Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Septembris, 2024
Septembra apskats
Septembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 3,8 °C virs mēneša normas, pārspējot 2023. gada rekordsilto septembri par 0,3 °C un kļūstot par siltāko septembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Mēneša minimālā gaisa temperatūra –1,3 °C tika novērota 30. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,0 °C tika novērota 4. septembrī Bauskā.
Septembrī laikapstākļi bija ļoti silti. Pavisam tika sasniegti 87 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Īpaši daudz rekordu bija 4. un 16. septembrī. Trijos datumos sasniegti jauni Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi – 4. septembrī (+30,0 °C Bauskā), 8. septembrī (+28,1 °C Liepājā) un 18. septembrī (+26,8 °C Daugavpilī).
Naktī uz 30. septembri daudzviet Latvijā uz augsnes bija novērojama pirmā rudens salna. Vietām Vidzemē arī gaisa minimālā temperatūra bija negatīva (Skrīveros –0,4 °C, Madonā –0,6 °C, Rūjienā –0,8 °C un Zosēnos –1,3 °C).
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 51,9 mm, kas ir 15% zem mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (108,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā – 13,0 mm. Vidēji Latvijā septembrī bija 7,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā un Ventspilī – 10 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Gulbenē – 3 diennaktis.
Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā septembrī daļā novērojumu staciju bija normas robežās, taču pārējās stacijās tas bija sausāks par normu. Atsevišķās stacijās Latvijas austrumos septembrī sausuma un mitruma rādītājs bija ļoti sauss vai pat ekstremāli sauss (Dagdā un Gulbenē).
Mēneša sākumā gaisā bija liela putekļu koncentrācija. Sausajā laikā tie atpūsti gan no Eiropas dienvidiem un dienvidaustrumiem, gan arī no Baltkrievijas un Ukrainas, kur plosījās nozīmīgi mežu ugunsgrēki. Mēneša vidū un beigās dažviet tika novērots pērkona negaiss, krusa un brāzmains vējš. Bieži nakts un rīta stundās bija migla.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 79% – no 74% Dagdā un Rīgā līdz 87% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (29,3 m/s) tika novērotas 27. septembrī Liepājā.
Septembrī Saules spīdēšanas ilgums visā Latvijas teritorijā bija lielāks kā vidēji 1991.–2020. gadu periodā. Vismazākā novirze reģistrēta valsts rietumos, kur Saules spīdēšanas ilgums septembrī bija 0–20% augstāks par normas periodu. Savukārt Latvijas austrumos Saules spīdēšanas ilguma novirze bija lielāka, dažviet Vidzemes augstienē un Alūksnes apkārtnē sasniedzot gandrīz 80%.
Mežos saglabājās augsta ugunsbīstamība.
Mēneša sākumā lauksaimnieki turpināja ziemāju sēju. Siltajā laikā veiksmīgi turpināja augt siltummīlošās kultūras – ķirbji, tomāti un citas. Šajā rudenī lielākajā valsts daļā ir ļoti laba rudens ābolu un bumbieru raža, taču kartupeļu raža dažādās Latvijas vietās ir ļoti atšķirīga, labāk tie auguši Vidzemē un Kurzemē, bet Zemgalē, kur vasarā daudz lija un ir mālainas augsnes, raža neliela, atsevišķos laukos visi kartupeļi gājuši bojā.
Dzīvajā dabā septembra vidū nogatavojās parastā ozola un zirgkastaņas augļi. Vietās, kur lija mazāk, mežos sēņu bija maz, bet mēneša otrajā pusē reģionos, kur lija vairāk, sēņu augļķermeņu skaits pieauga. Bagātīgi daudz augļu arī ozoliem, zirgkastaņām, lazdām, pīlādžiem. Vairākas putnu sugas pulcējās baros un devās uz siltajām zemēm. Lapu dzeltēšana notika ošiem, ceriņiem, ābelēm, jāņogām, upenēm, ērkšķogām, zirgkastaņām, atsevišķos valsts rajonos – arī bērziem, kļavām, pīlādžiem, plūmēm un liepām. Savukārt lapu krišanas fenoloģiskā parādība mēneša beigās tika novērota parastajiem ošiem un atsevišķām ogulāju sugām.1
Ūdens temperatūra mēneša beigās Latgales upēs +13…+16 °C, Vidzemes upēs +13…+16 °C, Zemgales upēs +13…+18 °C, Kurzemes upēs +13…+18 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs +17 … +18 °C, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē +11…+17 °C. Tuvākajās dienās ūdens temperatūra turpinās samazināties.
