PMO ziņojums par pasaules klimata stāvokli 2024. gadā
Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) 19. martā izlaidusi ikgadējo “State of the Climate” ziņojumu, kurā tiek apskatīts iepriekšējā gada pasaules klimata stāvoklis un galvenie klimata pārmaiņu rādītāji. Pilnais ziņojums pieejams šeit, bet galvenās atziņas interaktīvā formā publicētas šeit.
PMO ziņojumā vēlreiz apstiprina jau iepriekš rakstīto, ka 2024. gads ar pasaules vidējo piezemes gaisa temperatūru 1,55 ± 0,13 °C virs pirmsindustriālā perioda (1850.–1900. gads) ir siltākais pasaules novērojumu vēsturē, kā arī pirmais, kas pārsniedz 1,5 °C slieksni. Pēdējie desmit gadi (2015.–2024. gads) ir siltākie novērojumu vēsturē.
Tomēr viens vai vairāki atsevišķi gadi ar vidējo gaisa temperatūru virs 1,5 °C nenozīmē, ka Parīzes nolīguma mērķis – noturēt globālās vidējās temperatūras pieaugumu ievērojami zem 2,0 °C novirzes no pirmsindustriālā līmeņa – nav sasniedzams. Parīzes nolīguma mērķis apraksta ilggadīgu periodu, kas parasti nozīmē desmitgades vai pat ilgāk, kaut arī nolīgumā tas nav specifiski definēts. Eksperti attīsta metodes, lai operatīvi sekotu līdzi un informētu sabiedrību par ilggadīgo vidējās temperatūras pieaugumu kopš pirmsindustriālā perioda. Atkarībā no izmantotās aprēķinu metodes pieaugums šobrīd ir no 1,25 °C līdz 1,41 °C.
Kā iepriekš ziņots, arī Latvijā 2024. gads kopā ar 2020. gadu kļuva par siltāko novērojumu vēsturē. Vairāk par 2024. gada laika apstākļiem Latvijā lasi gada apskatā.
Par citiem rādītājiem PMO ziņo:
- Ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija atmosfērā ir augstākā pēdējos 800 tūkstošos gadu.
- Okeānu siltuma daudzums 2024. gadā bija rekordliels, katram no pēdējiem astoņiem gadiem sasniedzot jaunu rekordu.
- Okeānu paskābināšanās turpinās, vidējam okeāna virsmas pH līmenim pazeminoties.
- Pasaules jūras līmeņa paaugstināšanās ātrums ir kļuvis divtik lielāks kopš novērojumu sākšanas.
- Pēdējos trijos gados ledāju masas zudums bijis vislielākais vēsturē.
- Mazākās platības Arktikas ledus klājumā novērotas pēdējos 18 gados, savukārt Antarktikas ledus klājumā – pēdējos trīs gados.
Ekstrēmu laikapstākļu notikumi 2024. gadā, kurus iespējams apskatīt arī interaktīvā rīkā, izraisīja lielāko skaitu piespiedu kārtā pārvietotu cilvēku kopš 2008. gada, iznīcināja mājas, kritisku infrastruktūru, mežus, lauksaimniecības zemes un vides daudzveidību.
Eiropā 2024. gadā piedzīvotas gan ekstrēmas lietusgāzes, gan plūdi, kā arī karstuma viļņi un sausums. Oktobra beigās Valensijas reģionā Spānijā ekstrēmi nokrišņi izraisīja stiprus plūdus, izraisot vairāk nekā 200 cilvēku nāves un ekonomiskos zaudējumus 17,5 miljardu ASV dolāru apmērā. Centrāleiropā septembrī arī novērots rekordliels nokrišņu daudzums, kas izraisīja plūdus un lielus postījumus. Jūlija otrajā nedēļā daudzviet Eiropā novēroti stipri negaisi. Kamēr Latvijā 11. jūlijā Bauskā novērotas ļoti stipras vētras spēka vēja brāzmas, arī Slovēnijā, Polijā un Beļģijā šajās dienās piedzīvoti postoši negaisi ar krusu, stipru vēju un plūdiem.
Kaut gan visā Eiropā vasara bija siltāka par normu, ekstrēmākais karstums novērots Dienvidaustrumeiropā – Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, arī Izraēlā un Kiprā. Līdz ar karstumu nāca arī sausums, piemēram, Itālijas reģionā Sicīlijā radot 3 miljardu eiro zaudējumus. Novērots arī ekstrēms aukstums – 2024. gada janvāris gan Latvijā, gan citviet Ziemeļeiropā bija ļoti auksts, Zviedrijas ziemeļos sasniedzot pat −44,6 °C aukstumu.
Ekstrēmi laikapstākļi citviet pasaulē arī izraisījuši postījumus. Sausums kopā ar konflikta saasināšanos un augstām ēdiena cenām pasliktināja pārtikas krīzes 18 valstīs. Lielu ietekmi atstāja tropiskie cikloni – tie izraisīja supertaifūnu “Jagi” Vjetnamā, Filipīnās un Dienvidķīnā. Oktobrī ASV piedzīvoja orkānus “Helēna” un “Miltons”, kuri nodarīja lielus postījumus. Savukārt Indijas okeānā Mozambikā, Malāvijā un Francijas aizjūras departamentā Majotā tropiskajā ciklonā “Čido” dzīvību zaudēja gandrīz 200 cilvēku un iznīcināja vairāk nekā 155 tūkstošus mājokļu.