2023. gada fenoloģisko novērojumu apskats
Ziema, 2023/2024
Salīdzinoši maigā un siltā 2022./2023. gada ziema (decembris–februāris) ļāva notikt dažādām fenoloģiskajām parādībām dzīvajā dabā. Jau 3. janvārī austrumu pierobežā (Viļaka) tika novērota pirmā ziedošā zilā vizbulīte, bet 10. februārī – sniegbaltā sniegpulkstenīte (Saldus), savukārt Varakļānos pirmās sniegpulkstenītes ziedus raisīja tikai 13. martā, bet zilās vizbulītes – 7. aprīlī. Jau 13. janvārī Dienvidkurzemes novadā novēroti pirmie meža zosu bari, tāpat arī 20. janvārī Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novada Nīcas pusē. Todien Nīcas pagastā novēroti arī vairāki desmiti ķīvīšu, bet Madonas novada Mētrienas un Praulienas pagastā redzēta pirmā dzērve. 21. janvārī Nīcas pagastā novērotas meža un sējas zosis (atsevišķos baros pat 250 zosis), ķīvītes un pat bariņš 100 mājas strazdu (liels skaits ziemas mēnešiem), savukārt Rucavas pusē novērota sloka (Latvijā ziemas mēnešos novēro reti) un meža un sējas zosis. Dienu vēlāk vairāku sugu zosis novērotas arī Grobiņas pusē, bet lauka balodis (arī reti novērojams ziemā) – Liepājas valstspilsētā. 23. janvārī meža un sējas zosīm pievienojās arī baltpieres zosis. Lielajā skaitā novērotie gājputni (vairākas zosu sugas) liecina par to, ka tie pie mums atgriezušies no siltākām zemēm. Šie ir tā saucamie tuvie migranti, kuri ziemo Rietumeiropas valstīs, un, laika apstākļiem kļūstot siltākiem, putni dodas uz ziemeļiem, bet, ja kļūtu aukstāks, īslaicīgi atkal atkāptos uz Dāniju, Vāciju un citām Eiropas valstīm, kas atrodas uz dienvidiem no mums. Vairākām fenoloģiskajām parādībām šīs ziemas novērojumi bijuši tuvi rekordiem. Kalendārās ziemas pēdējā mēneša otrajā pusē atgriezās ziemīgāki apstākļi, un norises dzīvajā dabā mazinājās.
Pavasaris
Spriežot pēc pavasara (marts–maijs) fenoloģiskajiem novērojumiem, gadalaiks bijis visai agrs. Vairākām gājputnu sugām pirmie atlidojušie īpatņi tika novēroti salīdzinoši agri (jūras žagata (14. marts, Rīga), melnā klija (25. marts, Krāslava), avozeta (26. marts, Mērsrags)), bet parastajam šņibītim 25. martā Rīgā reģistrēts agrākais atgriešanās datums novērojumu vēsturē.
Marta sākumā kļavām cirkulēja sulas, un turpināja atgriezties gājputni. 1. martā Dienvidkurzemes novadā ieraudzīta dzērve, bet 6. martā Saldus novadā novērots meža balodis. 7. martā Tukuma novadā novērots šī pavasara pirmais baltais stārķis, savukārt 8. martā Ogres novadā novērots lauku balodis, bet Ķekavas novadā – ķīvīte. Marta mēneša vidū turpināja atgriezties baltie stārķi, savukārt 16. martā Skrundā novērots pirmais melnais stārķis. Daudzviet mežos sāka ziedēt zilās vizbulītes un valsts dienvidos – arī lazdas. Daudzviet tika novēroti arī pirmie citrontauriņi. Marta beigās valsts rietumu un centrālajos rajonos sāka ziedēt māllēpes, tika novērotas arī pirmās pļavas ķirzakas.
Savukārt aprīļa sākumā bērziem cirkulēja sulas, visā valsts teritorijā turpināja ziedēt māllēpes. Ievām, jāņogām, upenēm, ērkšķogām un ceriņiem saplauka lapas. Mežos uzziedēja baltie vizbuļi, un ziemas miegu beidza eži. Aprīļa vidū sāka zaļot pļavas, uzziedēja pirmās gaiļbiksītes un dzeltenie vizbuļi. Kuldīgā, Ventas rumbā, lēkāja vimbas, bet visā valsts teritorijā atgriezās bezdelīgas. Rīgā varēja novērot ziedošas pienenes un kļavas, bet lapas izplauka bērziem, zirgkastaņām un liepām. Aprīļa beigās Rīgā, Uzvaras parkā, ziedus raisīja sakuras. Uzziedēja arī bērzi un ievas. Valsts lielākajā daļā atgriezās dzeguzes un lakstīgalas, kuru pirmais novērojums (25. aprīlī) atpalika tikai vienu dienu no rekorda.
