Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2025. gada maija Latvijas upju režīma apskats
Maija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,4 °C, kas ir 2,0 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 84,7 mm, kas ir 68% virs mēneša normas (50,4 mm), rezultātā šis bija 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā – 24,8 mm. Divās stacijās – Kolkā un Vičakos – maijs bija mēreni un ļoti sauss, savukārt daudzās stacijās Vidzemē un Latgalē maijs bija mēreni mitrs, Daugavpilī un Madonā attiecīgi ļoti un pat ekstremāli mitrs. Latvijas upju baseinos maijā novērotais nokrišņu daudzums kopumā bija lielāks nekā ilggadēji vidējie rādītāji.
Salīdzinot ar ilggadēji vidējiem rādītājiem, vismazākais maijā novērotais nokrišņu daudzums bija Irbes un Bārtas baseinos, tur nokrišņu daudzums bija attiecīgi tikai 39% un 49% no normas. Nokrišņu daudzums maijā Salacas baseinā bija 71% no mēneša normas. Ievērojami mitrāks bija Ventas un Ogres baseinos, kur novērotais nokrišņu daudzums bija lielāks par ilggadēji vidējiem rādītājiem – attiecīgi 136% un 195% no mēneša normas. Savukārt, vēl lielāks nokrišņu daudzums bija novērots Daugavas baseinā Latvijas teritorijā, Gaujas, Lielupes un Aiviekstes baseinos: 231–288% no mēneša normas. Arī Daugavas baseina vidustecē Baltkrievijā maijs bija ļoti mitrs, tur vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta maija mēneša nokrišņu norma.
Maija vidējā upju notece Daugavas un Salacas baseinos saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām – attiecīgi 61% un 67% no normas. Aiviekstes, Dubnas un Ventas baseinos maija vidējā upju notece bija tuvāka ilggadēji vidējiem rādītājiem vai nedaudz virs tiem: 96–101% no normas. Savukārt, mēneša vidējā upju notece Lielupes, Gaujas, Bārtas un Ogres baseinos bija krietni virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām: 113–180% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES maijā bija 566 m3/s, maksimālā pietece 1439 m3/s novērota 31. maijā, bet minimālā pietece 302 m3/s novērota 13. maijā.
Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita maija pirmajā pusē bija bez izteiktiem maksimumiem un svārstību amplitūda nebija liela, bet mēneša otrajā pusē iestājās mitrāks periods, lija plašās teritorijās, daudzviet ļoti intensīvi, vairāk Latvijas centrālajā un austrumu daļā. Nokrišņu ietekmē austrumu daļas upēs strauji paaugstinājās ūdenslīmenis, daudzviet bija applūdušas palienes un zemākās vietas, kā arī lauku teritorijas. Mēneša trešajā dekādē bija izsludināti dzeltenās pakāpes brīdinājumi par augstu ūdenslīmeni Latvijas centrālajos austrumu rajonos.
Daugavas baseina upēs maijā nokrišņu ietekmē vairākas upēs novērotas lielas ūdens līmeņa svārstību amplitūdas. Daugavas baseina upēs maijā ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,41–1,77 m amplitūdā, lielākās svārstības bija Pededzē pie Litenes (2,05 m), Ogrē pie Meņģeles (2,11 m), Ošā pie Kūleniekiem (2,13 m), Lielajā Juglā pie Zaķiem (2,14 m), Dubnā pie Sīļiem (2,16 m) un Aiviekstē pie Lubānas (2,77 m).
Foto: V. Kudrjavskis.
Stipri nokrišņi maija otrajā pusē bijuši arī Daugavas baseina vidustecē (Baltkrievijā), līdz ar to Daugavā strauji paaugstinājās ūdens līmenis un ilgstoši saglabājās augsts. Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda maijā bija 1,74–3,55 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 0,78–1,92 m, bet upes lejteces posmā ūdens līmenis svārstījās 0,45–0,61 m robežās.
Zilupē pie Pasienes un Rītupē pie Lozdovas ūdens līmeņa svārstību amplitūda maijā bija attiecīgi 0,55 un 1,18 m.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda maijā bija 0,17–0,29 m robežās. Rūjā pie Vilnīšiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,67 m.
Gaujas baseina upēs maijā nokrišņu ietekmē ūdens līmenis strauji paaugstinājās. Gaujas augštecē pie Velēnas svārstību intervāls bija 1,60 m, vidusteces posmā no Valmieras līdz Siguldai bija 1,00–1,04 m, bet lejtecē pie Carnikavas svārstību intervāls bija 0,52 m. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības maijā bijušas 0,78–1,42 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Tirzā pie Lejasciema (1,92 m).
Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā no Mežotnes līdz Staļģenei bija 1,23–1,68 m, bet posmā no Jelgavas līdz Slokai 0,51–0,82 m. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda nokrišņu ietekmē bija liela – lielākoties robežās no 0,84 līdz 1,45 m, bet dažviet tā bijusi pat lielāka – Misā pie Lielveisiem (2,21 m) un Bērzē pie Baložiem (3,17 m) un.
Arī Ventas baseina upēs maija otrajā pusē nokrišņu ietekmē ūdens līmenis krasi paaugstinājās. Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 1,11–1,60 m, tās baseina upēs Abavā, Imulā un Ciecerē 1,51–2,19 m. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls maijā bija 0,62–0,99 m robežās, lielākais Bārtā pie Dūkupjiem (1,29 m).
Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, maija pirmajā pusē atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Mēneša pirmajā dekādē ūdens temperatūra Latvijas upēs bija 10–14 °C. Mēneša trešajā dekādē līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos, ūdens ūdenstilpēs sāka iesilt. Mēneša beigās ūdens temperatūra lielākoties bija 14–18 °C robežās.
Foto: D. Hudjakova.
Iestājoties siltākam laikam, upēs turpināja intensīvi attīstīties veģetācija, un tās aizauga ar ūdensaugiem. Seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā.