas ziedēja rapsis, ievas, ķirši un plūmes.
Rīgā 9. maijā sāka ziedēt zirgkastaņas, bet jau 10. maijā – ceriņi. Maija otrajā un trešajā dekādē tie ziedēja jau visā valstī, tāpat kā pīlādži un ābeles.
Gan salnas, gan ilgstošais sausums, no kā cieš gan vasarāji, gan ziemāji, rada bažas lauksaimniekiem. Sausuma dēļ ilgstoši mežos, īpaši valsts rietumu un centrālajos rajonos, novērota augsta, daudzviet Zemgalē un Vidzemē – pat ļoti augsta ugunsbīstamība.
Jau maija otrajā dekādē ienākušās arī pirmās vietējās zemenes, tās gan audzētas zem tuneļa tipa seguma. Uz lauka audzētās zemenes nogatavosies jūnija otrajā, trešajā dekādē. Maija trešajā dekādē pļavās zied saulpurenes, veronikas, gundegas, spuļģīši, retēji un panātres. Dažviet ziedus raisījušas pīpenes, bet Zemgales laukos maija mēneša pēdējās dienās ziedēt sākušas arī rudzupuķes un magones.
Maijā vietām (Rīgā, Priekuļos, Skrīveros, Dobelē, Bauskā, Jelgavā, Saldū, Liepājā un Rucavā) sākās meteoroloģiskā vasara.
Maija 3. dekādes apskats
Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,8 °C, kas ir 0,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,2 °C tika novērota 28. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī.
Dekādes beigās gaisa temperatūra lielākoties bija zem normas un tika pārspēti 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – 28. maijā Madonā un 31. maijā Liepājā. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 0,4 mm, kas ir 98% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (3,3 mm) bija Alūksnē, bet Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Lielpečos, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē un Ventspilī nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Maija pēdējā dekādē tikai Alūksnē un Dagdā kādā diennaktī nokrišņu daudzums sasniedza vismaz 1 mm (abās stacijās reģistrēta 1 šāda diennakts), bet vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 0,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 64% – no 54% Rīgā līdz 74% Pāvilostā.
Visstiprākās vēja brāzmas (17,4 m/s) tika novērotas 31. maijā Ventspilī.
Maija 3. dekādē turpināja ziedēt koki un krūmi (zirgkastaņas, ceriņi, ābeles, pīlādži). Arī pļavās redzamas dažādas krāsas, jo zied saulpurenes, veronikas, gundegas, spuļģīši, retēji, panātres un dažviet jau arī pīpenes. Zemgales laukos dekādes beigās ziedēt sāka arī rudzupuķes un magones.
Lauksaimniecībā raizes rada ilgstošais sausums, no kura cieš vairākas kultūras. Tāpat joprojām naktīs uz augsnes daudzviet Latvijā bija novērojamas salnas, ko ietekmēja sausais gaiss. Pavasara salnās jāuzmana siltummīlošās kultūras (tomāti, paprika, gurķi, ķirbji un citas). Mežos joprojām saglabājās augsta, bet Zemgalē un lielā daļā Vidzemes – pat ļoti augsta ugunsbīstamība (oranžais brīdinājums).
Dārzos ziedēja zemenes, arī tās jāuzmana no salnām, taču zemenes zied pakāpeniski, tā samazinot riskus. Parādījās agro kartupeļu šķirņu asni, turpiājna ziedēt rapsis. Ūdens temperatūra Zemgales upēs (Lielupē pie Jelgavas, Lielupē pie Mežotnes un Mūsā pie Bauskas) dekādes beigās sasniedza +18 … +20 °C.
Maija 2. dekādes apskats
Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,1 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,7 °C tika novērota 19. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,5 °C tika novērota 14. maijā Liepājā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 9,7 mm, kas ir 49% zem dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (22,9 mm) bija Rēzeknē, bet vismazāk Rūjienā – 2,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dagdā, Daugavpilī, Gulbenē, Madonā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos – 2 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos – 1 diennakts.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 61% – no 53% Priekuļos līdz 73% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 17. maijā Ventspilī.
Siltā laika ietekmē strauji sāka ziedēt zirgkastaņas, ceriņi, ābeles, pīlādži. Valsts austrumu un centrālajos rajonos beidza ziedēt ievas, tikmēr Vidzemē un Kurzemē, īpaši jūras tuvumā, to ziedēšana turpinājās. Dažviet ozoliem nosaluši ziedi un lapas.
Lauksaimniecībā bažas rada ilgstošais sausums un lietus trūkums, no tā cieš gan vasarāji, gan ziemāji. Sausuma dēļ ilgstoši mežos, īpaši valsts rietumu un centrālajos rajonos, novērota augsta ugunsbīstamība. Uz augsnes rīta stundās dažviet bija novērojamas salnas.
