Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Februāris, 2024
Februāra apskats
Februāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,6 °C, kas ir 3,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –17,6 °C tika novērota 10. februārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,4 °C tika novērota 16. februārī Pāvilostā.
Februāris bija siltāks par klimatisko normu, vienīgi mēneša pirmās dekādes otrajā pusē un otrās dekādes sākumā gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu. Februāra mēnesī tika sasniegti 9 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 3 dekādes rekordi, savukārt vēl sasniegti četri atkārtoti rekordi. Īpaši jāatzīmē 16. februārī Liepājā novērotie +11,3 °C, jo iepriekšējais šī datuma rekords šajā pilsētā nebija pārspēts 99 gadus.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 56,5 mm, kas ir 40% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (95,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rūjienā – 27,4 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 14,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā – 20 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 9 diennaktis.
Sausuma un mitruma rādītājs februārī lielākajā daļā staciju Vidzemes rietumos, Zemgalē un Kurzemē bija normas robežās, taču citviet valstī – Latgalē, Vidzemes augstienē, Baltijas jūras piekrastē – februāris bija mēreni, ļoti vai pat ekstremāli mitrs (Daugavpilī, Zīlānos, Liepājā, Rucavā).
Mēneša pirmajā pusē bieži sniga un putināja. Mēneša sākumā Dagdā sniega sega sasniedza pat 37 cm lielu biezumu, arī mēneša vidū tur tā vēl turējās ap 30 cm, bet mēneša beigās sniegs bija nokusis visā valsts teritorijā.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 89% – no 86% Rīgā līdz 92% Saldū.
Visstiprākās vēja brāzmas (24,4 m/s) tika novērotas 1. februārī Ventspilī.
Februārī Saules spīdēšanas ilgums visā valsts teritorijā bija mazāks nekā vidēji 1991.–2020. gadu periodā. Vislielākās atšķirības no normas bija valsts ziemeļaustrumos Jēkabpils apkārtnē, kur Saules spīdēšanas ilgums bija aptuveni pude no ierastā, savukārt vismazākās atšķirības no normas bija Kurzemes piekrastē un vietām Vidzemes augstienē.
Mēneša beigās Pļaviņu ūdenskrātuvē izveidojās ekstremāli augsts ūdenslīmenis, tika izsludināts sarkanais brīdinājums. Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņām šogad novērotais līmenis ir augstākais kopš 2013. gada, iepriekš tikai 2013., 1979. un 2010. gadā novērots augstāks. Pie Zeļķiem augstākas ūdenslīmeņa atzīmes par šogad sasniegtajām novērotas vien 1983., 1981., 1988. un 2010. gadā.
Novērotas arī vairākas samērā retas dabas parādības. 5. februāra rītā Rīgā un vairākos novados Pierīgā bija novērojami samērā retie tesmeņveida mākoņi. Naktī uz 26. februāri daudzviet Kurzemē un dažviet Zemgalē tika novērots pērkona negaiss un lietusgāzes, Cīravas pusē bijusi lielgraudu krusa. Mēneša vidū dažviet uz sniega segas izveidojās sērsna, bet Rīgā tika novērots Saules un Mēness halo. Bieži bija migla (reizēm ar ļoti sliktu redzamību), atsevišķās dienās uz ceļiem veidojās apledojums un sniega sanesumi.
Februāra vidū lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais pavasaris.
Dzīvajā dabā novērotas pavasara vēsmas. Uzziedēja sniegbaltās sniegpulkstenītes un lazdas, sākās sulu cirkulācija kļavām, tika novēroti pirmie krūkļu balteņi jeb citrontauriņi. Masveidā atgriezušies lauku cīruļi, ķīvītes (izņemot valsts dienvidaustrumu rajonus), dzērves (izņemot valsts galējos austrumu rajonus), turpinājās vairāku sugu zosu migrācija. Valsts centrālajos rajonos novēroti arī vairāki baltie stārķi.1
Februāra 3. dekādes apskats
Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,2°C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,8 °C tika novērota 21. februārī Alūksnē un Gulbenē, kā arī 25. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10 °C tika novērota 25. februārī Kolkā.
Visu februāra 3. dekādi diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par klimatisko normu. Dekādē sasniegti arī 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viens jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords reģistrēts 23. februārī (Ainaži (+6,5 °C)), divi – 24. februārī (Ainaži (+8,8 °C), Skulte (+9,0 °C)) un viens – 25. februārī (Skulte (+8,8 °C)). Divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi atkārtoti.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 23,4 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (40,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Priekuļos – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī – 9 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā un Stendē – 3 diennaktis.
Dekādes beigās sniega sega bija nokususi visā Latvijā. Vairākās dienās tika novērota bieza migla ar redzamību 100–500 metri. Dekādes vidū, naktī uz 26. februāri, daudzviet Kurzemē un dažviet Zemgalē tika novērots pērkona negaiss un lietusgāzes, Cīravas pusē bijusi lielgraudu krusa.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 94% – no 92% Ainažos, Rīgā un Ventspilī līdz 98% Dagdā.
Visstiprākās vēja brāzmas (23,7 m/s) tika novērotas 24. februārī Saldū.
Dekādes beigās Pļaviņu ūdenskrātuvē izveidojās ekstremāli augsts ūdenslīmenis, izsludināts sarkanais brīdinājums. Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņām šogad novērotais līmenis ir augstākais kopš 2013. gada, iepriekš tikai 2013., 1979. un 2010. gadā novērots augstāks. Pie Zeļķiem augstākas ūdenslīmeņa atzīmes par šogad sasniegtajām novērotas vien 1983., 1981., 1988. un 2010. gadā.
