Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Gads, 2023
Pagājušais gads kļuva par 3. siltāko novērojumu vēsturē, dalot šo vietu ar 2015. gadu. Septembris ar vidējo temperatūru 3,5 °C virs normas kļuva par siltāko novērojumu vēsturē. Nokrišņu daudzums 2023. gadā bija lielāks par normu, kaut gan maijā un jūnijā bija ļoti sauss, maijam kļūstot par sausāko un jūnijam par 2. sausāko mēnesi novērojumu vēsturē. Turpretī vasaras otrā pusē piedzīvojām vairākus negaisus ar lielgraudu krusu, maksimālajām vēja brāzmām sasniedzot 32,6 m/s spēku.
Gaisa temperatūra
Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2023. gadā bija +7,8 °C, kas ir 1,0 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.–2020. gads). Rezultātā 2023. gads kļuva par 3. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), šo vietu dalot ar 2015. gadu. 2023. gads bija jau 11. pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu.
Vissiltākais 2023. gads bija Rīgā, kur vidējā gaisa temperatūra bija +9,0 °C, bet visvēsākais gads bija Alūksnē: +6,6 °C.
Teritoriāli vidējās gaisa temperatūras novirzes no normas 2023. gadā bija no +0,7 °C Latvijas rietumos līdz +1,4 °C valsts dienvidaustrumos.
Gaisa temperatūras amplitūda Latvijā 2023. gadā bija 60,8 °C. Zosēnos 10. martā tika novērota gada zemākā gaisa temperatūra –26,4 °C. Savukārt gada augstākā gaisa temperatūra (+34,4 °C) tika reģistrēta 16. augustā Bauskā, kas ir arī jauns Latvijas 16. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Tā ir augstākā maksimālā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta kopš 2014. gada 4. augusta, kad Ventspilī tika novēroti +37,8 °C.
Vairākas reizes 2023. gadā pieredzējām periodus, kad gaisa temperatūra bija stabili virs vai zem normas. Garākie periodi ar nelieliem pārtraukumiem, kad gaisa temperatūra bija virs normas, bija janvārī un februārī, kā arī augustā un septembrī. Kopā 44 dienās vidējā gaisa temperatūra 2023. gadā bija vairāk nekā 5,0 °C virs normas, 1. janvārī un 22. septembrī pat 7,8 °C siltāk par normu. Savukārt periodi ar gaisa temperatūru zem normas bija mazāk un īsāki – garākais no tiem no novembra vidus līdz decembra vidum. Kopā pagājušajā gadā 17 dienās vidējā gaisa temperatūra bija vismaz 5,0 °C zem normas, viszemāk – 6. janvārī (10,4 °C zem normas).
Gada laikā vairākas reizes pieredzējām krasas temperatūras izmaiņas. Visstraujākās gaisa temperatūras izmaiņas notika gada sākumā – no +5,4 °C 1. janvārī vidējā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –13,2 °C 6. janvārī, bet pēc tam atkal paaugstinājās līdz +4,3 °C 14. janvārī. Līdz ar to 6 dienu laikā vidējā gaisa temperatūra pazeminājās par 18,6 °C un uzreiz pēc tam 8 dienu laikā paaugstinājās par 17,5 °C. Citas ievērojamas gaisa temperatūras izmaiņas notika arī martā, kad 5 dienu laikā tā paaugstinājās par 13,4 °C, augusta sākumā, kad 3 dienu laikā tā pazeminājās par 8,9 °C, kā arī oktobrī, kad gaisa temperatūra 6 dienu laikā pazeminājās par 10,9 °C un dažas dienas vēlāk atkal 5 dienu laikā pazeminājās par 11,4 °C.
Nokrišņu daudzums
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2023. gadā bija 761,1 mm, kas ir 11% virs gada normas (685,6 mm). Aizvadītais gads bija mitrākais kopš 2017. gada. Vislielākais nokrišņu daudzums 1065,1 mm tika novērots Rucavā, bet vismazāk nokrišņu bija Bauskā – 524,2 mm.
Daugavpilī ar kopējo nokrišņu daudzumu 887,0 mm, kas ir 40% virs normas, pērnais gads bija vismitrākais salīdzinājumā ar normu, savukārt vislielākā negatīvā novirze no normas bija Jelgavā, kur gada kopējais nokrišņu daudzums bija 524,9 mm jeb 19% sausāks par normu.