Parastās ievas 2023. gadā sāka ziedēt agri, visagrāk Tērvetē (25. aprīlis), bet visvēlāk Zosēnos (10. maijs). Agra ievu ziedēšana bija novērojama valsts dienvidu un austrumu rajonos, bet vēla – Alūksnes un Vidzemes augstienē, kā arī daudzviet Piejūras zemienē, īpaši Ziemeļkurzemē. Latvijas teritorijā maija pirmās dekādes vēsā laika dēļ ziedēšanas sākuma atšķirības bija vērojamas gandrīz triju nedēļu garumā. Gados, kad maija sākums nav tik auksts, šīs atšķirības ir mazākas.
Arī pirmā dzeguzes dziesma 2023. gadā izskanējusi agrāk nekā ierasts. Visagrāk (21.–23. aprīlī) dzeguze atgriezusies valsts austrumu pierobežas rajonos (Šķaunes un Šķilbēnu pagastā) un Atašienes pagastā. Agri (24.–25. aprīlī) dzeguze dzirdēta arī dažviet Vidzemē un Latgalē un Zemgales rietumos. Dažviet Vidzemes ziemeļos un Zemgales austrumos pirmā dzeguzes dziesma izskanējusi 4.–5. maijā. Vēlu (6.–9. maijā) dzeguze atgriezusies Kurzemes rietumos. Visvēlāk (tikai 10. maijā) dzeguze dziedāt sākusi Mērsragā un Kolkā.
Savukārt maijam bija raksturīgas stipras salnas, īpaši mēneša sākumā, kad gaiss dažviet atdzisa pat līdz –6 °C atzīmei. Salnas, galvenokārt uz augsnes, daudzviet bija vērojamas arī mēneša beigās. Rīgā 9. maijā sāka ziedēt zirgkastaņas, bet jau 10. maijā – ceriņi. Maija otrajā un trešajā dekādē tie ziedēja jau visā valstī, tāpat kā pīlādži un ābeles. Gan salnas, gan ilgstošais sausums rada bažas lauksaimniekiem. Sausuma dēļ ilgstoši mežos, īpaši valsts rietumu un centrālajos rajonos, novērota augsta, daudzviet Zemgalē un Vidzemē – pat ļoti augsta ugunsbīstamība. Maija trešajā dekādē pļavās ziedēja saulpurenes, veronikas, gundegas, spuļģīši, retēji un panātres. Dažviet ziedus raisīja pīpenes, bet Zemgales laukos maija mēneša pēdējās dienās ziedēt sāka rudzupuķes un magones.
Vasara
Vasaras (jūnijs–augusts) sākumā turpinājās jau no aprīļa ieilgušais sausums, kas negatīvi ietekmēja vairākas lauksaimniecības kultūras un to attīstību. Problēmas radīja arī dažādu augu kaitēkļu savairošanās – jāņogu stiklspārņi, lielie salnsprīžmeši, bērzu salnsprīžmeši un citi.
Jūnija sākumā vēl vietām, galvenokārt Kurzemes vidienē un Vidzemes ziemeļos, bija vērojamas vēlas pavasara salnas, pļavās sāka ziedēt magones un zilās rudzupuķes, bet Zemgales dārzos sārtojās pirmās uz lauka augošās zemeņogas. Jūnija sākumā tika saņemtas ziņas arī par pirmajām vasaras un rudens sēnēm – Saulkrastu un Siguldas pusē tika atrastas pirmās parastās bērzubekas. Arī 2019. un 2022. gadā pirmās bērzubekas pamanītas ļoti agri – jau maija mēnesī. Jūnija vidū karstais un sausais laiks veicināja astoņzobu mizgrauža strauju savairošanos un izplatību, kas apdraudēja egļu audzes. Lauksaimniekiem bija problēmas ar siena sagatavošanu, jo sausumā izkaltusī zāle neauga, īpaši attāls. Dabā jūnija vidus ir ziedēšanas laiks daudzām augu sugām, īpaši pļavās. Laukos ziedēja tīruma zilauši, pļavās – kamolzāle, ceļmalās – tīruma tīteņi. Rīgā jūnija vidū uzziedēja cigoriņi, jasmīni un platlapu liepas. No daudzām Latvijas vietām tika saņemtas arī ziņas par smaržīgo un zaļziedu naktsvijoļu ziedēšanas sākumu. Jūnija izskaņā lauksaimniecībā bija dārza zemeņu, ogulāju un ķiršu nogatavošanās laiks. Uzziedēja agrās kartupeļu šķirnes, bet pirmie Latvijā uz lauka augušie agrie kartupeļi jau bija nopērkami tirgū. Jāņu laikā ziedēja visdažādākās Jāņu zāles – vīgriezes, pīpenes, madaras, nārbuļi, cigoriņi, asinszāles, pelašķi, rudzupuķes, magones un daudzi citi. Atklātās vietās varēja atrast arī pirmās meža zemeņu ogas.
