Oktobra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –3,1 °C tika novērota 19. oktobrī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 3. oktobrī Rucavā, kas ir arī jauns Latvijas 3. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Lielākajā daļā Latvijas 4. oktobrī sākās meteoroloģiskais rudens, tas ir jauns vēlākais rudens iestāšanās rekords. Tā kā daudzviet meteoroloģiskā vasara iestājās jau maijā, tad tā bijusi četrus ar pusi mēnešus gara. Savukārt jau 25. oktobrī Alūksnē sākās meteoroloģiskā ziema, tas noticis trīs nedēļas agrāk kā vidēji.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 122,8 mm, kas ir 64% virs mēneša normas (74,8 mm). Visvairāk nokrišņu (161,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Jelgavā – 65,0 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 18,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos un Skrīveros – 23 diennaktis, bet vismazāk Rūjienā – 14 diennaktis.
Stiprs lietus vietām tika novērots naktī uz 23. oktobri, kad Daugavpilī nokrišņu daudzums nakts laikā sasniedza 48,2 mm, kas ir 75% no mēneša normas. Mēneša beigās daudzviet izveidojās neliela sniega sega, valsts austrumos vietām tās biezums sasniedza 5 cm.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 86% – no 79% Ventspilī līdz 91% Zosēnos.
Visstiprākās vēja brāzmas (29,8 m/s) Latvijā novērotas 8. oktobrī Ventspilī vētras laikā, kas Latvijā plosījās 7. un 8. oktobrī. Īpaši jāatzīmē, ka pirmā rudens vētra šoreiz bija ļoti ilga, stipras vēja brāzmas tika novērotas divu dienu garumā. Tā kā kokiem vēl bija lapas, vētra nodarīja nozīmīgus postījumus. Rīgas līča piekrastē arī būtiski paaugstinājās ūdens līmenis. Visvairāk nolauztu koku Rīgā un Pierīgā, daudz postījumu Rīgas parkos. Vairākiem desmitiem tūkstošu mājsaimniecību bija elektrības pārrāvumi.
Oktobris Latvijā bija mazāk saulains kā vidēji 1991.–2020. gadu periodā. Valsts rietumu un centrālajos rajonos bija mazliet mazāk saulains (59% zem vidējā) salīdzinājumā ar pārējo valsts teritoriju.
Novērotas arī vairākas samērā retas parādības. 8. oktobrī Cēsu novada Amatas pagastā tika novēroti tesmeņveida mākoņi, bet valsts centrālajos, dienvidu un dažviet arī austrumu rajonos tika novērots pirmais sniegs, dažviet krita krusa un bija pērkona negaiss. Savukārt Zvejniekciemā un Lilastes apkaimē 16. oktobra rītā virs Rīgas līča izveidojās divi ūdensstabi jeb virpuļviesuļi. Tie ir raksturīga parādība piekrastē rudeņos, kas veidojas, kad virs relatīvi siltajiem ūdeņiem ieplūst auksts gaiss.
Daudzviet dzīvajā dabā mēneša sākumā turpināja ziedēt dažādi augi, piemēram, pienenes (Siguldas pilsētā, Priekuļu pagastā) un ceriņi. Siltā septembra ietekmē ļoti aizkavējās koku un krūmu lapu dzeltēšanas un krišanas sākums. Mēneša sākumā lapu dzeltēšana turpinājās ošiem un ozoliem, bet sākās ābelēm un ceriņiem. Mēneša vidū lapu dzeltēšana sākās kļavām, liepām un bērziem, bet ošiem iestājās lapu krišanas fenoloģiskā parādība. Mēneša beigās lapas krita kļavām un liepām, bet bērziem, ozoliem, ceriņiem, ābelēm un jasmīniem tās vēl turējās kokos. Koku lapas šoruden pārsvarā dzeltenos toņos, kā tas ierasts rudeņos ar palielinātu nokrišņu daudzumu1.
