Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Marts, 2023
Marta apskats
Marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,6 °C, kas ir 1,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –26,4 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,6 °C tika novērota 20. martā Skrīveros, kas ir jauns Skrīveru 20. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Marta 1. dekādes pēdējā dienā tika novērots stiprākais sals kopš 2021. gada decembra un tika pārspēti 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – Dagdā un Madonā. Madonā šis bija arī marta mēneša rekords (stacija strādā kopš 1972. gada). Pēc stiprā sala strauji kļuva siltāks, atsevišķām dienām esot aptuveni 6 °C siltākām par normu, kā arī tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 59,6 mm, kas ir 62% virs mēneša normas (36,9 mm). Šis bija mitrākais marts pēdējos 15 gados un 7. mitrākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu (93,4 mm) bija Madonā, bet vismazāk Jelgavā – 29,1 mm. Vidēji Latvijā martā bija 13,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā – 18 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 9 diennaktis.
Lielākajā daļā Latvijas martā saules spīdēšanas ilgums bija mazāks nekā vidēji 1991.–2020. gadu periodā, bet Latgalē un vietām Vidzemē un Zemgalē marts bija saulaināks nekā ierasts.
Vidējais sniega segas biezums Latvijā martā bija 8 cm, kas ir 1 cm virs mēneša normas. Valsts rietumos lielākoties sniega sega bija plānāka par normu, bet austrumos biezāka par normu. Ar sniegu visbagātākais marts (16 cm virs normas) bija Priekuļos, kur 13. martā novērota arī mēneša biezākā sniega sega 59 cm, kas ir biezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega sasniedza 70 cm.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 81% – no 75% Daugavpilī līdz 87% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (27,2 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī.
Marta sākumā kļavām cirkulēja sulas un turpināja atgriezties gājputni. 1. martā Dienvidkurzemes novadā ieraudzīta dzērve, bet 6. martā Saldus novadā novērots meža balodis. 7. martā Tukuma novadā novērots šī pavasara pirmais baltais stārķis, savukārt 8. martā Ogres novadā novērots lauku balodis, bet Ķekavas novadā – ķīvīte. Mēneša vidū turpināja atgriezties baltie stārķi, savukārt 16. martā Skrundā novērots pirmais melnais stārķis. Daudzviet mežos sāka ziedēt zilās vizbulītes un valsts dienvidos – arī lazdas. Daudzviet tika novēroti arī pirmie citrontauriņi1.
Marta beigās valsts rietumu un centrālajos rajonos sāka ziedēt māllēpes, tika novērotas arī pirmās pļavas ķirzakas. Rīgas iedzīvotājus priecēja Sarkandaugavā un Uzvaras parkā ziedošie krokusi. 25. martā Krāslavā novērota pirmā melnā klija, bet 26. martā Mērsragā reģistrēta pirmā avozeta. Sasniegts arī viens jauns rekords – 25. martā Rīgā, Mangaļsalā, novērots pirmais parastais šņibītis. Iepriekšējais agrākais parastā šņibīša pavasara novērojuma rekords bija 30. marts (2019. gads, Liepājas ezers)1.
Marta 3. dekādes apskats
Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 2,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –7,7 °C tika novērota 30. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C tika novērota 23. martā un 25. martā Daugavpilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 27,0 mm, kas ir 135% virs dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (49,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 11,3 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā, Vičakos – 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 3 diennaktis.
Marta 3. dekādē vien atsevišķās novērojumu stacijās vidējais sniega segas biezums bija vismaz 1 cm, un visā Latvijā vidējais sniega segas biezums bija mazāks par normu. Visbiezākā sniega sega bija 26 cm, kas reģistrēta Dagdā 21. martā.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 85% – no 76% Daugavpilī līdz 92% Saldū.
Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 24. martā Ventspilī.
Marta 3. dekādē turpinājās gan gājputnu atgriešanās, gan iestājās vairākas pavasara fenoloģiskās parādības. Lielākajā valsts daļā turpināja ziedēt lazdas, bet Rīgā, Sarkandaugavā un Uzvaras parkā, krāšņi uzziedēja krokusi. Tika saņemtas ziņas arī par pirmajām ziedošajām māllēpēm – Kuldīgā, (24. marts), Svitenē (25. marts) un Rīgā (26. marts). Dekādes vidū Kocēnos un Svitenē novērotas pirmās pļavas ķirzakas1.
Gājputnu novērojumos reģistrēti vairāki agri putnu atlidošanas gadījumi. Tā 25. martā Krāslavā novērota pirmā melnā klija, bet 26. martā Mērsragā reģistrēta pirmā avozeta. Sasniegts arī viens jauns rekords – 25. martā Rīgā, Mangaļsalā, novērots pirmais parastais šņibītis. Iepriekšējais agrākais parastā šņibīša pavasara novērojuma rekords bija 30. marts (2019. gads, Liepājas ezers)1.