Saules spīdēšanas ilgums
Visā valstī 2023. gads bija saulaināks nekā vidēji klimatiskās standarta normas periodā. Latvijas austrumos vietām saules spīdēšanas ilgums bija pat 10% virs ierastā, taču pārējos reģionos pagājušais gads bija pāris procentus saulaināks nekā vidēji 1991.–2020. gadu periodā. Savukārt absolūtais saules spīdēšanas ilgums stundās 2023. gadā vismazākais bija Vidzemes augstienē, bet vislielākais – Rīgas līča piekrastē Vidzemē.
Vēja ātrums
2023. gadā kopumā 46 dienās kādā no novērojumu stacijām maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), no kurām 9 dienās brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 25 m/s), bet divās no tām brāzmas bija pat virs 30 m/s. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika reģistrētas 7. augustā Dobelē, kad arī bija viens no gada ievērojamākajiem negaisiem. Šajā pašā dienā vēl vienā citā stacijā maksimālās vēja brāzmas sasniedza 30 m/s – Madonā (30,3 m/s). Otra 2023. gada vētra, kuras laikā brāzmas pārsniedza 30 m/s, tika novērota 23. novembrī, kad Ventspilī maksimālās vēja brāzmas sasniedza 30,8 m/s.
Fenoloģija
Pagājušajā gadā reģistrēti daudzi interesanti novērojumi dzīvajā dabā. Vairākām putnu sugām gan pavasarī, gan rudenī reģistrēti agri vai vēli novērojumi, dažām sugām pat pārspējot rekordus, piemēram, parastajam šņibītim pavasarī agrākais atgriešanās datums novērojumu vēsturē.
Aktivitāti dabā vasarā ietekmēja gan maija sākuma salnas, gan jūnija karstais un sausais laiks, kā arī augusta mitrums. Rudens sākumā novērota ziedēšana vairākiem krūmiem un kokiem, kas parasti zied pavasarī – augi sauso vasaras sākumu uztvēruši kā miera periodu ziemā. Siltā septembra ietekmē arī ļoti aizkavējās koku un krūmu lapu dzeltēšanas un krišanas sākums.
Ziema 2022./2023.
Latvijā 2022./2023. gada kalendārajā ziemā (decembris–februāris) vidējā gaisa temperatūra bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs klimatiskās standarta normas. Ziema iesākās ar ilgstošu sala periodu – no 17. novembra līdz 20. decembrim diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem 0 °C, tika pārspēts 1 minimālās gaisa temperatūras rekords. Tomēr pēc ilgstošā sala perioda iestājās atkusnis un gaisa temperatūra ievērojami paaugstinājās. Ap gadumijas laiku tika pārspēti 49 diennakts maksimālās temperatūras rekordi, un starp tiem bija arī Latvijas janvāra mēneša rekords (+11,1 °C Daugavpilī 1. janvārī). Janvāra pirmās dienas vidējai temperatūrai bija arī vislielākā pozitīvā novirze (7,8 °C virs normas) . Turpmākajā ziemā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, sala periodiem mijoties ar atkušņiem, un to laikā tika pārspēti vēl vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā arī Latvijas 14. februāra rekords (+8,3 °C Rucavā). Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,6 °C bija 2,4 °C siltāks par normu, bet februāris ar –0,8 °C bija 2,3 °C siltāks par normu.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2022./2023. gada ziemā bija 178,8 mm, kas ir 24% virs gadalaika normas (144,6 mm). Šī ziema bija 6. mitrākā novērojumu vēsturē. Visi ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris bija 4% mitrāks par normu un februāris bija 13% mitrāks par normu, bet janvāris bija 3. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 78,6 mm (56% virs normas), atpaliekot vien no 2007. un 1959. gada.
Ziemas sākumā nereti bija stipra snigšana un puteņošana, īpaši 12. un 13. decembrī, kad reģistrēta arī 2022./2023. gada ziemas biezākā sniega sega – 55 cm 12. decembrī Kuldīgā. Pēc sala perioda atkušņa laikā sniega sega nokusa visā Latvijā, toties arī nokrišņu daudzums pārsniedza normu, kopumā veicinot strauju ūdenslīmeņu celšanos un teritoriju applūšanu. Jēkabpilī 14. janvārī ūdens līmenis Daugavā bija 8,92 m virs stacijas “0”, kas ir otrais augstākais ūdenslīmenis, kas reģistrēts šajā novērojumu stacijā. Janvāra otrajā pusē un februārī sniega segas biezums bija mainīgs, bet dažviet valsts austrumos sniega sega bija noturīga.
