Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2025. gada marta Latvijas upju režīma apskats
Marts bija ļoti silts un sauss. Marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 3,6 °C virs mēneša normas, kļūstot par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 24,0 mm, kas ir 35% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (48,7 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Mērsragā – 8,5 mm. Lielākajā daļā Latvijas upju baseinu nokrišņu daudzums bija zem normas vērtībām, bet Daugavas, Ogres un Aiviekstes upju baseinos nokrišņu daudzums bija virs normas vērtībām. Martā Irbes, Gaujas, Lielupes, Ventas un Salacas upju baseinos novērotais nokrišņu daudzums bija 30–38%, Bārtas baseinā 82%, bet Daugavas, Ogres un Aiviekstes upju baseinos 106–113% no mēneša normas.
Marta vidējā upju notece saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām visos upju baseinos. Martā vidējā upju notece Lielupes, Ventas, Ogres un Dubnas baseinos bija tikai 38–49% no normas, Bārtas un Aiviekstes baseinos bija 55–63% no normas, bet Daugavas baseinā Latvijas teritorijā, Salacas un Gaujas baseinos ūdenīgums bija 72–77% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES martā bija 643 m3/s, maksimālā pietece 777 m3/s novērota 18. martā, bet minimālā pietece 643 m3/s novērota 1. martā.
Daudzviet mēneša sākumā un vidū nokrišņu, ledus un sniega kušanas ietekmē upēs paaugstinājās ūdens līmenis, bet kopumā ūdens līmeņa izmaiņas nebija ļoti izteiktas.
Daudzviet mēneša sākumā un mēneša vidū ledus kušanas un nokrišņu ietekmē upēs paaugstinājās ūdens līmenis. Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,96–1,72 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 1,44–3,23 m, bet upes lejteces posmā ūdens līmenis svārstījās 0,73–0,86 m robežās. Daugavas baseina upēs martā ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,28–0,90 m amplitūdā, lielākas svārstības bija Pededzē pie Litenes (1,27 m), Ogrē pie Meņģeles (1,28 m) un Aiviekstē pie Lubānas (1,55 m).
Zilupē pie Pasienes un Rītupē pie Lozdovas ūdens līmeņa svārstību amplitūda martā bija attiecīgi 0,36 un 0,71 m.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda martā bija 0,25–0,43 m robežās. Rūjā pie Vilnīšiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,67 m, bet Sedā pie Oleriem tā bijusi mazāka – 0,30 m. Savukārt, Gaujā mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls bija 0,54–0,83 m, citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības martā bijušas 0,02–0,63 m intervālā, lielākas svārstības novērotas Tirzā pie Lejasciema (1,58 m).
Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā no Mežotnes līdz Slokai bija 0,42–0,70 m. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda martā bija 0,15–0,74 m, bet Bērzē pie Baložiem tā bijusi lielāka – 0,94 m.
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,52–0,79 m, arī tās baseina upēs Ciecerē, Abavā un Imulā bija līdzīgas ūdens līmeņa svārstību amplitūdas (0,51–0,68 m). Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls martā bija 0,15–0,72 m robežās, lielāks Bārtā pie Dūkupjiem – 0,99 m.
Lielāko daļu marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, ar izņēmumu mēneša vidū, kad dažas dienas tā pazeminājās zem normas. Marta sākumā Latvijā turpinājās sniega kušana un ledus sairšana. Ledus saira lielākoties uz vietas, vietām bija ledus iešana. Latvijas austrumdaļā sniega un ledus kušana marta sākumā bija mazāk izteikta, jo naktīs vēl saglabājās neliels sals.
Marta sākumā Daugavā pie Suražas un Ullas (Baltkrievijā) vēl bija saglabājusies ledus sega, bet citos Daugavas posmos gar krastiem bija piesalas, savukārt Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā no Krāslavas līdz Jēkabpilij bija saglabājusies ledus sega ar lāsmeņiem.
Pededzē pie Litenes bija saglabājusies ledus sega. Rēzeknē pie Griškāniem, Aiviekstē pie Lubānas un Ogrē pie Lielpēčiem bija saglabājusies ledus sega ar lāsmeņiem. Citos LVĢMC novērojumu staciju posmos Daugavas upju baseinos marta sākumā bija saglabājušās paliku piesalas.
Martā sākumā Gaujā pie Velēnas bija saglabājusies ledus sega ar lāsmeņiem, Gaujā pie Valmieras gar krastiem paliku piesalas, citos Gaujas posmos upe bija lielākoties ir brīva no ledus. Tirzā pie Lejasciema bija saglabājusies ledus sega ar lāsmeņiem, Palsā pie Vilkzemniekiem, Vaidavā pie Apes un Amatā pie Melturiem gar krastiem bija saglabājušās paliku piesalas. Arī Salacas baseina upes gar krastiem bija saglabājušās paliku piesalas.
Lielupē pie Mežotnes un pie Staļģenes gar krastiem bija saglabājušās paliku piesalas, pie Jelgavas un Slokas bija saglabājusies ledus sega ar lāsmeņiem, pie Kalnciema – ledus sega. Citos Lielupes baseina upju LVĢMC novērojumu staciju posmos marta sākumā bija saglabājušās paliku piesalas. Kurzemes upes martā sākumā lielākoties bija brīvas no ledus.
Marta pirmās dekādes vidū sākās intensīvāka ledus kušana arī Latvijas austrumdaļas upēs. Vairākās upēs sākās ledus iešana, arī Daugavā garā posmā uzlūza un gāja ledus, ledus un vižņu masas krājās posmā Pļaviņas-Aiviekstes grīva. Ūdenslīmenis strauji paaugstinājās Pļaviņu ūdenskrātuvē, līdz ar to bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdenslīmeni.
Turpmākajās dienās turpinājās ledus iešana Daugavā. Citas upes LVĢMC novērojumu staciju posmos bija lielākoties jau brīvas no ledus, vietām bija saglabājušās paliku piesalas, kas turpināja kust uz vietas.
Marta otrās dekādes sākumā Daugavā pie Suražas (Baltkrievijā) joprojām bija saglabājusies nepilna ledus sega, bet pārējā Daugavas upē dažviet gar krastiem bija saglabājušās paliku piesalas, bet daudzviet Daugavas upe jau bija brīva no ledus. Pļaviņu ūdenskrātuvē no Zeļkiem līdz Pļaviņām vēl turpinājās ledus iešana. Pie Aiviekstes grīvas un Pļaviņām turpinājās ledus sairšana, pamatā ledus kusa uz vietas. Turpmākajās dienās turpinājās upju attīrīšanās no ledus. Citas Latvijas upes LVĢMC novērojumu staciju posmos lielākoties bija brīvas no ledus.
Marta otrās dekādes beigās Daugavas krastos pie Jēkabpils bija saglabājušās paliku piesalas, bet upes posmā Jēkabpils–Pļaviņas gar krastiem bija ledus krautņi, kuri vēl turpināja kust līdz pat marta trešās dekādes beigām.
Mēneša beigās Latgales un Vidzemes upēs ūdens temperatūra bija ap 4–7 °C, bet Zemgales un Kurzemes upēs ap 6–8 °C.