Jūlija sākumā sākās liepu ziedēšanas laiks. Pļavās turpināja ziedēt asinszāles, pīpenes, pelašķi, savvaļas burkāni, staģes, cigoriņi, pulkstenītes un citi. Lauksaimniecībā turpinājās zemeņu un ķiršu sezona, turpināja nogatavoties uz lauka augošie gurķi, kabači, agrie kartupeļi. Sausuma dēļ daudziem ogulājiem (jāņogām, upenēm) ogas bija salīdzinoši mazas un ar zemāku sulas saturu. Ilgstošajā sausumā cietuši arī bērzu un egļu stādījumi jaunaudzēs, īpaši tie, kas stādīti maijā. Jūlija vidū sākās ziemas miežu kulšana, ražas gan daudzviet sausuma dēļ mazākas par plānotajām. Mežos bija maz ogu, īpaši melleņu, bet sēņu vēl nebija gandrīz nemaz. Jūlija beigās lija vairāk un biežāk, radot cerības uz pilniem sēņu groziem vasaras pēdējā mēnesī.
Augusta sākumā tika reģistrēti vairāki ļoti agri jauno putnu novērojumi, jauni rekordi 2023. gadā sasniegti akmeņtārtiņam (3. augusts), jūras ķīvītei (3. augusts), līkšņibītim (5. augusts) un gaišajam šņibītim (12. augusts). Ļoti agri (augusta sākumā) nogatavojušies arī pīlādži. Mežos nogatavojās zilganās kazenes, ziedēja sila virši. Meža ogu bija maz, tās bija izmērā nelielas. Sausais pavasaris un vasara ļoti ietekmēja sēņotnes, tādēļ rudens sēnes varējām baudīt ar nelielu nokavēšanos. Sēņu sugu daudzveidība gan nebija liela, bieži bija sastopamas dzīslkāta bekas. Augusta nogale lielākajā valsts daļā bija nokrišņiem bagāta, tas kavēja ražas novākšanu. Dārzos nogatavojās rudens avenes, kartupeļi, āboli un ķirbji. Mēneša otrajā pusē uz Āfriku aizlidoja baltie stārķi.
Rudens
Rudens (septembris–novembris) sākumā Dobeles novada Bukaišu un Augstkalnes pagastā, kur 7. augustā plosījās vētra un krita lielgraudu krusa, uzziedēja zirgkastaņas, ievas, ceriņi, ķirši un ābeles. Arī Salaspilī atkārtoti uzziedēja rododendri un irbenes. Šāda augu ziedēšana rudenī notiek gadījumos, kad bijuši ekstremāli laikapstākļi. Šajā gadījumā sauso vasaras sākumu augi fizioloģiski uztvēruši līdzīgi kā miera periodu ziemā. Siltais septembris ļāva nobriest ķirbjiem. Tikai septembra otrās dekādes vidū atsevišķās vietās (Pierīgā, Ludzas un Gulbenes novadā) no rīta uz augsnes bija novērojama pirmā rudens salna. Arī vēl oktobra sākumā daudzviet dzīvajā dabā turpināja ziedēt dažādi augi, piemēram, pienenes (Siguldas pilsētā, Priekuļu pagastā) un ceriņi. Tāpat novembra sākumā tika saņemta ziņa par Kuldīgas novadā uzziedējušu ceriņu. Arī no citām Latvijas vietām vēl pat mēneša vidū pienāca ziņas par ziedošiem dažādiem augiem (pīpenēm un citiem), atsevišķos dārzos gatavojušās gan zemenes, gan avenes, bet mežos joprojām bija sastopamas gailenes.