Dekādes beigās tuvo gājputnu atgriešanās novērota masveidā. Lauku cīruļi atgriezušies visā valsts teritorijā, savukārt ķīvītes vēl nav novērotas vienīgi valsts dienvidaustrumu rajonos. Masveidā atgriezušās vairākas zosu sugas, arī ziemeļu gulbji. Valsts centrālajos rajonos daudzviet reģistrēti baltie stārķi, arī dzērves novērojamas gandrīz visā Latvijā, izņemot galējos valsts austrumu rajonus.1
Ziemeļu gulbji, 29.02.2024., Valkas pagasts, foto: Astra Kalve
- februārī vairākās vietās (Ukri, Nīca, Matkule, Gavieze, Rīga, Lestene un Iecava) novērots krūkļu baltenis jeb citrontauriņš. Tāpat kļavām sākusies sulu cirkulācija un dažviet ziedēt sākušas lazdas.1
Krūkļu baltenis jeb citrontauriņš, 25.02.2024. Rīga, foto: Lilita Svirževska
Februāra 2. dekādes apskats
Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,3°C, kas ir 3,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,3 °C tika novērota 19. februārī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,4 °C tika novērota 16. februārī Pāvilostā.
Kopumā februāra 2. dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par klimatisko normu, izņemot pirmo dekādes dienu, kad gaisa temperatūra bija salīdzinoši zema.
Dekādē sasniegti arī 7 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Četri jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi reģistrēti 16. februārī (Ainaži (+7,2 °C), Liepāja (+11,3 °C), Ventspils (+11,3 °C) un Pāvilosta (+11,4 °C)) un trīs – 17. februārī (Liepāja (+10,4 °C), Ventspils (+11,3 °C), Pāvilosta (+11,4 °C)). Īpaši jāatzīmē 16. februārī Liepājā novērotie +11,3 °C, jo iepriekšējais šī datuma rekords šajā pilsētā nebija pārspēts 99 gadus.
12. februārī vietām valsts rietumu un dienvidu rajonos, kā arī Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris, savukārt 13. februārī tas bija noticis jau lielākajā valsts daļā (izņemot austrumu un ziemeļaustrumu rajonus).
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 16,4 mm, kas ir 9% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (28,7 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Kuldīgā – 8,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Rucavā – 8 diennaktis, bet vismazāk Vičakos – 2 diennaktis.
Dekādes vidū daudzviet upēs cēlās ūdenslīmenis, applūda palienes un zemākās vietas, īpaši Zemgalē, Lielupes baseinā.
Dekādes otrajā pusē lielā valsts daļā sniega segas nebija, taču vietām austrumu rajonos (Dagdā) tās biezums joprojām bija 30 cm.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 89% – no 85% Daugavpilī un Rīgā līdz 92% Saldū.
Visstiprākās vēja brāzmas (21,9 m/s) tika novērotas 16. februārī Ventspilī.
Valsts rietumu un centrālajos rajonos zied sniegbaltās sniegpulkstenītes. Turpinās tuvo gājputnu atgriešanās. 14. februārī Liepājā un Rucavas pagastā novēroti lauku cīruļi, bet 14. februārī Svitenes pagastā un 15. februārī Alsungas pagastā – dzērves. 15. februārī Rīgā un Alsungas pagastā, 16. februārī Līvbērzes pagastā un 17. februārī Bikstu un Piltenes pagastā redzētas ķīvītes. 16. februārī Skultes pagastā sastapts baltais stārķis.1
Dzērves, 14.02.2024. Svitenes pagasts, foto: Valda Ērmane
19. februārī Nīcas pagastā novērotas 450, bet Užavas pagastā – vismaz 500 ķīvītes. 19. februārī Užavas pagastā redzētas 5000–6000 sējas zosis.1
Vairākās dienās tika novērota atkala, apledoja ielas, dažviet uz sniega segas izveidojās sērsna. Dekādes beigās Rīgā novērots Saules un Mēness halo.
Februāra 1. dekādes apskats
Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,6°C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –17,6 °C tika novērota 10. februārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 3. februārī Mērsragā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 16,7 mm, kas ir 20% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (34,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Ainažos – 5,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā – 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Rūjienā – 2 diennaktis.
Dekāde lielā daļā valsts iesākās bez sniega segas, savukārt tās otrajā pusē gandrīz visā Latvijā bija novērojama snigšana un putināšana. Dagdā sniega sega sasniedza pat 37 cm lielu biezumu. Tomēr Latvijas ziemeļu rajonos – Ainažos un Rūjienā – sniega segas nebija vispār.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 84% – no 80% Kolkā, Mērsragā, Rīgā līdz 89% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,4 m/s) tika novērotas 1. februārī Ventspilī.
Kurzemes piekrastes rajonos vietām uzziedēja pirmās sniegbaltās sniegpulkstenītes. 4. un 7. februārī Nīcas pagastā novērotas pirmās ķīvītes, 5. februārī Madonas novada Mētrienas pagastā – pirmā dzērve, 8. februārī Nīcas pagastā – lauku cīruļi. Turpinājās arī vairāku zosu sugu migrācija, 3. februārī Nīcas pagastā novērotas 2700 sējas un 300 meža zosis, savukārt dekādes beigās Nīcas pagastā vairakkārt novērotas meža, baltpieres, īsknābja, sējas un baltvaigu zosis1.
5. februāra rītā Rīgā un vairākos novados Pierīgā bija novērojami samērā retie tesmeņveida mākoņi.
Ķīvīte, 04.02.2024. Nīcas pagasts, foto: Iveta Pērkone