Rīgā un Priekuļos ļoti agri (11. maijā) sākās meteoroloģiskā vasara, pārējā Latvijas teritorijā tās iestāšanās vēl jāgaida. Siltuma ietekmē upēs un ezeros strauji paaugstinājās ūdens temperatūra, dekādes beigās dažviet Lielupē un Aiviekstē sasniedzot +16…+18 °C.
Jau maija otrajā dekādē ienākušas arī pirmās vietējās zemenes, tās gan audzētas zem tuneļa tipa seguma. Uz lauka audzētās zemenes sākušas ziedēt, tās sāks nogatavoties jūnija otrajā, trešajā dekādē.
Maija 1. dekādes apskats
Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,8 °C, kas ir 3,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,8 °C tika novērota 6. maijā Zosēnos, kas ir jauns Latvijas 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,7 °C tika novērota 10. maijā Rūjienā.
Gandrīz visās dekādes dienās gaisa temperatūra bija zemāka par normu, un tika pārspēti 32 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 2,0 mm, kas ir 85% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (5,9 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Jelgavā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm . Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Pāvilostā, Rēzeknē un Skrīveros – 2 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Skultē, Stendē un Zosēnos šādu diennakšu nebija.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 58% – no 50% Rīgā līdz 66% Ventspilī.
Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 2. maijā Gulbenē.
Maija 1. dekādē gaisa temperatūra būtiski pazeminājās, līdz ar to augu attīstības tempi palēninājās. Turpinājās daudzu augu ziedēšana, gandrīz visā Latvijā turpināja ziedēt ievas, plūmes un ķirši. Jau aprīļa beigās Zemgalē sāka ziedēt rapsis, bet maija sākumā tas ziedēja jau lielākajā daļā valsts teritorijas. Lauksaimniekus visvairāk satrauca stiprās salnas, kas pamatā bija vērojamas 5.–8. maijā, vietām gaisa temperatūrai pazeminoties pat zem –6 °C, turklāt atsevišķās naktīs salna bija teju visas nakts garumā. Droši var apgalvot, ka maija salnas, kas pārsniedza daudzus diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordus, atstās ļoti būtisku ietekmi uz gaidāmo ražu rudenī.
Dārzkopības institūts informē, ka ķiršiem daļēji bojājumi rodas jau pie 0 °C, kamēr plūmēm – pie –2 °C. Savukārt ķiršiem pilnīgi bojājumi konstatējami pie –2 grādu sala, bet plūmēm – pie –4 °C. Tātad ražas zudumi būs, turklāt visai ievērojami, visvairāk Vidzemē un Latgalē. Visvairāk no augļu kokiem būs cietuši saldie un skābie ķirši (atsevišķās saimniecībās tiek lēsts, ka zaudēti varētu būt pat līdz 80 – 90 % plānotās ražas), kā arī aprikozes, persiki, plūmes. Ābelēm un bumbierēm Zemgalē un Kurzemē lielu bojājumu nebūs, bet Vidzemē un Latgalē, kur minimālā gaisa temperatūras bija zem –5 °C, ražas zudumi būs, kaut arī šo augļu koku ziedi salnu laikā vēl bija pumpuros. Salnas skārušas arī krūmmellenes un nupat ziedēt sākušās cidonijas, bet būtiski izturīgāki pret salnām ir smiltsērkšķi. Arī citi ogulāji (jāņogas, upenes un ērkšķogas) salnu laikā daudzviet jau bija noziedējuši, tomēr salnu ietekme uz tiem būs jūtama.
Jāteic, ka pēdējos gados salnas maija pirmajā dekādē nav retums. Stiprākais sals pēdējo 30 gadu laikā bijis 1999., 2000., 2007., 2017. un 2019. gadā. Klimata pārmaiņu ietekmē salnas kļuvušas biežākas, stiprākas, vēlākas un ilgākas.
Rīgā 9. maijā sāka ziedēt zirgkastaņas, bet jau 10. maijā – ceriņi. Savukārt Latvijas teritorijā maija pirmās dekādes beigās bija vērojamas ļoti lielas atšķirības, jo dažviet Vidzemes augstienē vēl pat nebija uzziedējušas ievas.
Desmitajā maijā, Rīgā, Bolderājā, tika novērots tā sauktais «putekļu velns» – parādība, kura ir līdzīga nelielam virpuļviesulim. Taču šī dabas parādība rodas tikai sausā un saulainā laikā, visbiežāk pavasarī. Kaut arī tā var noraut pat māju jumtus vai aiznest siltumnīcas, tomēr visbiežāk «putekļu velns» ir neliels un izzūd dažās minūtēs, neradot lielus postījumus. Tā tas bijis arī šoreiz.