Uz dienvidiem turpināja lidot vairākas putnu sugas. 1. oktobrī Nīcas pagastā un 6. oktobrī Mangaļsalā novērota dzeguze – vieni no vēlākajiem dzeguzes novērojumiem rudenī. Mēneša beigās reģistrēti arī vēl citi vēli putnu novērojumi, piemēram, 29. oktobrī Liepājas ezera apkārtnē novērota tumšā tilbīte, bet 30. oktobrī Tārgales pagastā – pļavu lija2.
Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8°C, kas ir 1,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,4 °C tika novērota 27. oktobrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,7 °C tika novērota 31. oktobrī Daugavpilī. Arvien biežāk lietu nomainīja sniega pārslas, dažviet uz ceļiem veidojās apledojums. Daudzviet tika novērota migla. Jau 25. oktobrī Alūksnē sākās meteoroloģiskā ziema, tas noticis trīs nedēļas agrāk kā vidēji.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 39,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (80,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Gulbenē – 21,1 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā un Skrīveros – 8 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos un Rūjienā – 3 diennaktis.
Naktī uz 23. oktobri valsts austrumu rajonos ļoti stipri lija, Daugavpilī nokrišņu daudzums nakts laikā sasniedza 48,2 mm, kas ir 75% no mēneša normas. Dekādes vidū daudzviet izveidojās neliela sniega sega, valsts austrumos vietām tās biezums sasniedza 5 cm.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 91% – no 86% Kolkā līdz 94% Madonā, Rēzeknē un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 21. oktobrī Liepājā.
Dzīvajā dabā mežos joprojām bija atrodamas dažādas sēnes1, turpinājās gājputnu migrācija uz dienvidiem. Reģistrēti arī vairāki vēli putnu novērojumi, piemēram, 29. oktobrī Liepājas ezera apkārtnē novērota tumšā tilbīte, bet 30. oktobrī Tārgales pagastā – pļavu lija2.
Parastā gailene, 30.10.2023. Valkas pagasts, foto: Astra Kalve |
Bezdelīga, 28.10.2023. Mežotnes pagasts, foto: Edgars Laucis |
Turpinājās krūmu un koku lapu dzeltēšanas fenoloģiskā parādība. Vairumam koku sugu tika novērota lapu krišana, taču atsevišķām sugām, piemēram, bērziem, ozoliem, ceriņiem lapu krišanas parādība vēl nesākās. Arī ābelēm, jasmīniem un vairākiem ogulājiem lapas vēl nav nokritušas.
Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,6°C, kas ir 0,9 °C virs dekādes normas. Dekādes vidū dažviet gaisa temperatūra paaugstinājās virs +20 °C, bet dekādes beigās daudzviet bija novērojams sals. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,1 °C tika novērota 19. oktobrī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,4 °C tika novērota 14. oktobrī Daugavpilī, kas arī bija viens no šajā dekādē kopumā pārspētajiem 3 diennakts un 2 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordiem.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 36,2 mm, kas ir 51% virs dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (64,6 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā – 19,8 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 9 diennaktis, bet vismazāk Kolkā un Liepājā – 4 diennaktis.
Dekādes beigās dažviet Vidzemē un Latgalē sniga, bet neliela sniega sega īslaicīgi izveidojās vienīgi Dagdas meteoroloģiskajā stacijā. 16. oktobrī virs Latvijas veidojās gubu–lietus mākoņi, dažviet tika novērots pērkona negaiss un pat krusa, piemēram, Valmierā.
Zvejniekciemā un Lilastes apkaimē 16. oktobra rītā virs Rīgas līča izveidojās divi ūdensstabi jeb virpuļviesuļi. Tie ir raksturīga parādība piekrastē rudeņos, kas veidojas, kad virs relatīvi siltajiem ūdeņiem ieplūst auksts gaiss.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 83% – no 75% Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī līdz 91% Zosēnos.
Visstiprākās vēja brāzmas (26,8 m/s) tika novērotas 14. oktobrī Liepājā.
Dzīvajā dabā mežos joprojām bija atrodamas dažādas sēnes1, turpinājās gājputnu migrācija uz dienvidiem2.
