2014. gada marts – otrais siltākais un ceturtais nokrišņiem bagātākais 21. gadsimtā
Ar vidējo gaisa temperatūru +3,4ºC, kas ir 4,7 °C virs ilggadējās normas, 2014. gada marts ilggadējā gada datu rindā ir trešais siltākais, bet 21. gadsimtā – otrais siltākais pavasara pirmais mēnesis. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4ºC vissiltākais gan ilggadējā datu rindā, gan 21. gadsimtā ir bijis 2007. gada marts. Turpretī vissaltākais marts ir bijis 1942. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija –9,8ºC. Desmit aukstāko marta mēnešu skaitā kā vienīgais no 21. gadsimta ir 2013. gada marts (astotais aukstākais), tā vidējā gaisa temperatūra bija –5,5ºC.
2014. gada marta nokrišņu daudzums – 47,4 mm (137% no ilggadējās normas) – šo mēnesi ir ierindojis ilggadējā datu rindā kā 14. mitrāko, bet 21. gadsimtā kā ceturto mitrāko. Ar nokrišņiem visbagātākais gan ilggadējā datu rindā, gan 21. gadsimtā ir bijis 2008. gada marts, tā nokrišņu daudzums bija 68,1 mm, kas gandrīz divreiz pārsniedz normu. Turpretī 1942. gada marts ilggadējā novērojumu vēsturē ir bijis ne tikai visaukstākais, bet arī vissausākais no marta mēnešiem, tajā nokrišņu daudzums Latvijā bija tikai 4,8 mm. Savukārt 21. gadsimtā ne tikai visaukstākais, bet arī vissausākais ir bijis 2013. gada marts – ar nokrišņu daudzumu 11,3 mm tas ilggadējā datu rindā ir sestais sausākais.
2014. gada marta lielākajā daļā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas (1.attēls). Divpadsmit mēneša dienās kopā tika uzstādīti 52 jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā gaisa temperatūras rekordi, bet 10. un 23. marts bija līdz šim vissiltākie visā Latvijā kopumā. 23. marta visaugstākā maksimālā gaisa temperatūra +18,5ºC (Krāslavas novada Piedrūjā) bija arī visaugstākā gaisa temperatūra Latvijā visā aizvadītajā mēnesī.
Līdz normai un arī nedaudz zem tās gaisa temperatūra noslīdēja 16.–18. un 31. martā. 18. martā vietām Austrumlatvijā temperatūras stabiņš saruka arī zem –10 °C, viszemāko mēnesī gaisa temperatūru sasniedzot Rēzeknē: –11,1ºC.
Mēneša gaitā 96% no visa nokrišņu daudzuma izkrita divpadsmit dienās – no 15. līdz 26. martam (2. attēls). Četrās no tām – 15., 20., 23. un 25. martā – diennaktī izkritušais nokrišņu daudzums vietām pārsniedza visas atbilstošās dekādes nokrišņu normu.
Nokrišņu perioda sākums sakrita ar gaisa temperatūras pazemināšanos, kā rezultātā 15.–16. martā Latvijas lielākajā daļā izveidojās sniega sega, kas vislielāko biezumu sasniedza 20. martā Siguldā – 18 cm. Tomēr arī šīs sniega segas mūžs bija īss – temperatūrai paaugstinoties, tā jau 21. martā izkusa.
Šomēnes vēja vidējais ātrums – 3,3 m/s – bija tuvs normai. Aktīvie cikloni, kas mēneša vidusdaļā atnesa Latvijai nokrišņus, izraisīja arī šogad līdz šim visstiprāko vēju. 15. martā tas stipri pūta visā Latvijā, brāzmās vislielāko ātrumu sasniedzot Baltijas jūras piekrastē – 30 m/s, Kurzemes iekšzemes rajonos līdz 29 m/s, Austrumlatvijā 14–19 m/s. Kurzemē vēja brāzmas plosījās vēl arī nākamajās dienās, brāzmās 16. martā sasniedzot 20, bet 17. martā – 24 m/s. Divas vētrainas dienas bija arī mēneša trešās dekādes sākumā – 21. martā vēja brāzmas Kurzemē sasniedza 18–22, pārējā teritorijā 15–18 m/s, 25. martā piekrastes rajonos un arī Kurzemes vidienē – 18–20 m/s.
Lai arī mēneša vidējais vēja ātrums bija zemāks par normu, mēneša gaitā bija 12 dienas, kad kaut kur Latvijā vēja ātrums brāzmās sasniedza vētraina vēja (≥17,2 m/s) spēku. Trijās dienās jūras piekrastes teritorijās vēja brāzmām bija vētras spēks, bet mēneša visvējainākajā periodā – 28. novembrī un naktī uz 29. novembri– Daugavgrīvā vēja brāzmas jau sasniedza stipras vētras robežvērtību – 24,5 m/s (29. novembrī plkst.01:28). Arī citviet šai periodā vēja brāzmas bija ļoti intensīvas (14–23 m/s). Austrumlatvijā tika reģistrēts arī pērkona negaiss.