Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2025. gada jūnija Latvijas upju režīma apskats
Jūnija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,5 °C, kas ir 0,7 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 16. jūnijā Dobelē un Mērsragā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Liepājā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 91,1 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (146,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 42,9 mm. Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā jūnijā lielākajā daļā staciju bija normas robežās, bet vairākās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē jūnijs bija mēreni mitrs, Madonā un Rūjienā pat ļoti mitrs.
Salīdzinot ar ilggadēji vidējiem rādītājiem, vismazākais jūnijā novērotais nokrišņu daudzums bija Bārtas baseinā, kur nokrišņu daudzums bija 65% no normas. Ievērojami mitrāks bija Irbes, Ventas, Salacas un Ogres baseinos, kur novērotais nokrišņu daudzums bija lielāks par ilggadēji vidējiem rādītājiem: 111–182% no mēneša normas. Savukārt, vēl lielāks nokrišņu daudzums bija novērots Lielupes, Daugavas, Gaujas un Aiviekstes baseinos: 205–284% no mēneša normas.
Jūnijā lielākoties mēneša vidējā upju notece saglabājās krietni virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām. Jūnijā nedaudz zem normas notece saglabājās tikai Ventā – 94%. Citos upju baseinos ūdenīgums bija krietni virs normas – Bārtas, Lielupes, Daugavas un Salacas baseinos: 131–163% no normas. Vēl lielāks ūdenīgums bija Dubnas un Aiviekstes baseinos: attiecīgi 290% un 295% no normas vērtībām. Savukārt, ekstremāli liels ūdenīgums novērots Gaujas un Ogres baseinos: attiecīgi 363% un 415% no normas vērtībām. Daudzviet maksimālā upju notece jūnijā bija līdzīga tai, kas parasti tiek novērota pavasara palos.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES jūnijā bija 821 m3/s, maksimālā pietece 1388 m3/s novērota 1. jūnijā, bet minimālā pietece 535 m3/s novērota 30. jūnijā.
Maija pēdējā nedēļā, kā arī jūnija pirmajā pusē Latviju bija sasniegušas vairākas nokrišņu zonas, kas daudzviet, īpaši valsts austrumos, bija atnesušas lietavas. Pēc aizvadītajām lietavām Latvijas austrumu daļā, Latgalē un Vidzemē, ilgstoši bija applūdušas plašas teritorijas uz laukiem un zemākās vietas ūdenstilpju krastos, īpaši Gaujas un Daugavas upju baseinos. Jūnija sākumā bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājumi par augstu ūdenslīmeni valsts austrumu daļā.
Mēneša vidu ūdenslīmenis upēs bija stabilizējies, tomēr arī jūnija beigās (īpaši Jāņos) bija lietavas plašās teritorijās, ūdenslīmenis upes atsāka paaugstināties. Austrumdaļas upēs ūdenslīmenis bija paaugstināts visu mēnesi, mazūdens periods šajās upēs neiestājās.
Mēneša sākumā lietus izskaloja ceļus, bija applūduši lauki un dārzi, lauksaimniekiem bija sapuvusi raža. 1 2
Pēc aizvadītajām lietavām maija beigās un jūnija sākumā ūdenslīmenis Daugavā ilgstoši saglabājās augsts. Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūnijā bija 1,22–2,35 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 0,88–1,59 m, bet upes lejteces posmā ūdens līmenis svārstījās 0,70–0,77 m robežās.
Daugavas baseina upēs jūnijā novēroti atšķirīgi ūdens līmeņa svārstību intervāli. Ūdens līmeņa izmaiņas bijušas 0,27–1,09 m amplitūdā, lielākās svārstības novērotas Dubnā pie Sīļiem (1,43 m), Pededzē pie Litenes (1,52 m), Ošā pie Kūleniekiem (1,95 m), Ogres upes posmā Meņģele–Lielpēči (1,39–2,73 m ) un Lielajā Juglā pie Zaķiem (2,17 m).
Zilupē pie Pasienes un Rītupē pie Lozdovas ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūnijā bija attiecīgi 0,42–0,74 m.
Salacas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūnijā bija 0,57–0,76 m robežās, lielākās svārstības novērotas Rūjā pie Vilnīšiem (1,73 m).
Gaujas augštecē un vidustecē svārstību intervāls bija robežās no 0,88–1,15 m, bet Gaujas lejtecē pie Carnikavas – 0,67 m. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības jūnijā bijušas 0,53–1,18 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Tirzā pie Lejasciema (1,64 m).
Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls jūnijā bija 0,51–0,82 m, pie Mežotnes mazāks – 0,33 m. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūnijā bija 0,34–0,71 m, lielākā svārstību amplitūda novērota Misā pie Lielveisiem (1,06 m).
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,28–0,50 m, tās baseina upēs 0,19–0,71 m. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls jūnijā bija 0,07–0,34 m robežās.
Mēneša sākumā ūdens temperatūra Latvijas upēs bija diezgan vēsa, lielākoties 16–19 °C, un līdz pirmās dekādes beigām ūdens temperatūra turpināja pakāpeniski paaugstināties. Mēneša otrās dekādes sākumā kļuva vēsāks, līdz ar to arī ūdens temperatūra pazeminājās. Savukārt, no mēneša otrās dekādes beigām līdz pat mēneša beigām ūdens kļuva siltāks, un ūdens temperatūra lielākoties bija 17–20 °C robežās, dažviet ūdens bija vēsāks (īpaši Vidzemes upēs).
Ūdenstilpēs turpināja intensīvi attīstīties veģetācija, mazākās upes aizauga ar ūdensaugiem. Seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā.
