Atjaunots: 27.06.2024.
Talsu novads
Gaisa temperatūra
2023. gadā vidējā gaisa temperatūra Talsu novadā bija +7,7 °C , šim gadam esot 0,7 °C siltākam par 1991.–2020. gada normu (+7 ºC).
Klimatiskās standarta normas periodā (1991.–2020. gads) Talsu novadā vissiltākais mēnesis ir jūlijs, tā vidējā gaisa temperatūra ir +17,4 ºC. Savukārt visaukstākais gada mēnesis ar vidējo gaisa temperatūru -2,2 ºC ir februāris.
Talsu novada pašvaldībā ir 3 meteoroloģisko novērojumu stacijas – “Stende”, “Mērsrags” un “Kolka”. Visaugstākās reģistrētās gaisa temperatūras šajās stacijās ir +34.3 °C (stacijā “Stende” 1992. gada 10. augustā); +34.6 °C (stacijā “Mērsrags” 1973. gada 28. jūnijā) un +32.1 °C (stacijā “Kolka” 2018. gada 9. augustā).
Savukārt viszemākās reģistrētās gaisa temperatūras šajās stacijās ir -36.1 °C (stacijā “Stende” 1956. gada 1. februārī); -36.2 °C (stacijā “Mērsrags” 1985. gada 11. februārī) un -31.5 °C (stacijā “Kolka” 1985. gada 11. februārī).
Līdz ar to ekstremālo gaisa temperatūru amplitūdas ir 70.4 ºC stacijā “Stende” , 70.8 ºC stacijā “Mērsrags” un 63.6 ºC stacijā “Kolka” .
Nokrišņu daudzums
2023. gadā kopējais nokrišņu daudzums Talsu novadā bija 769,2 mm, šim gadam esot 11,9% mitrākam par 1991.–2020. gada normu (677,6 mm).
Talsu novadā gada nokrišņu daudzums klimatiskās standarta normas periodā ir vidēji 677,6 mm. Mēnešu griezumā visvairāk nokrišņu ir augustā (81,2 mm), bet vismazāk – aprīlī, kad kopējais nokrišņu daudzums sasniedz vidēji 36 mm.
Salīdzinot klimatisko standarta normu (1991.–2020. gads) ar klimatiskās references periodu (1961.–1990. gads), gada vidējā gaisa temperatūra Talsu novadā paaugstinājusies par 1,2 ºC, bet nokrišņu daudzums palielinājies par 41,5 mm.
Vēja ātrums un virziens
Novērojumu stacija "Stende"
Līdzšinējās normas periodā (1991.–2020. gads) novērojumu stacijā “Stende” vidējais vēja ātrums ir 3 m/s. Vējainākie mēneši ir janvāris un decembris, to vidējais vēja ātrums ir 3,6 m/s un tas galvenokārt pūš no dienvidrietumiem (janvārī) un dienvidiem (decembrī). Normas periodā mierīgākais vējš ir jūlijā un augustā, to vidējais vēja ātrums ir 2,4 m/s. Novērojumu stacijā “Stende” vidēji 7,3% gada ir bezvējš. Vējainākais gadalaiks ir ziema ar vidējo vēja ātrumu 3,5 m/s.
Novērojumu stacija "Mērsrags"
Līdzšinējās normas periodā (1991.–2020. gads) novērojumu stacijā “Mērsrags” vidējais vēja ātrums ir 2,9 m/s. Vējainākais mēnesis ir janvāris, tā vidējais vēja ātrums ir 3,4 m/s un tas galvenokārt pūš no dienvidrietumiem. Normas periodā mierīgākais vējš ir augustā, tā vidējais vēja ātrums ir 2,4 m/s. Novērojumu stacijā “Mērsrags” vidēji 4,9% gada ir bezvējš. Vējainākais gadalaiks ir ziema ar vidējo vēja ātrumu 3,2 m/s.
Novērojumu stacija "Kolka"
Līdzšinējās normas periodā (1991.–2020. gads) novērojumu stacijā “Kolka” vidējais vēja ātrums ir 3,2 m/s. Vējainākie mēneši ir janvāris un decembris, to vidējais vēja ātrums ir 3,9 m/s un tas galvenokārt pūš no dienvidrietumiem (janvārī un decembrī). Normas periodā mierīgākais vējš ir jūlijā un augustā, to vidējais vēja ātrums ir 2,7 m/s. Novērojumu stacijā “Kolka” vidēji 1,5% gada ir bezvējš. Vējainākais gadalaiks ir ziema ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s.
Ugunsbīstamība
Ugunsbīstamības indekss (UBI) raksturo meža zemsedzes sausumu un laika apstākļu ietekmi uz potenciālu ugunsgrēku izcelšanās bīstamību. Indeksa aprēķinā būtiskākās komponentes ir gaisa temperatūra, relatīvais gaisa mitrums, vēja ātrums un nokrišņu daudzums.
Izmantota Kanādas mežu ugunsbīstamības novērtēšanas sistēma.
Novērojumu stacija "Stende"
Līdzšinējās normas periodā (1991.–2020. gads) novērojumu stacijā “Stende” vidēji ir 57 dienas gadā ar UBI, kas sasniedz vidējo līmeni vai augstāku. Grafikā attēlotajā novērojumu periodā vismazāk šādu diennakšu bijis 1991., 2012. gadā – 12, bet visvairāk 2018. gadā – 75 dienas.