Ziemas laikā 16 dienas maksimālās brāzmas Latvijā sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), visbiežāk Ventspilī – 13 dienas. Ziemas stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas 12. decembrī Ventspilī (24,8 m/s). Gandrīz tikpat stipras brāzmas novērotas arī 10. februārī Stendē (24,6 m/s), kad vietām Latvijā bija pērkona negaisi, kuru laikā reģistrēti vairāki desmiti zibens izlāžu.
Gads iesākās jau ar pirmajos janvāra datumos ziedošajām zilajām vizbulītēm un sniegbaltajām sniegpulkstenītēm. Janvāra vidū Dienvidkurzemes novadā tika pamanītas pirmās meža zosis un ķīvītes, bet Madonas novadā – pirmā dzērve.
Pavasaris
Kalendārajā pavasarī (marts–maijs) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,8 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas, kļūstot par 10. siltāko novērojumu vēsturē. Marts iesākās ar stiprāko salu kopš 2021. gada decembra, Zosēnos 10. martā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –26,4 °C. Pēc tam strauji kļuva siltāks, un arī pārējo pavasari mijās vairāki siltuma un aukstuma periodi, taču tikai maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,3 °C bija vēsāks par normu. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +1,6 °C un aprīlis ar +7,4 °C abi bija siltāki par normu.
Kopumā pavasarī tika pārspēti 30 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 36 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 3 bija dekādes un 2 mēneša rekordi, kā arī Latvijas 6. un 7. maija rekordi (abi Zosēnos).
Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 91,7 mm, kas ir 26% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis bija sausākais pavasaris pēdējos 5 gados. Pavasara sākums bija nokrišņiem bagāts, martam ar kopējo nokrišņu daudzumu 59,6 mm kļūstot par mitrāko pēdējos 15 gados un 7. mitrāko novērojumu vēsturē. Aprīlis savukārt bija 43% sausāks par normu, bet maijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 12,2 mm (76% zem normas) kļuva par sausāko novērojumu vēsturē.
Vidējais sniega segas biezums martā bija 8 cm. Ar sniegu visbagātākais marts bija Priekuļos, kur 13. martā novērota pavasara biezākā sniega sega 59 cm, kas ir biezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega sasniedza 70 cm. Aprīļa sākumā vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā.
Dabā pavasaris iestājās agri. Vairākām gājputnu sugām pirmie atlidojušie īpatņi tika novēroti agri, parastajam šņibītim (25. martā, Rīgā) šogad reģistrēts agrākais atgriešanās datums novērojumu vēsturē. Pirmais baltais stārķis novērots 7. martā Tukuma novadā, bet 16. martā Skrundā – pirmais melnais stārķis. Aprīlī valsts lielākajā daļā atgriezās dzeguzes un lakstīgalas, kuru pirmais novērojums (25. aprīlī) atpalika tikai vienu dienu no rekorda.
Parastās ievas 2023. gadā visagrāk uzziedēja Tērvetē (25. aprīlis), bet visvēlāk – Zosēnos (10. maijs). Arī pirmā dzeguzes dziesma izskanēja agrāk nekā ierasts – visagrāk austrumu pierobežas rajonos (21. –23. aprīlī), bet visvēlāk Mērsragā un Kolkā (10. maijā).
Maijs atnāca ar stiprām salnām, īpaši mēneša sākumā, kad gaiss dažviet atdzisa pat līdz –6,0 °C atzīmei. Salnas, galvenokārt uz augsnes, daudzviet bija vērojamas arī mēneša beigās. Maijā sāka ziedēt zirgkastaņas un ceriņi, kā arī pīlādži un ābeles.
Vasara
2023. gada vasara (jūnijs–augusts) ar Latvijas vidējo gaisa temperatūru +17,3 °C kļuva par sesto pēc kārtas, kas bijusi siltāka par gadalaika normu (+16,6 °C).