Marta 2. dekādes apskats
Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,1 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –12,8 °C tika novērota 12. martā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,6 °C tika novērota 20. martā Skrīveros, kas ir jauns Skrīveru 20. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Pirmajās dekādes dienās gaisa temperatūra turējās zem normas, bet no 14. marta gaisa temperatūra bija virs normas un novēroti kopumā 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 19,0 mm, kas ir 51% virs dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (28,8 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā – 3,1 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 4,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Lielpečos, Siguldā un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kolkā un Mērsragā – 1 diennakts.
Vidējā sniega sega Latvijā marta 2. dekādē bija 11 cm, kas ir 4 cm virs dekādes normas. Vietām Vidzemē un Latgalē sniega sega bija vairāk nekā 10 cm biezāka par normu. Ar sniegu visbagātākais marta vidus (28 cm virs normas) bija Priekuļos, kur 13. martā novērota arī dekādes biezākā sniega sega 59 cm, kas ir biezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega sasniedza 70 cm. Dekādes otrajā pusē gaisam strauji iesilstot, valsts lielākajā daļā vienlaidu sniega sega nokusa.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 78% – no 74% Daugavpilī un Rēzeknē līdz 84% Saldū.
Visstiprākās vēja brāzmas (24,3 m/s) tika novērotas 14. martā Ventspilī.
Marta 2. dekādē dzīvajā dabā bija arvien vairāk vērojami pavasara vēstneši. Pamazām turpināja atgriezties baltie stārķi (Ogre, Bauska, Tērvete), savukārt 16. martā (Skrunda) novērots arī pirmais melnais stārķis. Turpina atgriezties arī slokas (Priekuļi). Kurzemes, Zemgales un arī atsevišķos Vidzemes mežos zied zilās vizbulītes (Ukri, Kandava, Sigulda, Rundāle), atrodamas arī košās Austrijas agrenes. Vietām sākušas ziedēt lazdas, liecinot arī par fenoloģiskā pavasara iestāšanos1.
Novēroti arī pirmie citrontauriņi (Rundāle, Pļaviņas, Grobiņa, Vecumnieki, Krustpils, Dundaga, Ukri, Jūrmala, Jēkabpils, Kandava). Krūkļu baltenis jeb citrontauriņš ziemu pavada kā pieaudzis kukainis. Tas ir vienīgais dzeltenais tauriņš, ko redzam agri pavasarī. Citrontauriņš ir ļoti bieži sastopama suga, kuru var pamanīt lidojam jau pa lielu gabalu visdažādākajās vietās, tai skaitā pilsētās. Siltajās dienās daudzviet no stropiem izlidojušas arī bites1.
Marta 1. dekādes apskats
Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,4 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –26,4 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,7 °C tika novērota 2. martā Bauskā, 2. martā Dobelē.
Dekādes pēdējā dienā tika novērots stiprākais sals kopš 2021. gada decembra un tika pārspēti 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – Dagdā un Madonā. Madonā šis bija arī marta mēneša rekords (stacija strādā kopš 1972. gada). Savukārt Alūksnē tika atkārtots 10. marta zemākās gaisa temperatūras rekords. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 13,9 mm, kas ir 8% virs dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (32,6 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Dobelē – 2 ,0mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Vičakos – 6 diennaktis, bet Dobelē šādu diennakšu nebija.
Vidējā sniega sega Latvijā marta 1. dekādē bija 14 cm, kas ir 4 cm virs dekādes normas. Valsts rietumos un centrālajos rajonos sniega sega bija nedaudz plānāka nekā ierasts, bet Vidzemē un Latgalē sniega sega bija biezāka par normu, vissniegotākajam marta sākumam (25 cm virs normas) esot Priekuļos, kur 9. martā tika novērota dekādes biezākā sniega sega 55 cm.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 78% – no 75% Liepājā līdz 84% Saldū.
Visstiprākās vēja brāzmas (27,2 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī.
Kaut arī kopumā marta pirmajā dekādē valdīja ziemīgi laikapstākļi, turpinājās dabas atmoda. Kļavām sākusies sulu cirkulācija. Reģistrēti vairāki agri gājputnu atlidošanas gadījumi. Tā 1. martā Dienvidkurzemes novadā ieraudzīta dzērve, bet 6. martā Saldus novadā novērots meža balodis. 8. martā Ogres novadā novērots lauku balodis, bet Ķekavas novadā – ķīvīte1.
Jau 7. martā Tukuma novadā novērots šī pavasara pirmais baltais stārķis, tas ir viens no agrākajiem novērojumiem vēsturē. Arī dekādes beigās, 9. un 10. martā, no Ogres novada tika saņemtas ziņas par baltā stārķa novērojumiem. Tomēr visticamāk, ka šis stārķis ziemojis mūsu valstī, jo apkārtnē redzēts arī februārī. Svēteļu masveida atgriešanās no siltajām zemēm vēl jāgaida1.
-
Dati no dabasdati.lv un latvijasputni.lv. ↩︎