Septembra 3. dekādes apskats
Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,4 °C, kas ir 2,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,3 °C tika novērota 30. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,2 °C tika novērota 24. septembrī Daugavpilī.
Septembra 3. dekāde joprojām bija siltāka par klimatisko normu. Tika sasniegti seši jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 23. septembrī jauni rekordi ir Liepājā (+22,6 °C) un Ventspilī (+21,3 °C), 24. septembrī – Dagdā (+23,9 °C), Rīgā (+23,1 °C) un Skultē (+23,2 °C), bet 25. septembrī – Kolkā (+19,5 °C).
Dekādes sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticiklons, laiks bija sauss un silts. Dekādes beigās pastiprinājās ciklonu darbība, pieauga vēja ātrums, daudzviet lija lietus, bija pērkona negaiss, bet Liepājas pusē un Salacgrīvas apkārtnē novērota arī krusa.
Naktī uz 30. septembri daudzviet Latvijā uz augsnes bija novērojama pirmā rudens salna. Vietām Vidzemē arī gaisa minimālā temperatūra bija negatīva (Skrīveri (–0,4 °C), Madona (–0,6 °C), Rūjiena (–0,8 °C) un Zosēni (–1,3 °C)).
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 22,7 mm, kas ir 28% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (55,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 2,3 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Stendē, Ventspilī un Vičakos – 5 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī – 1 diennakts.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 80% – no 76% Rīgā un Skultē līdz 86% Stendē.
Visstiprākās vēja brāzmas (29,3 m/s) tika novērotas 27. septembrī Liepājā.
Dekādes sākumā daudzviet, bet dekādes beigās valsts dienvidaustrumos mežos saglabājās augsta ugunsbīstamība.
Dzīvajā dabā atsevišķām koku un krūmu sugām sākusies lapu dzeltēšanas fenoloģiskā parādība. Lapas nodzeltējušas ošiem, ceriņiem, ābelēm, jāņogām, upenēm, ērkšķogām, atsevišķos valsts rajonos – arī bērziem, kļavām, pīlādžiem, plūmēm un liepām. Daudzas putnu sugas pulcējas baros, lai dotos uz siltākām zemēm.1
|
|
|---|---|
Sējas zosis, 22.09.2024.Zirņu pagasts, foto: Amanda Šķērstiņa
|
Zāļlapu virza, 26.09.2024. Stradu pagasts, foto: Inita Heninga
|
|
|
|---|---|
Parastais pīlādzis, 28.09.2024. Rūjiena, foto: Linards Dedzis
|
Salna uz zāles, 30.09.2024. Rūjiena, foto: Linards Dedzis
|
Ūdens temperatūra dekādes beigās Latgales upēs +13…+16 °C, Vidzemes upēs +13…+16 °C, Zemgales upēs +13…+18 °C, Kurzemes upēs +13…+18 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs +17…+18 °C, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē +11…+17 °C. Tuvākajās dienās ūdens temperatūra turpinās samazināties.
Septembra 2. dekādes apskats
Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,8 °C, kas ir 4,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 20. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,3 °C tika novērota 16. septembrī Liepājā.
Laikapstākļi joprojām turējās rudenim neraksturīgi ļoti silti. Katru dienu vismaz kādā Latvijas vietā maksimālā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +20,0 °C. Joprojām nav bijušas pirmās rudens salnas.
Septembra 2. dekādē tika sasniegti 45 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Īpaši jāizceļ 18. septembris, kad Daugavpilī novērotie +26,8 °C ir jauns tā datuma Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jauni rekordi reģistrēti 6 dienās, visvairāk (18) jaunu rekordu tika sasniegts 16. septembrī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 25,0 mm, kas ir 22% virs dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,1 mm) bija Bauskā, bet vismazāk Piedrujā – 3,8 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Jelgavā, Lielpečos, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Siguldā, Skrīveros un Skultē – 4 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Kuldīgā, Piedrujā un Vičakos – 1 diennakts.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 85% – no 73% Dagdā līdz 92% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (15,4 m/s) tika novērotas 14. septembrī Ventspilī.
