Kļūsti par fenoloģisko novērotāju!
Kad atlido pirmais baltais stārķis, izlido pirmās bites no stropiem un ezis beidz ziemas miegu? Kad uzzied pirmā pienene, sāk dzeltēt kļavas lapas, mežā atrodam pirmo apšu beku? Šo un daudz ko citu visa gada garumā nenogurstoši atzīmē brīvprātīgie sabiedriskie fenoloģiskie novērotāji.
Fenoloģija ir bioloģijas un meteoroloģijas robežzinātne, kas pēta norises dabā, meklējot to saistību un atkarību no laikapstākļiem un klimata. Fenoloģiskie novērojumi raksturo dabas parādību periodiskumu, savstarpējo saistību un atkarību no apkārtējās vides apstākļiem, un to ikgadējās izmaiņas var būt globālo klimata pārmaiņu indikators.
Pēc raksturīgām dabas parādībām fenologi nosaka robežas starp gadalaikiem, kā indikatorus izmantojot putnu atlidošanu vai aizlidošanu, augu atmodu, pirmo lapu plaukšanu kokiem, ziedēšanas sākumu, augļu nobriešanu, lapu krišanas sākumu, augu veģetācijas izbeigšanos un citus.
Fenoloģijas pirmsākumi meklējami pirmatnējā sabiedrībā, kad cilvēka eksistence bija neatraujami saistīta ar gadalaiku miju un sezonalitāti dabā. Savukārt fenoloģijas kā zinātnes pirmsākumi meklējami jau 18. gadsimtā.
Pasaulē vissenākie sistemātiski pierakstītie novērojumu dati ir atrasti Japānā, kur imperatora pils arhīvos ir saglabājušās ziņas par ķiršu ziedēšanu, sākot no 705. gada. Savukārt Eiropā rekonstruēti dati par vīnogu nogatavošanās laiku Francijā kopš 1370. gada. No Baltijas valstīm vecākie fenoloģiskie dati pieejami Igaunijā, tie ir par rudzu pļaujas sākumu (kopš 17. gadsimta). Rīgā vairāku simtu gadu garumā uzkrāti arī dati par ledus iešanas sākumu Daugavā.
Fenoloģiskie novērojumi Latvijā uzsākti 19. gadsimta divdesmitajos gados: Puzē – 1822. gadā, Lestenē un Lubānā – 1824. gadā, savukārt sistemātiski, regulāri fenoloģiskie novērojumi visā Latvijas teritorijā uzsākti 1926. gadā, kad tika likti pamati brīvprātīgo novērotāju tīklam un sāka darboties Latvijas Universitātes asistenta Edvarda Jansona organizētais brīvprātīgo korespondentu–fenologu tīkls. Toreiz novērojumi tika publicēti brošūru sērijā «Fenoloģiskie novērojumi Latvijā», daļēji fenoloģiskos datus publicēja arī Valsts statistikas pārvalde statistikas gadagrāmatās.
Pagājušā gadsimta piecdesmitajos–septiņdesmitajos gados fenoloģiskie novērojumi tika veikti 20–30 dažādās Latvijas vietās. Diemžēl pēdējo 30 gadu laikā novērotāju skaits ir ļoti sarucis, vairs tikai 5–10 sabiedriskie fenoloģiskie novērotāji veic šos novērojumus.
Kopš 1971. gada fenoloģiskos datus katru gadu publicē «Dabas un vēstures kalendārā» (kopš 2005. gada – «Daba un vēsture»), bet kopš 2014. gada – izdevumā «Latvijas Avīzes Gadagrāmata».
Kaut arī pasaulē mūsdienās fenoloģiskie novērojumi tiek veikti ar dažādām modernām metodēm (analizējot satelītattēlus, fiksējot fenoloģiskos novērojumus fenoloģiskajos dārzos vai agrometeoroloģiskajās stacijās, veicot fotomonitoringu un analizējot herbārijus), savu nozīmi nav mazinājuši brīvprātīgie sabiedriskie fenoloģiskie novērotāji.
Fenoloģiskajās tabulās, ko aizpilda novērotāji, gada garumā iekļautas 345 fenoloģiskās parādības. Tiek reģistrēts arī pirmais pērkons, pēdējās sniega segas paliekas, pirmā un pēdējā salna uz augsnes, pirmais sniegs, siena pļaujas sākums, dēstu izstādīšana, pēdējā aršana un citi.
Fragments no fenoloģisko novērojumu tabulām
Fenoloģiskie novērojumi ir ļoti svarīgi dažādām dzīves jomām. Tie tiek izmantoti daudzos zinātniskos pētījumos, tos izmanto bioklimatisko gadalaiku izdalīšanā, fenoloģiskajiem novērojumiem ir liela nozīme arī lauksaimniecībā (pavasara pēdējās un rudens pirmās salnas, ražas nogatavošanās, kaitēkļi), medicīnā (alerģisko augu – graudzāļu, bērzu un citu – ziedēšanas laiks), tūrismā (ievu, ķiršu un ceriņu ziedēšana, koku lapu dzeltēšana), novadpētniecībā, dabas aizsardzībā un citur. Ilgstoši veikti novērojumi ļauj spriest par klimata pārmaiņu ietekmi uz dzīvo dabu.
|
|
|---|---|
Māllēpju un zilo vizbulīšu ziedēšana – pavasara fenoloģiskās parādības
Svarīgi arī noskaidrot, kā uz klimata izmaiņām reaģē dzīvā daba: vai gājputni tagad atlido agrāk nekā iepriekš, kā putni izdzīvo, ja pēkšņi iestājas aukstums; vai lazdas pie pozitīvas temperatūras spēj uzziedēt jau decembrī; kā mainījušies lakstaugu ziedēšanas fenoloģiskie novērojumi; no kādiem meteoroloģiskajiem apstākļiem atkarīga koku un krūmu lapu plaukšanas secība… Klimata pārmaiņu pētījumiem fenoloģiskie novērojumi ir ļoti nozīmīgi un nepieciešami.
Fenoloģisko novērojumu veikšana var kļūt par interesantu nodarbi ikvienam. Novērojumu metodika nav sarežģīta, tā neprasa gandrīz nekādas izmaksas, nav nozīmes ne novērotāja vecumam, ne dzimumam, ne nodarbinātības jomai.
Aicinām ikvienu interesentu, kurš vēlas piedalīties fenoloģisko novērojumu veikšanā, pieteikties, aizpildot anketu ej.uz/dabasverotaji.