Vasaras sākumā piedzīvojām aukstuma vilni, kura laikā uzstādīti jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi (–2,4 °C un –2,0 °C Stendē), tomēr vēlāk jūnijā aizsākās 10 dienu ilgs karstuma vilnis, rezultātā jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +16,6 °C bija 1,4 °C siltāks par normu. Turpretī jūlijs ar vidējo gaisa temperatūru +16,8 °C bija vienīgais vasaras mēnesis vēsāks par mēneša normu (1,0 °C zem normas); tā laikā arī sasniegti 6 diennakts minimālās un 3 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augusts ar vidējo gaisa temperatūru +18,5 °C (1,6 °C virs mēneša normas) bija siltākais vasaras mēnesis, turklāt 8. siltākais novērojumu vēsturē. Nakts uz 7. augustu bija siltākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē (Skultes stacijā nakts laikā gaisa temperatūra nebija zemāka par +25,6 °C), savukārt vēlāk augustā tika pārspēti divi Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (16. augustā Bauskā +34,4 °C un 17. augustā Daugavpilī +32,3 °C).
Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 238,9 mm, kas ir 7% virs gadalaika normas (222,9 mm), tomēr dažādos Latvijas reģionos nokrišņu daudzums ievērojami atšķīrās. Jūnijs bija ļoti sauss, vairākās novērojumu stacijās bija 17 dienu periods, kad kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Kopējais nokrišņu daudzums jūnijā bija 22,9 mm, kas ir 67% zem mēneša normas, līdz ar to jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1969. gada. Jūlijā sausums mazinājās – ar mēneša nokrišņu daudzumu 71,2 mm tas bija 6% sausāks par normu. Savukārt augusts kļuva par 4. mitrāko novērojumu vēsturē, tā kopējam nokrišņu daudzumam (144,7 mm) pārsniedzot normu par 88%. Jau pirmajā augusta dienā vietām Latvijā nolija vairākas reizes vairāk nokrišņu nekā visā jūnijā.
Kaut jūlijs bija mēnesis ar vislielāko vidējo vēja ātrumu 3,2 m/s, augustā tika novērotas vasaras un arī gada stiprākās vēja brāzmas 32,6 m/s (7. augustā Dobelē). Šis bija viens no vasaras postošākajiem negaisiem. Plašās teritorijās krita lielgraudu krusa (diametrā līdz pat 8 cm), nodarot lielus postījumus kokiem, mājām, lauksaimniecības kultūrām, automašīnām, kā arī ievainojot dzīvniekus un cilvēkus.
Vasaras sākumā turpinājās jau no aprīļa ieilgušais sausums, kas līdz ar maija salnām negatīvi ietekmēja vairākas lauksaimniecības kultūras un to attīstību. Problēmas radīja arī dažādu augu kaitēkļu savairošanās – jāņogu stiklspārņi, lielie salnsprīžmeši, bērzu salnsprīžmeši un citi. Tāpat jūnija vidū karstais un sausais laiks veicināja egļu astoņzobu mizgrauža strauju savairošanos un izplatību, kas apdraudēja egļu audzes. Lauksaimniekiem bija problēmas ar siena sagatavošanu, jo sausumā izkaltusī zāle neauga, īpaši attāls. Ilgstošajā sausumā cieta arī bērzu un egļu stādījumi jaunaudzēs, īpaši tie, kas stādīti maijā. Arī jūlijā mežos bija maz ogu, īpaši melleņu, tās bija sīkas, bet sēņu tolaik nebija gandrīz nemaz.
Augusta sākumā tika reģistrēti vairāki ļoti agri jauno putnu novērojumi, jauni rekordi šogad sasniegti akmeņtārtiņam un jūras ķīvītei (3. augusts), līkšņibītim (5. augusts) un gaišajam šņibītim (12. augusts). Pērn ļoti agri (augusta sākumā) nogatavojušies pīlādži. Sausais pavasaris un vasara ļoti ietekmēja sēņotnes, arī sastopamo sēņu sugu daudzveidība vasarā nebija liela, bieži bija atrodamas dzīslkāta bekas. Augusta nogale lielākajā valsts daļā bija nokrišņiem bagāta, tas kavēja ražas novākšanu.
Rudens
Kalendārā rudens (septembris–novembris) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,1 °C virs gadalaika normas. Rudens augstākā gaisa temperatūra bija +27,6 °C, kas 13. septembrī reģistrēta Dobelē, bet zemākā bija –15,1 °C (29. novembrī Madonā).
