2022./2023. gada kalendārās ziemas (decembris–februāris) vidējā gaisa temperatūra bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.–2020. gads). Vissiltākā ziema bija valsts dienvidos, Daugavpilī ziemai esot 1,4 °C siltākai par normu, bet Rucavā un Liepājā attiecīgi 1,3 un 1,1 °C siltākai.
Pirmo reizi kopš 2014./2015. gada ziemas visu trīs ziemas mēnešu vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par 0 °C. Decembris ar vidējo gaisa temperatūru –3,1 °C (2,0 °C zem mēneša normas) bija vēsākais ziemas mēnesis un vienīgais, kas vēsāks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,6 °C un –0,8 °C bija attiecīgi 2,4 un 2,3 °C siltāki par normu.
Ziema iesākās ar ilgstošu sala periodu – no 17. novembra līdz 20. decembrim (34 dienas) diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem 0 °C. Tas bija pirmais vismaz mēnesi ilgais sala periods Latvijā kopš 2018. gada. Savukārt ne vēlāk kā novembra vidū sācies mēnesi ilgs sala periods pēdējoreiz novērots 1998. gadā, kad no 8. novembra līdz 15. decembrim Latvijā valdīja ziemīgi laikapstākļi. Lai gan sals 2022./2023. gada ziemas sākumā bija noturīgs, tika pārspēts tikai 1 minimālās gaisa temperatūras rekords, kad 18. decembrī Rucavā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,7 °C.
Pēc ilgstošā sala perioda iestājās atkusnis, kura laikā ap gadumiju tika pārspēti 49 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Starp šiem rekordiem bija arī Latvijas janvāra rekords (+11,1 °C Daugavpilī 1. janvārī), par 0,4 °C pārspējot iepriekšējo rekordu, kas 2007. gada 10. janvārī tika reģistrēts Jelgavā un Mērsragā, kā arī nacionālie 2. un 3. janvāra rekordi. Turpmākajā ziemā lielākoties gaisa temperatūra bija virs normas un sala periodi mijās ar atkušņiem, kuru laikā tika pārspēti vēl vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā arī Latvijas 14. februāra rekords (+8,3 °C Rucavā). Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Kopējais ziemas nokrišņu daudzums Latvijā bija 178,8 mm, kas ir 24% virs gadalaika normas (144,6 mm). Nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 285 mm (56% virs normas), bet vismazāk lija un sniga Jelgavā, kur nokrišņu daudzums bija vien 95,2 mm, kas ir 24% zem normas.
Visi ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar vidējo nokrišņu daudzumu 56 mm bija 4% mitrāks par normu, februārī kopumā nolija un nosniga 45,6 mm (13% virs normas), bet janvāris ar 78,6 mm (56% virs normas) bija 3. mitrākais janvāris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada).
Ziemas sākumā ne reti bija stipra snigšana un puteņošana. Īpaši stipra snigšana bija 12. un 13. decembrī, kad reģistrēta arī 2022./2023. gada ziemas biezākā sniega sega 55 cm, ko 12. decembrī novēroja Kuldīgā. Tā ir visbiezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega segas biezums sasniedza 70 cm.
Pēc tam sekojošā atkušņa laikā vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā, kā arī nokrišņu daudzums pārsniedza normu, kas sekmēja ūdeņu pieplūdumu un veicināja strauju ūdenslīmeņu celšanos un teritoriju applūšanu. Jēkabpilī 14. janvārī ūdens līmenis bija 8,92 cm virs stacijas “0”, kas ir otrais augstākais ūdenslīmenis, kas reģistrēts šajā novērojumu stacijā, atpaliekot vien par 5 cm no 1981. gada 31. marta rekorda (8,97 m).
Janvāra otrajā pusē, atkušņiem mijoties ar salu, sniega segas biezums krasi mainījās. Savukārt februārī, kamēr valsts rietumos dabā parādījās pirmie pavasara vēstneši un sniega sega zemi klāja tikai vietām un īslaicīgi, valsts austrumos sniega sega bija noturīga, ziemas pēdējās dienās sasniedzot pat 41 cm biezumu (25. februārī Alūksnē un 26. februārī Dagdā).