Siltā septembra ietekmē ļoti aizkavējās koku un krūmu lapu dzeltēšanas un krišanas sākums. Septembra beigās lapu dzeltēšana sākās ērkšķogām, jāņogām, ošiem un ozoliem. Nogatavojās gan ozolu, gan zirgkastaņu augļi. Mežos bija daudz sēņu, bet rudenim raksturīgās sēnes parādījās tikai septembra beigās.
Oktobra sākumā lapu dzeltēšana turpinājās ošiem un ozoliem, bet sākās ābelēm un ceriņiem. Mēneša vidū lapu dzeltēšana sākās kļavām, liepām un bērziem, bet ošiem iestājās lapu krišanas fenoloģiskā parādība. Oktobra beigās lapkritis sākās kļavām un liepām, bet bērziem, ozoliem, ceriņiem, ābelēm un jasmīniem tās vēl turējās kokos. Koku lapas pārsvarā bija dzeltenos toņos, kā tas ierasts rudeņos ar palielinātu nokrišņu daudzumu. Vēl novembra sākumā daudzviet valstī ozoliem, bērziem, kļavām, zirgkastaņām, ābelēm, bumbierēm, liepām, ceriņiem un vītoliem lapas turējās to zaros, bet to krišana kļavām, bērziem un ozoliem turpinājās līdz pat novembra vidum. Vēsturiski lapu krišanas fenoloģiskā parādība vēlu iestājusies arī 1997., 1999. un 2018. gadā, taču šis bijis viens no vēlākajiem gadiem novērojumu vēsturē.
Rudenī reģistrēti daudz interesantu ornitofenoloģisko novērojumu. Septembra sākumā reģistrēti divi ļoti vēli vālodzes novērojumi: 1. septembrī vālodze redzēta Jūrmalā, bet 2. septembrī – Carnikavas pagastā. 3. septembrī Rīgā, Mangaļsalā, reģistrēts ļoti agrs akmeņu čipstes rudens migrācijas novērojums, bet mēneša beigās Tērvetes un Ukru pagastā jau novēroti pirmie dzērvju un zosu kāši. Savukārt 1. oktobrī Nīcas pagastā un 6. oktobrī Mangaļsalā novērota dzeguze – vieni no vēlākajiem dzeguzes novērojumiem rudenī. Oktobra beigās reģistrēti arī vēl citi vēli putnu novērojumi, piemēram, 29. oktobrī Liepājas ezera apkārtnē novērota tumšā tilbīte, bet 30. oktobrī Tārgales pagastā – pļavu lija.
Rudens pēdējā mēnesī Vecāķos reģistrēts ļoti vēls svīres novērojums (1. novembrī), taču rekords (1989. gada 7. novembris) palika nepārspēts. Toties pelēkajam mušķērājam 2023. gadā tika reģistrēts visvēlākais novērojums rudenī (4. novembris, Rīga), par 5 dienām apsteidzot līdzšinējo rekordu (2011. gadā). 11. novembrī Jelgavas novada Svētes palienē tika novērots gugatnis – viens no vēlākajiem novērojumiem rudenī. Savukārt 15. novembrī Ziru pagastā novērots jūras ķīvītes jaunais putns, 19. novembrī Alsviķu pagastā manīts pupuķis, bet 20. novembrī Kolkas pagastā – upes zīriņš. Visos minētajos gadījumos tie ir vēli novērojumi rudenī. Interesanti arī, ka 26. novembrī Krimuldas pagastā kādā ligzdā uzturējies baltais stārķis, bet 30. novembrī Rīgā pamanīts lauku cīrulis.
Ziema, 2023/2024
Kalendārās ziemas pirmajā mēnesī tika saņemti vairāki ziņojumi par baltā stārķa novērojumiem (Baldone, Koknese, Krimulda). Liepājā novērots lielais dumpis, Iecavā – plukšķis, bet Remtes pagastā – dzērve. Decembra beigās novērota ekstremāli agra meža un sējas zosu pavasara migrācija. Kurzemes piekrastes rajonos (Nīca, Vecpils, Piltene) ziemeļu virzienā lidojam novēroti zosu bari ar vairākiem simtiem putnu.
Apskats izveidots, izmantojot sabiedrisko fenoloģisko novērotāju novērojumus, kā arī novērojumus no dabasdati.lv un latvijasputni.lv.