Rudens iesākās ar siltāko septembri novērojumu vēsturē, kas ar vidējo gaisa temperatūru +15,8 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Gandrīz visu septembri gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu, un mēneša laikā tika pārspēti 110 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 5 Latvijas diennakts rekordi, četri no tiem Bauskā. Rekordsiltā septembra dēļ meteoroloģiskais rudens Latvijā iestājās 4. oktobrī, tas ir jauns vēlākais rudens iestāšanās rekords. Oktobrī siltuma periodi mijās ar aukstuma periodiem, un mēneša vidējā temperatūra bija +7,1 °C (0,3 °C virs mēneša normas). Novembris iesākās ar laikapstākļiem siltākiem par normu, tomēr mēneša otrajā pusē valdīja aukstums, tika reģistrēti arī 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Novembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C bija 0,5 °C aukstāks par normu.
Kopējais nokrišņu daudzums rudenī Latvijā bija 235,5 mm, kas ir 21% virs gadalaika normas (195,3 mm). Septembris ar nokrišņu daudzumu 43,7 mm bija 28% sausāks par normu, kamēr novembris ar 69,5 mm bija 17% mitrāks par normu, savukārt oktobris kļuva par piekto mitrāko novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 122,8 mm (64% virs normas).
Jau oktobra otrajā pusē tika novērots pirmais sniegs (austrumos līdz 5 cm biezs), taču siltuma perioda ietekmē tā nokusa. Atkārtota sniega sega izveidojās novembra otrajā pusē, daudzviet valsts austrumu un centrālajos rajonos sasniedzot 25 cm, bet Sīļos – 30 cm.
Visstiprākās vēja brāzmas (30,8 m/s) rudenī tika reģistrētas 23. novembrī Ventspilī. Pirmajā rudens vētrā 7. un 8. oktobrī Ventspilī novērotas stipras brāzmas (29,8 m/s), un arī citās novērojumu stacijās šajās dienās vēja brāzmas sasniedza vismaz 20 m/s, un, tā kā siltā septembra ietekmē bija novēlota koku lapu krišana, vētra nodarīja nozīmīgus postījumus.
Rudens sākumā gan Dobeles novadā, gan Salaspilī uzziedēja vairāki koki un krūmi, kas parasti zied pavasarī. Šāda augu ziedēšana rudenī notiek gadījumos, kad bijuši ekstremāli laikapstākļi, un šajā gadījumā sauso vasaras sākumu augi fizioloģiski uztvēruši līdzīgi kā miera periodu ziemā. Gan oktobrī, gan novembrī saņemtas ziņas par vēl ziedošiem augiem, piemēram, pienenēm, ceriņiem, zemenēm, avenēm, bet mežos joprojām bija sastopamas gailenes.
Siltā septembra ietekmē ļoti aizkavējās arī koku un krūmu lapu dzeltēšanas un krišanas sākums. Vēsturiski lapu krišanas fenoloģiskā parādība vēlu iestājusies arī 1997., 1999. un 2018. gadā, taču šis bijis viens no vēlākajiem gadiem novērojumu vēsturē.
Pērnā gada rudenī bija daudz interesantu ornitofenoloģisko novērojumu, starp tiem divi vēli vālodzes novērojumi un agrs akmeņu čipstes rudens migrācijas novērojums septembrī, viens no vēlākajiem dzeguzes novērojumiem oktobrī, kā arī ļoti vēls svīres novērojums 1. novembrī un rekordvēls pelēkā mušķērāja novērojums 4. novembrī.
2023./2024. gada ziemas sākums
Decembra vidējā gaisa temperatūra –1,1 °C bija vienāda ar mēneša normu. Mēnesis iesākās ar salu, gaisa temperatūra bija zemāka par normu, taču decembra vidū gaisa temperatūra paaugstinājās, un atlikušo mēnesi tā bija virs normas; tika sasniegti divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Kopējais nokrišņu daudzums decembrī bija 77,8 mm (45% virs normas), rezultātā decembris kļuva par ceturto mitrāko novērojumu vēsturē. Decembra pirmās puses salā uz upēm un ezeriem veidojās ledus, un sniega segas biezums daudzviet Vidzemē un Latgalē sasniedza 25–30 cm, taču mēneša otrajā pusē siltāko laikapstākļu dēļ tā nokusa, kā arī dažviet applūda palienes.