Kalendārā rudens (septembris – novembris) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,1 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šoruden (–15,1 °C) tika novērota 29. novembrī Madonā, bet augstākā gaisa temperatūra bija +27,6 °C, kas 13. septembrī reģistrēta Dobelē.
Rudens sākās ar siltāko septembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), kas ar vidējo gaisa temperatūru +15,8 °C bija 3,5 °C siltāks par mēneša normu. Gandrīz visu septembri gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu, un mēneša laikā tika pārspēti 110 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 5 Latvijas diennakts rekordi, četri no tiem Bauskā.
Siltie laika apstākļi turpinājās oktobra sākumā, kura 1. dekāde bija 1,3 °C siltāka par dekādes normu. Oktobra sākumā tika pārspēti 7 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas diennakts rekords 3. oktobrī (+21,6 °C Rucavā). Oktobra vidū siltuma periodi mijās ar aukstuma periodiem. Mēneša 3. dekādē, kura vidēji bija 1,1 °C aukstāka par dekādes normu, valdīja aukstāks laiks, taču oktobra pēdējās dienās gaisa temperatūra divu dienu laikā paaugstinājās par 8,2 °C, un 31. oktobrī tika pārspēti 11 diennakts maksimālās temperatūras rekordi. Kopumā oktobrī vidējā gaisa temperatūra bija +7,1 °C, kas ir 0,3 °C virs mēneša normas.
Siltums turpinājās vēl novembra pirmajā pusē, 1. novembrī tika pārsniegts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Novembra 1. dekāde bija 3,7 °C siltāka par dekādes normu, tomēr, gaisa temperatūrai pazeminoties un meteoroloģiskajai ziemai iestājoties, otrā novembra pusē valdīja aukstums – mēneša 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra bija –3,7 °C, kas ir 4,2 °C zem dekādes normas. 26. un 27. novembrī tika reģistrēti kopumā 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, līdz ar to novembris bija vienīgais rudens mēnesis, kurā pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Novembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C bija 0,5 °C aukstāks par normu.
Kopējais nokrišņu daudzums rudenī Latvijā bija 235,5 mm, kas ir 21% virs gadalaika normas (195,3 mm). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (113,0 mm), kas ir 37% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 362,1 mm (39% virs normas).
Septembris bija 28% sausāks par normu ar nokrišņu daudzumu 43,7 mm, savukārt oktobris bija piektais mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 122,0 mm, kas ir 63% virs normas. Novembrī nolija 69,8 mm, padarot to 17% mitrāku par normu.
Visos rudens mēnešos vismaz vienu dienu kādā novērojumu stacijā maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s). Visstiprākās vēja brāzmas (30,8 m/s) šoruden tika reģistrētas 23. novembrī Ventspilī, kad 22.–23. novembrī vairākās piekrastes novērojumu stacijās tika novērotas maksimālās vēja brāzmas virs 20 m/s. Stipras vēja brāzmas (29,8 m/s) Ventspilī novērotas arī pirmajā rudens vētrā 7. un 8. oktobrī. Šajās dienās lielākajā daļā staciju valstī vēja brāzmas sasniedza 20 m/s, un, tā kā siltā septembra ietekmē bija novēlota koku lapu krišana, vētra nodarīja nozīmīgus postījumus.
Pirmais sniegs tika novērots jau oktobra otrajā pusē, kad arī mēneša beigās daudzviet Latvijā izveidojās neliela sniega sega; valsts austrumos tās biezums sasniedza 5 cm. Kad novembra pirmajā pusē gaisa temperatūra paaugstinājās, sniega sega nokusa; atkārtoti tā izveidojās novembra otrajā pusē, kad laika apstākļi kļuva aukstāki. Daudzviet valsts austrumu un centrālajos rajonos sniega segas biezums novembra beigās pārsniedza 25 cm, bet visbiezākā sniega sega bija 30. novembrī Sīļos – 30 cm.