Lielākoties laikapstākļus noteica anticiklons, bet atsevišķās dienās dekādes sākumā un vidū lija lietus (visstiprāk – Zemgalē) un tika novērots pērkona negaiss. 13. septembrī vietām valsts austrumos (Jersikā un citur) novērota krusa. Naktī uz 14. septembri zibens iespēra Dambju dižozolā (Valmieras novads, Burtnieku pagasts), kā rezultātā ozols sāka degt.
Nakts un rīta stundās (īpaši dekādes otrajā pusē) daudzviet bija novērojama bieza migla. Dekādes sākumā un beigās mežos bija augsta ugunsbīstamība.
Dzīvajā dabā mežos atkal parādījušās sēnes, savukārt daudzas putnu sugas pulcējas baros, lai dotos uz siltākām zemēm. Valsts ziemeļu rajonos sākusies lapu dzeltēšana āra bērziem, zirgkastaņām un ērkšķogām.1
|
|
|---|---|
Ķīvītes, 20.09.2024.Smiltenes pagasts, foto: Anhelita Kamenska
|
Mājas strazdi, 20.09.2024. Smiltenes pagasts, foto: Anhelita Kamenska
|
|
|
|---|---|
Sila lācītis, 16.09.2024.Rūjiena, foto: Linards Dedzis
|
Āra bērzs, 16.09.2024. Rūjiena, foto: Linards Dedzis
|
Ūdens temperatūra dekādes beigās Latgales upēs +12…+19 °C, Vidzemes upēs +12…+19 °C, Zemgales upēs +14…+19 °C, Kurzemes upēs +14…+19 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs +19…+20 °C, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē +16…+19 °C. Tuvākajās dienās ūdens temperatūra sāks straujāk samazināties.
Septembra 1. dekādes apskats
Kalendārā rudens pirmais mēnesis iesākās ar vasarīgi siltu un ļoti sausu laiku, jo laikapstākļus septembra pirmajā dekādē lielākoties noteica plašs anticiklons. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 4,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 9. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,0 °C tika novērota 4. septembrī Bauskā.
Septembra 1. dekādē sasniegti 36 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi: 4. septembrī (+30,0 °C Bauskā) un 8. septembrī (+28,1 °C Liepājā). Turpinājās meteoroloģiskā vasara.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 4,1 mm, kas ir 82% zem dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (16,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Alūksnē, Daugavpilī, Gulbenē, Lielpečos, Madonā, Rēzeknē, Sīļos, Skrīveros, Zīlānos un Zosēnos būtisku nokrišņu nebija (dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm). Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Gulbenē, Lielpečos, Madonā, Rēzeknē, Rīgā, Sīļos, Skrīveros, Skultē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 71% – no 62% Rīgā līdz 85% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (16,2 m/s) tika novērotas 9. septembrī Ventspilī.
Lauksaimnieki turpināja ziemāju sēju, pēc jau iesētajiem ziemas rapšiem tika sēti ziemas kvieši. Turpinājās ķirbju augšana.
Atsevišķās dienās dekādes vidū un beigās gaisā bija liela putekļu koncentrācija. Sausajā laikā tie atpūsti gan no Eiropas dienvidiem un dienvidaustrumiem, gan arī no Baltkrievijas un Ukrainas, kur plosījās nozīmīgi mežu ugunsgrēki.
Mežos saglabājās augsta ugunsbīstamība.
Dzīvajā dabā dažviet jau sāka nogatavoties ozola augļi. Joprojām daudz parasto odu, kaut arī to daudzums dekādes gaitā samazinājās. Sausajā laikā mežos būtiski samazinājās sēņu augļķermeņu augšanas aktivitāte.1
Ūdens temperatūra dekādes beigās Daugavā bija +19 °C, Latgales upēs +13…+18 °C, Vidzemes upēs +13…+19 °C, Zemgales upēs +16…+20 °C, Kurzemes upēs +15…+19 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs +19…+20 °C, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē +9…+19 °C.