Novērojumu stacija "Mērsrags"
Līdzšinējās normas periodā (1991.–2020. gads) novērojumu stacijā “Mērsrags” vidēji ir 51 dienas gadā ar UBI, kas sasniedz vidējo līmeni vai augstāku. Grafikā attēlotajā novērojumu periodā vismazāk šādu diennakšu bijis 1998. gadā – 1, bet visvairāk 2018. gadā – 62 dienas.
Novērojumu stacija "Kolka"
Līdzšinējās normas periodā (1991.–2020. gads) novērojumu stacijā “Kolka” vidēji ir 47 dienas gadā ar UBI, kas sasniedz vidējo līmeni vai augstāku. Grafikā attēlotajā novērojumu periodā vismazāk šādu diennakšu bijis 1996., 2011., 2012. gadā – 0, bet visvairāk 1997. gadā – 34 dienas.
Prognozētās klimata pārmaiņas
Novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku un vidi palīdz nākotnes klimata pārmaiņu scenāriji, kas sniedz ieskatu, kā turpmāk var mainīties klimatiskie apstākļi. Pašvaldību apskatos izmantoti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā izstrādātie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas scenāriji RCP 4.5 un RCP 8.5. Scenārijs RCP 4.5 ir SEG emisiju stabilizācijas scenārijs un raksturo vidējas klimata pārmaiņas, savukārt RCP 8.5 scenārijs ir augstu SEG emisiju scenārijs, kas raksturo nozīmīgas klimata pārmaiņas. Detalizētāks klimata pārmaiņu scenāriju apraksts ir pieejams LVĢMC ziņojumā "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai".
Nākotnes prognozes liecina, ka gada vidējā gaisa temperatūra Talsu novadā turpinās paaugstināties. Gadsimta beigās (2071.–2100. gads), atbilstoši vidēju klimata pārmaiņu scenārijam, gada vidējā gaisa temperatūra sasniegs +9,3 ºC, tas ir, būs par 2,3 ºC augstāka nekā 1991.–2020. gadu periodā. Savukārt nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārija gadījumā gada vidējā gaisa temperatūra sasniegs +11,2 ºC, tas ir, būs par 4,2 ºC augstāka nekā mūsdienās.
Būtiski saruks sala dienu skaits – no vidēji 121 sala dienas 1991.–2020. gadu periodā līdz 73 dienām pie vidējām klimata pārmaiņām un līdz vidēji 44 dienām pie nozīmīgām klimata pārmaiņām 2071.–2100. gadu periodā.
Vasaras dienu skaits pieaugs – no vidēji 15 vasaras dienām 1991.–2020. gadu periodā līdz 35 dienām pie vidējām klimata pārmaiņām un līdz vidēji 56 dienām pie nozīmīgām klimata pārmaiņām 2071.–2100. gadu periodā.
Mūsdienās Talsu novadā tropiskās naktis ir bijušas vien atsevišķos gados, vidēji esot mazāk nekā vienai tropiskajai naktij gadā. Pie vidējām klimata pārmaiņām gadsimta beigās prognozētas 4, savukārt pie nozīmīgām klimata pārmaiņām – vidēji 13 tropiskās naktis gadā.
Veģetācijas perioda ilgums no 201 dienas mūsdienās pieaugs līdz 225 vai 248 dienām gadsimta beigās, attiecīgi vidēju vai nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Talsu novadā karstuma viļņu ilgums pēdējo 30 gadu laikā ir pieaudzis, savukārt aukstuma viļņu – sarucis. Prognozes līdz 21. gadsimta beigām liecina, ka abiem klimatiskajiem indeksiem tendences nemainīsies.
Tiek prognozēts, ka gada nokrišņu summa paaugstināsies, gadsimta beigās sasniedzot 752,8 mm (pieaugums par 75,2 mm) vai pat 777,5 mm (pieaugums par 99,9 mm), attiecīgi vidēju vai nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Tāpat pieaugs dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem.
Ja vidējais sniega segas biezums klimatiskās normas periodā (1991.–2020.) ir 3,1 cm, tad līdz gadsimta beigām tas saruks līdz 1,2 cm vidēju klimata pārmaiņu gadījumā vai 0,5 cm nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Skaidrojumi
Sala dienas – diennaktis, kuru minimālā gaisa temperatūra ir zem 0 ºC.
Vasaras dienas – diennaktis, kuru maksimālā gaisa temperatūra pārsniedz +25 ºC.
Tropiskās naktis – diennaktis, kuru minimālā gaisa temperatūra pārsniedz +20 ºC.
Veģetācijas perioda ilgums – dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi novērota diennakts vidējā gaisa temperatūra virs +5 °C vismaz sešas dienas pēc kārtas.
Karstuma viļņu ilgums – dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts maksimālā gaisa temperatūra ir virs references perioda (1961.–1990. gads) 90. procentiles.
Aukstuma viļņu ilgums – dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem references perioda (1961.–1990. gads) 10. procentiles.
Dienas ar stipriem nokrišņiem – dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 10 mm.
Dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem – dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 20 mm.
Lejupielādēt grafiku datus