Ziema, 2020
Ziemas apskats
2020./2021. gada ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –2,8 °C, kas ir 0,2 °C virs gadalaika normas (1981.–2010. gads). Šī ziema bija vēsākā kopš 2012./2013. gada ziemas, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –4,4 °C. Lielākajā daļā valsts ziema bija siltāka par normu, vien Baltijas jūras piekrastē un Zemgales dienviddaļā ziema bija vēsāka par normu.
Ziemas pirmais mēnesis bija silts, vien pirmajām kalendārās ziemas dienām esot vēsākām par normu. Siltums turpinājās līdz janvāra vidum, kad novērots stiprākais sals šajā ziemā, 17. janvārī novērojumu stacijā Jelgavā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –31,0 °C, kas ir zemākā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā kopš 2017. gada janvāra. Janvāra beigās Latvijā bija atkusnis, bet, neskatoties uz to, janvāris bija pirmais mēnesis kopš 2019. gada janvāra, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zemāka par 0 °C. Un 23 secīgi mēneši ar vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C ir ilgākais šāds periods novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), kas ir divreiz ilgāk nekā līdzšinējais rekords 11 mēneši (novērots 9 reizes). Sals atgriezās februāra sākumā un ilga līdz februāra pēdējai nedēļai, kad Latvijā pirmo reizi šogad gaisa temperatūra sasniedza +10 °C. Ziemas maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C reģistrēta Kolkā 25. februārī, kas ir arī jauns Kolkas februāra mēneša un Latvijas 25. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Kopumā 2020./2021. gada ziemā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem ir 2 novērojumu staciju februāra rekordi, un 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 1 minimālās gaisa temperatūras rekords.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2020./2021. gada ziemā bija 88,7 mm, kas ir 38% zem gadalaika normas – 142,8 mm (1981.–2010. gads). Visvairāk nokrišņu šoziem (137,5 mm) bija Kalnciemā. Līča efekta nokrišņu dēļ Kalnciems bija vienīgā novērojumu stacija, kurā ziemas nokrišņu daudzums pārsniedza normu. Savukārt vismazākais ziemas nokrišņu daudzums bija Zīlānos – 53,3 mm. Visi ziemas mēneši Latvijā bija sausāki par normu, vissausākajam esot februārim, kas ar vidējo nokrišņu daudzumu 11,2 mm (70% zem normas 36,8 mm) bija 5. sausākais novērojumu vēsturē.
Pirmā sniega sega Latvijā izveidojās 17. novembrī Alūksnē, Dagdā un Piedrujā. Bet noturīga sniega sega lielākajā daļā no valsts bija no janvāra sākuma līdz februāra beigām, visilgāk noturīga sniega sega tika novērota Alūksnē, kur 23. decembrī uzsnigusī vienlaidu sniega sega nokusa 2. martā. Ziemas visbiezākā sniega sega (52 cm) tika novērota 31. janvārī Lielpečos, kas ir biezākā sniega sega Latvijā kopš 2013. gada aprīļa, kad Alūksnē tika reģistrēta 70 cm bieza sniega sega. Bet vairākās novērojumu stacijās šogad sniega sega bija biezākā pēdējos 10 gados.
Latvijā 2020./2021. gada ziemā vidējais vēja ātrums bija 3,6 m/s, kas ir 0,1 m/s zem normas (1981.–2010. gads). No mēnešiem vienīgi decembris bija vējaināks par normu, kamēr janvāris un februāris bija rāmāki par normu. Ziemā kopumā 4 diennaktīs kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (>20 m/s), no kurām 3 dienas bija decembrī un 1 diena janvārī. Visvairāk diennaktis ar vētras spēka brāzmām bija Kolkā – 2 diennaktis, un vienā no tām, 7. decembrī, tika reģistrētas arī stiprākās vēja brāzmas šoziem Latvijā – 21, 2 m/s.
Meteoroloģiskā ziema Latvijā sākās nedēļu pēc kalendārās ziemas sākuma un beidzās nedēļu pirms – vidēji Latvijā tai ilgstot no 7. decembra līdz 20. februārim. Visagrāk meteoroloģiskā ziema iesākās Dagdā – 28. novembrī, bet visvēlāk Liepājā – 13. janvārī. Savukārt ziemas beigas lielākajā daļā novērojumu staciju bija 20. februārī, vien dažās Austrumlatvijas novērojumu stacijās meteoroloģiskajai ziemai ilgstot līdz 23. februārim. Meteoroloģiskās ziemas ilgums Latvijā bija 76 dienas. Visīsākā meteoroloģiskā ziema (39 dienas) bija Liepājā, bet visilgākā Dagdā – 83 dienas.