Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Jūnija apskats
Jūnija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,0 °C, kas ir 1,8 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,4 °C tika novērota 10. jūnijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,9 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā un Zīlānos.
Mēneša beigās tika sasniegti vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 27. jūnijā sasniegts jauns nacionālais rekords (+31,9 °C, Daugavpils). 28. jūnijā Rīgā, Ventspilī un Mērsragā bija tropiskā nakts, minimālajai gaisa temperatūrai nepazeminoties zem +20 °C atzīmes.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 54,5 mm, kas ir 22% zem mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (92,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Sīļos – 24,2 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rīgā, Skultē, Stendē – 13 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē – 4 diennaktis.
Mēneša sākumā un beigās vietām, galvenokārt valsts austrumu rajonos, mežos saglabājās augsta ugunsbīstamība.
Atsevišķās dienās un vietās bija pērkona negaiss, tika novērota krusa, dažviet bijuši arī nelieli viesuļi, kas radīja postījumus – lūza koki vai to zari. Mēneša sākumā Puzē lietusgāzes izskaloja ceļu, bet Rēzeknes novadā zibens nospēra vairākas mājas pīles. 19. jūnijā Daugavpilī un citviet Latgalē novērotas lietusgāzes un stiprs vējš, kā rezultātā lūzuši koki, apgāzti dažādi objekti un bojātas mājas.
Sausuma un mitruma rādītājs jūnijā gandrīz visās novērojumu stacijās bija normas robežās, taču mēreni sauss bija piecās no stacijām - Daugavpilī, Alūksnē, Zīlānos, Rūjienā, un vissausākie laika apstākļi bija Sīļos, stacijas sausuma un mitruma rādītājam esot uz “ļoti sauss” robežas.
Novērotas arī samērā retas un interesantas mākoņu formas – piltuvveida, sudrabainie un plaukta mākoņi.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 75% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (23,3 m/s) tika novērotas 30. jūnijā Liepājā.
Dzīvajā dabā ļoti siltā pavasara ietekmē ļoti agri iestājās dažādas fenoloģiskās parādības. Visa mēneša garumā turpināja ziedēt dažādi pļavas augi, mēneša sākumā nogatavojās meža zemenes un mēneša beigās – arī mellenes. Jau jūnija vidū tika saņemtas ziņas par pirmajām gailenēm, kas manītas Saldus novadā, Garkalnē, Kadagā, Ropažos, Liepājā, Skrundā, Rūjienā un citur. Ekstremāli agri sāka ziedēt parastās liepas un vēlās jasmīnu šķirnes.1
28. jūnijā Rīgas līcī, netālu no Rīgas novērota uz DDR lidojoša īsastes klijkaija, iespējams, tas ir ļoti agrs rudens migrācijas gadījums.1 Lauksaimniekiem jūnija mēnesis kopumā bijis labvēlīgs. Krusa bija daudz retāk nekā maijā, arī nokrišņu lielākajā valsts daļā netrūka. Notika zāles pļauja siena sagatavošanai. Nogatavojās ķirši, avenes, jāņogas, upenes. Ziedēja kartupeļi un uz lauka augošie gurķi, kabači un tomāti, kam aizmetušies augļi.
Mēneša laikā ūdens temperatūra paaugstinājās, jūnija beigās Daugavā tā bija +22…+24 °C, Latgales upēs - +19…+24 °C, Vidzemes upēs - +16…+23 °C, Zemgales upēs - +19…+24 °C, Kurzemes upēs - +16…+24 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs - +18 … +24 °C, Baltijas jūras piekrastē - +18…+21 °C un Rīgas līča piekrastē - +14…+23 °C.
Jūnija 3. dekādes apskats
Jūnija 3. dekāde bija karsta, gaisa temperatūra turējās virs klimatiskās normas, tika sasniegti arī vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,3°C, kas ir 3,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,9 °C tika novērota 22. jūnijā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,9 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā un Zīlānos.
27. jūnijā tika reģistrēti 5 jauni šī datuma diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi – Daugavpilī (+31,9 °C, tas ir arī jauns nacionālais šī datuma rekords), Dobelē (+30,2 °C), Rucavā (+30,4 °C), Skrīveros (+31,3 °C) un Zīlānos (+31,6 °C).
Savukārt 28. jūnija diena bija viskarstākā šajā dekādē, jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika sasniegti pat 14 meteoroloģiskajās stacijās – Bauskā (+31,3 °C), Daugavpilī (32,6 °C), Dobelē (+32,8 °C), Gulbenē (+31,3 °C), Jelgavā (+31,5 °C), Madonā (+32,3 °C), Rēzeknē (+30,4 °C), Rīgā (+32,0 °C), Saldū (+31,2 °C), Skrīveros (+31,8 °C), Skultē (+32,0 °C), Stendē (+31,2 °C), Zīlānos (+32,9 °C) un Zosēnos (+30,6 °C).
Nakts uz 28. jūniju bija tropiska, Rīgā un dažviet piekrastē (Ventspilī, Mērsragā) minimālā gaisa temperatūra nepazeminājās zem +20 °C atzīmes.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 15,7 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (47,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Rūjienā – 0,8 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī, Vičakos – 5 diennaktis, bet Rūjienā šādu diennakšu nebija.
Atsevišķās dienās dažviet tika novērots pērkona negaiss un stipras lietusgāzes, piemēram, 30. jūnijā Dienvidkurzemes novadā. Dekādes otrajā pusē daudzviet novēroti sudrabainie mākoņi. 26. jūnijā Tukumā novērota tā saucamā “velna slota”.
Dekādes otrajā pusē no jauna Latvijas dienvidaustrumu rajonos mežos tika izsludināta paaugstināta ugunsbīstamība.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 67% Rīgā līdz 82% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (23,3 m/s) tika novērotas 30. jūnijā Liepājā.