Meteoroloģiskais rudens šogad Latvijā iestājās 4. oktobrī, tas ir jauns vēlākais rudens iestāšanās rekords. Iepriekšējais vēlākā meteoroloģiskā rudens sākums bija 1955. gadā, kad tas vidēji Latvijā sākās 17. septembrī. Visagrāk šogad meteoroloģiskais rudens sākās Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Rēzeknē, Saldū, Stendē un Zosēnos – 14. septembrī, tad Dagdā – 30. septembrī, bet pārējās novērojumu stacijās līdzās ar valsti vidēji – 4. oktobrī. Jau 25. oktobrī Alūksnē iestājās meteoroloģiskā ziema, bet vidēji Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju tā iestājās 16. novembrī vai dienu iepriekš. Līdz 25. novembrim meteoroloģiskā ziema bija iestājusies visās stacijās.
Rudens sākumā Dobeles novada Bukaišu un Augstkalnes pagastā, kur 7. augustā plosījās vētra un krita lielgraudu krusa, uzziedēja zirgkastaņas, ievas, ceriņi, ķirši un ābeles. Arī Salaspilī atkārtoti uzziedēja rododendri un irbenes. Šāda augu ziedēšana rudenī notiek gadījumos, kad bijuši ekstremāli laikapstākļi. Šajā gadījumā sauso vasaras sākumu augi fizioloģiski uztvēruši līdzīgi kā miera periodu ziemā.1
Oktobra sākumā daudzviet dzīvajā dabā turpināja ziedēt dažādi augi, piemēram, pienenes un ceriņi. Tāpat novembra sākumā tika saņemta ziņa par Kuldīgas novadā uzziedējušu ceriņu. Arī no citām Latvijas vietām vēl mēneša vidū pienāca ziņas par ziedošiem dažādiem augiem, atsevišķos dārzos gatavojušās gan zemenes, gan avenes, bet mežos joprojām bija sastopamas gailenes.1
Siltā septembra ietekmē ļoti aizkavējās koku un krūmu lapu dzeltēšanas un krišanas sākums. Septembra beigās lapu dzeltēšana sākās ērkšķogām, jāņogām, ošiem un ozoliem. Nogatavojās gan ozolu, gan zirgkastaņu augļi.
Oktobra sākumā lapu dzeltēšana sākās ābelēm un ceriņiem, mēneša vidū – kļavām, liepām un bērziem. Lapu krišanas fenoloģiskā parādība ošiem iestājās oktobra vidū, bet kļavām un liepām – oktobra beigās.
Vēl novembra sākumā daudzviet valstī ozoliem, bērziem, kļavām, zirgkastaņām, ābelēm, bumbierēm, liepām, ceriņiem un vītoliem lapas turējās to zaros, bet to krišana kļavām, bērziem un ozoliem turpinājās līdz pat novembra vidum. Vēsturiski lapu krišanas fenoloģiskā parādība vēlu iestājusies arī 1997., 1999. un 2018. gadā, taču šis bijis viens no vēlākajiem gadiem novērojumu vēsturē.
Šajā rudenī bija daudz interesantu ornitofenoloģisko novērojumu. Septembra sākumā tika reģistrēti divi ļoti vēli vālodzes novērojumi, kā arī ļoti agrs akmeņu čipstes rudens migrācijas novērojums. Savukārt mēneša beigās jau tika novēroti pirmie dzērvju un zosu kāši.2
Oktobrī reģistrēti vairāki vēli putnu novērojumi – mēneša sākumā vieni no vēlākajiem dzeguzes novērojumiem, bet mēneša beigās tumšās tilbītes un pļavu lijas novērojumi.2
Rudens pēdējā mēnesī Vecāķos reģistrēts ļoti vēls svīres novērojums (1. novembrī), taču rekords (7. novembris, kas tika uzstādīts 1989. gadā) palika nepārspēts. Toties pelēkajam mušķērājam šogad reģistrēts visvēlākais novērojums rudenī (4. novembrī Rīgā), par 5 dienām apsteidzot līdzšinējo rekordu (2011. gadā). Vēl novembrī vēlu novēroti gugatnis, jūras ķīvītes jaunais putns, pupuķis, upes zīriņš, baltais stārķis un lauku cīrulis.2