Vidējais vēja ātrums Latvijā 2022./2023. gada ziemā bija 3,7 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Decembra vidējais vēja ātrums (3,6 m/s) bija 0,2 m/s rāmāks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,6 un 3,4 m/s bija attiecīgi 0,4 un 0,3 m/s vējaināki par normu. Kalendārās ziemas laikā 16 dienas maksimālās brāzmas Latvijā sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), visbiežāk vētras stipruma brāzmas novēroja Ventspilī – 13 dienas. Lai gan decembris bija vienīgais ziemas mēnesis, kad vidējais vēja ātrums bija lēnāks par normu, tieši decembrī tika reģistrētas ziemas stiprākās vēja brāzmas (24,8 m/s 12. decembrī Ventspilī). Gandrīz tikpat stipras brāzmas (24,6 m/s) bija Stendē 10. februārī, kad vietām Latvijā bija pērkona negaisi, kuru laikā reģistrēti vairāki desmiti zibens.
Meteoroloģiskās ziemas sākums (piecas dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru ≤0 °C) Latvijā bija 17. novembrī. Vietām valsts austrumos tā sākās 16. novembrī, bet līdz 19. novembrim tā sākās visā Latvijā, izņemot Kolku, kur ziema sākās 2. decembrī. Valsts austrumu daļā meteoroloģiskā ziema iesākās nedaudz vēlāk vai ap ierasto ziemas sākumu klimatiskās normas periodā, bet vietām valsts centrālajā daļā un Kurzemē šīs ziemas sākums ir ievērojami agrāk – Liepājā un Rucavā pat mēnesi agrāk nekā vidēji normas periodā. Vairākās Kurzemes novērojumu stacijās meteoroloģiskā ziema noslēdzās 6. februārī, bet līdz 10. februārim tā beidzās arī vietām centrālajos rajonos. Latgalē un lielākajā daļā Vidzemes meteoroloģiskā ziema vēl turpinās.
Salīdzinoši maigā un siltā ziema ļāva notikt dažādām fenoloģiskajām parādībām dzīvajā dabā. Jau 3. janvārī austrumu pierobežā (Viļakā) tika novērota pirmā ziedošā zilā vizbulīte, bet 10. februārī – sniegbaltā sniegpulkstenīte (Saldū).
Dienvidkurzemes novadā 13. janvārī novēroti pirmie meža zosu bari. Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novada Nīcas pusē arī 20. janvārī tika pamanīti meža zosu bari, todien Nīcas pagastā novēroti arī vairāki desmiti ķīvīšu, bet Madonas novada Mētrienas un Praulienas pagastā redzēta pirmā dzērve. Dienu vēlāk Nīcas pagastā novērotas meža un sējas zosis (atsevišķos baros pat 250 zosis), ķīvītes un pat bariņš ar 100 mājas strazdiem (liels skaits ziemas mēnešiem), savukārt Rucavas pusē novērota sloka (Latvijā ziemas mēnešos novēro reti), kā arī meža un sējas zosis. 22. janvārī vairāku sugu zosis novērotas arī Grobiņas pusē, bet lauka balodis (arī reti novērojams ziemā) – Liepājā. Nākamajā dienā meža un sējas zosīm pievienojās arī baltpieres zosis.
Lielajā skaitā novērotie gājputni (vairākas zosu sugas) liecina par to, ka tie pie mums atgriezušies no siltākām zemēm. Šie ir tā saucamie tuvie migranti, kuri ziemo Rietumeiropas valstīs. Laika apstākļiem kļūstot siltākiem, putni dodas uz ziemeļiem, bet, ja paliktu aukstāks, īslaicīgi atkal atkāptos uz Dāniju, Vāciju un citām Eiropas valstīm, kas atrodas uz dienvidiem no mums.
Vairākām fenoloģiskajām parādībām šīs ziemas novērojumi bijuši tuvi rekordiem. Kalendārās ziemas pēdējā mēneša otrajā pusē atgriezās ziemīgāki apstākļi un norises dzīvajā dabā mazinājās1.
Dati no dabasdati.lv un latvijasputni.lv. ↩︎