Turpināja ziedēt dažādi pļavas augi, tai skaitā cigoriņi. Joprojām ziedēja arī liepas un jasmīni. Mežos atrodamas sēnes (baravikas, bekas, gailenes), nogatavojās mellenes. Arī dārzos turpināja nogatavoties ķirši, avenes, jāņogas, upenes. Ziedēt sāka kartupeļi, aizmetušies arī pirmie uz lauka augošo gurķu, kabaču un tomātu augļi. 1
28. jūnijā Rīgas līcī, netālu no Rīgas novērota uz DDR lidojoša īsastes klijkaija, iespējams, tas ir ļoti agrs rudens migrācijas gadījums.1
Ūdens temperatūra dekādes beigās Daugavā bija +22…+24 °C, Latgales upēs +19…+24 °C, Vidzemes upēs +16…+23 °C, Zemgales upēs +19…+24 °C, Kurzemes upēs +16…+24 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs +18 … +24 °C, Baltijas jūras piekrastē +18… +21 °C un Rīgas līča piekrastē +14…+23 °C.
|
|
|---|---|
Parastā gailene, 27.06.2024.Plāņu pagasts, foto: Astra Kalve
|
Dārza avene, 27.06.2024. Rūjiena, foto: Linards Dedzis
|
Jūnija 2. dekādes apskats
Jūnija 2. dekāde iesākās ar salīdzinoši vēsu laiku, bet tās otra puse bija siltāka par klimatisko normu. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,5 °C tika novērota 15. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,6 °C tika novērota 16. jūnijā Daugavpilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 27% zem dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (51,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Rucavā – 8,8 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 1 diennakts.
Daudzviet stipri lija, tika novēroti pērkona negaisi, kā rezultātā tika atcelts brīdinājums par augstu ugunsbīstamību mežos. 19. jūnijā Daugavpilī un citviet Latgalē novērotas lietusgāzes un stiprs vējš, kā rezultātā lūzuši koki, apgāzti dažādi objekti un bojātas mājas.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 76% – no 59% Pāvilostā līdz 84% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 19. jūnijā Rēzeknē.
Turpināja ziedēt pļavu augi, turpinājās siena gatavošana. Visā Latvijā ziedēja parastās liepas (pēc ilggadīgiem fenoloģiskajiem novērojumiem tās vidēji sāk ziedēt tikai jūlija pirmajā dekādē). Parastās liepas līdz šim visagrāk ziedēt sākušas 1931. gadā. Ziedēja arī vēlās jasmīnu šķirnes. Dārzos sāka nogatavoties ķirši, mājas avenes, jāņogas, savukārt mežos jau novērotas arī pašas pirmās nogatavojušās mellenes.1
|
|
|---|---|
Fuksa dzegužpirkstīte, 17.06.2024.Baldone, foto: Tatjana Ignatoviča
|
Mellene, 17.06.2024. Jeru pagasts, foto: Linards Dedzis
|
Ūdens temperatūra dekādes beigās Daugavā bija +20…+21 °C, Latgales upēs – +16…+21 °C, Vidzemes upēs – +14…+19 °C, Zemgales upēs – +16…+20 °C, Kurzemes upēs – +14…+20 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs – +18 … +21 °C, Baltijas jūras piekrastē – +17…+18 °C un Rīgas līča piekrastē – +14…+19 °C.
Jūnija 1. dekādes apskats
Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1°C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,4 °C tika novērota 10. jūnijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,9 °C tika novērota 2. jūnijā Daugavpilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 18,5 mm, kas ir 19% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (41,8 mm) bija Bauskā, bet vismazāk Lielpečos – 4,8 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Piedrujā, Rīgā, Saldū, Skultē, Stendē un Vičakos – 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē un Lielpečos – 1 diennakts.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 69% Pāvilostā līdz 80% Bauskā.
Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Ventspilī.
Kalendārās vasaras pirmais mēnesis iesākās ar siltu laiku, biežiem pērkona negaisiem, bet atsevišķās vietās krita krusas graudi un nelielos viesuļos lūza koki vai to zari.
Jūnija sākumā pērkona lietusgāzes izskaloja zemes ceļu Puzē, bet Rēzeknes novadā zibens nospēra vairākas mājas pīles. Savukārt 9. jūnijā Liepājā tika novērots neliels viesulis, bet Saldus novada Ezeres pagastā – piltuvveida mākonis. Nakts stundās daudzviet varēja novērot sudrabainos mākoņus, bet Jelgavā dekādes beigās tika novērots plaukta mākonis.
Laukos sākās zāles pļauja siena sagatavošanai. Dabā turpina ziedēt pļavas augi, ziedus raisījušas naktsvijoles, turpina nogatavoties meža un mājas zemenes. Jau dekādes sākumā tika saņemtas ziņas par pirmajām gailenēm, kas manītas Saldus novadā, Garkalnē, Kadagā, Ropažos, Liepājā, Skrundā, Rūjienā un citur.1
|
|
|---|---|
Dižā pulkstenīte, 09.06.2024. Kocēnu pagasts, foto: Guna Taube
|
Tīruma pēterene, 08.06.2024. Rūjiena, foto: Linards Dedzis
|
Vietām, galvenokārt valsts austrumu rajonos mežos saglabājās augsta ugunsbīstamība.
Dekādes beigās ūdens temperatūra Daugavā bija +19 … +20 °C, Latgales upēs – +14 … +19°C, Vidzemes upēs – +12 … +18 °C, Zemgales upēs – +14 … 21 °C, Kurzemes upēs – +14 … 20 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs – +18 … +20°C, Baltijas jūras piekrastē – +16 … 17 °C un Rīgas līča piekrastē – +10 … 18 °C.