Ēzeļu ausene, 11.10.2023. Raiskuma pagasts, foto: Guna Taube |
Baltvaigu zosis, 15.10.2023. Ādažu pagasts, foto: Igors Deņisovs |
Līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos aktīvi koku lapas iekrāsojās dzeltenos toņos. Oktobra otrajā dekādē lapu dzeltēšanas sākuma fenoloģiskā parādība tika novērota kļavām, liepām, bērziem. Tikmēr ošiem jau lapas nokritušas. Vēlais lapu dzeltēšanas sākums nozīmē to, ka tā saucamais zelta rudens šogad būs īss.
Lapu dzeltēšanas sākums šogad vairumam koku un krūmu sugu sākās līdz pat vienu mēnesi vēlāk, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem (vidēji bērzu, kļavu, liepu un lazdu lapu dzeltēšana sākas jau septembra vidū), arī lapu krišanas fenoloģiskā parādība šogad par dažām nedēļām kavējas.
Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,2°C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,9 °C tika novērota 10. oktobrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 3. oktobrī Rucavā.
Lielākajā daļā Latvijas 4. oktobrī sākās meteoroloģiskais rudens, tas ir jauns vēlākais rudens iestāšanās rekords. Tā kā daudzviet meteoroloģiskā vasara iestājās jau maijā, tad tā bijusi četrus ar pusi mēnešus gara.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 46,5 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (74,4 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Gulbenē – 21,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī – 9 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē – 4 diennaktis. 8. oktobrī valsts centrālajos, dienvidu un dažviet arī austrumu rajonos tika novērots pirmais sniegs, dažviet krita krusa un bija pērkona negaiss.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 83% – no 72% Liepājā līdz 88% Alūksnē, Madonā, Stendē, Zosēnos.
Visstiprākās vēja brāzmas (29,8 m/s) tika novērotas 8. oktobrī Ventspilī. 7. un 8. oktobrī Latvijā plosījās vētra, vietām piekrastē vēja ātrumam brāzmās sasniedzot gandrīz 30 m/s. Īpaši jāatzīmē, ka pirmā rudens vētra šoreiz bija ļoti ilga, stipras vēja brāzmas tika novērotas divu dienu garumā. Tā kā kokiem vēl ir lapas, vētra nodarīja nozīmīgus postījumus. Rīgas līča piekrastē arī būtiski paaugstinājās ūdens līmenis. Visvairāk nolauztu koku Rīgā un Pierīgā, daudz postījumu Rīgas parkos. Vairākiem desmitiem tūkstošu mājsaimniecību bija elektrības pārrāvumi.
Daudzviet dzīvajā dabā turpināja ziedēt dažādi augi, piemēram, pienenes (Siguldas pilsētā, Priekuļu pagastā), ceriņi un citi. Vairumam koku sugu siltā septembra dēļ lapas joprojām bija zaļas, lapu dzeltēšana turpinājās ošiem, ozoliem, bet sākās ābelēm, ceriņiem un dažviet arī dažiem citiem.1
Ārstniecības pienene, 01.10.2023. Siguldas pilsēta, foto: Māra Meistere |
Ārstniecības pienene, 10.10.2023. Priekuļu pagasts, foto: Guna Taube |
Uz dienvidiem turpina lidot vairākas putnu sugas. 1. oktobrī Nīcas pagastā novērota dzeguze – viens no vēlākajiem dzeguzes novērojumiem rudenī.2
Dzērves, 01.10.2023. Siguldas pilsēta, foto: Māra Meistere |
Ķīvītes, 01.10.2023. Tērvetes pagasts, foto: Ludmila Leilande |
Cēsu novada Amatas pagastā 8. oktobrī tika novēroti tesmeņveida mākoņi. 10. oktobra rītā uz Vidzemes šosejas posmā no Līgatnes līdz pagriezienam uz Cēsīm, kā arī ceļā Cēsis–Valmiera veidojās apledojums.