Atjaunots: 27.06.2024.
Jelgavas novads
Gaisa temperatūra
2023. gadā vidējā gaisa temperatūra Jelgavas novadā bija +8,1 °C , šim gadam esot 0,9 °C siltākam par 1991.–2020. gada normu (+7,2 ºC).
Klimatiskās standarta normas periodā (1991.–2020. gads) Jelgavas novadā vissiltākais mēnesis ir jūlijs, tā vidējā gaisa temperatūra ir +18,1 ºC. Savukārt visaukstākais gada mēnesis ar vidējo gaisa temperatūru -2,6 ºC ir februāris.
Visā novērojumu periodā visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra Jelgavas novada novērojumu stacijā “Jelgava” ir +36 ºC (novērota 1994. gada 13. jūlijā). Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-34.9 ºC) meteoroloģisko novērojumu stacijā “Jelgava” reģistrēta 1985. gada 11. februārī, līdz ar to ekstremālo gaisa temperatūru amplitūda ir 70.9 ºC.
Nokrišņu daudzums
2023. gadā kopējais nokrišņu daudzums Jelgavas novadā bija 631 mm, šim gadam esot 2.2% sausākam par 1991.–2020. gada normu (644,9 mm).
Jelgavas novadā gada nokrišņu daudzums klimatiskās standarta normas periodā ir vidēji 644,9 mm. Mēnešu griezumā visvairāk nokrišņu ir jūlijā (82,6 mm), bet vismazāk – martā, kad kopējais nokrišņu daudzums sasniedz vidēji 33,1 mm.
Salīdzinot klimatisko standarta normu (1991.–2020. gads) ar klimatiskās references periodu (1961.–1990. gads), gada vidējā gaisa temperatūra Jelgavas novadā paaugstinājusies par 1,2 ºC, bet nokrišņu daudzums palielinājies par 26,6 mm.
Vēja ātrums un virziens
Līdzšinējās normas periodā (1991.–2020. gads) novērojumu stacijā “Jelgava” vidējais vēja ātrums ir 2,9 m/s. Vējainākais mēnesis ir janvāris, tā vidējais vēja ātrums ir 3,6 m/s un tas galvenokārt pūš no dienvidiem. Normas periodā mierīgākais vējš ir augustā, tā vidējais vēja ātrums ir 2,2 m/s. Novērojumu stacijā “Jelgava” vidēji 7,3% gada ir bezvējš. Vējainākais gadalaiks ir ziema ar vidējo vēja ātrumu 3,5 m/s.
Ugunsbīstamība
Ugunsbīstamības indekss (UBI) raksturo meža zemsedzes sausumu un laika apstākļu ietekmi uz potenciālu ugunsgrēku izcelšanās bīstamību. Indeksa aprēķinā būtiskākās komponentes ir gaisa temperatūra, relatīvais gaisa mitrums, vēja ātrums un nokrišņu daudzums.
Izmantota Kanādas mežu ugunsbīstamības novērtēšanas sistēma.
Līdzšinējās normas periodā (1991.–2020. gads) novērojumu stacijā “Jelgava” vidēji ir 57 dienas gadā ar UBI, kas sasniedz vidējo līmeni vai augstāku. Grafikā attēlotajā novērojumu periodā vismazāk šādu diennakšu bijis 2012. gadā – 3, bet visvairāk 2002. gadā – 89 dienas.
Prognozētās klimata pārmaiņas
Novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku un vidi palīdz nākotnes klimata pārmaiņu scenāriji, kas sniedz ieskatu, kā turpmāk var mainīties klimatiskie apstākļi. Pašvaldību apskatos izmantoti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā izstrādātie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas scenāriji RCP 4.5 un RCP 8.5. Scenārijs RCP 4.5 ir SEG emisiju stabilizācijas scenārijs un raksturo vidējas klimata pārmaiņas, savukārt RCP 8.5 scenārijs ir augstu SEG emisiju scenārijs, kas raksturo nozīmīgas klimata pārmaiņas. Detalizētāks klimata pārmaiņu scenāriju apraksts ir pieejams LVĢMC ziņojumā "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai".
Nākotnes prognozes liecina, ka gada vidējā gaisa temperatūra Jelgavas novadā turpinās paaugstināties. Gadsimta beigās (2071.–2100. gads), atbilstoši vidēju klimata pārmaiņu scenārijam, gada vidējā gaisa temperatūra sasniegs +9,5 ºC, tas ir, būs par 2,3 ºC augstāka nekā 1991.–2020. gadu periodā. Savukārt nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārija gadījumā gada vidējā gaisa temperatūra sasniegs +11,5 ºC, tas ir, būs par 4,3 ºC augstāka nekā mūsdienās.
Būtiski saruks sala dienu skaits – no vidēji 123 sala dienām 1991.–2020. gadu periodā līdz 80 dienām pie vidējām klimata pārmaiņām un līdz vidēji 52 dienām pie nozīmīgām klimata pārmaiņām 2071.–2100. gadu periodā.
Vasaras dienu skaits pieaugs – no vidēji 28 vasaras dienām 1991.–2020. gadu periodā līdz 56 dienām pie vidējām klimata pārmaiņām un līdz vidēji 76 dienām pie nozīmīgām klimata pārmaiņām 2071.–2100. gadu periodā.
Mūsdienās Jelgavas novadā tropiskās naktis ir bijušas vien atsevišķos gados, vidēji esot mazāk nekā vienai tropiskajai naktij gadā. Pie vidējām klimata pārmaiņām gadsimta beigās prognozētas 2, savukārt pie nozīmīgām klimata pārmaiņām – vidēji 9 tropiskās naktis gadā.
Veģetācijas perioda ilgums no 205 dienām mūsdienās pieaugs līdz 226 vai 246 dienām gadsimta beigās, attiecīgi vidēju vai nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Jelgavas novadā karstuma viļņu ilgums pēdējo 30 gadu laikā ir pieaudzis, savukārt aukstuma viļņu – sarucis. Prognozes līdz 21. gadsimta beigām liecina, ka abiem klimatiskajiem indeksiem tendences nemainīsies.
Tiek prognozēts, ka gada nokrišņu summa paaugstināsies, gadsimta beigās sasniedzot 677,9 mm (pieaugums par 33 mm) vai pat 691 mm (pieaugums par 46,1 mm), attiecīgi vidēju vai nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Tāpat pieaugs dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem.
Ja vidējais sniega segas biezums klimatiskās normas periodā (1991.–2020.) ir 3,9 cm, tad līdz gadsimta beigām tas saruks līdz 2 cm vidēju klimata pārmaiņu gadījumā vai 0,9 cm nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Skaidrojumi
Sala dienas – diennaktis, kuru minimālā gaisa temperatūra ir zem 0 ºC.
Vasaras dienas – diennaktis, kuru maksimālā gaisa temperatūra pārsniedz +25 ºC.
Tropiskās naktis – diennaktis, kuru minimālā gaisa temperatūra pārsniedz +20 ºC.
Veģetācijas perioda ilgums – dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi novērota diennakts vidējā gaisa temperatūra virs +5 °C vismaz sešas dienas pēc kārtas.
Karstuma viļņu ilgums – dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts maksimālā gaisa temperatūra ir virs references perioda (1961.–1990. gads) 90. procentiles.
Aukstuma viļņu ilgums – dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem references perioda (1961.–1990. gads) 10. procentiles.
Dienas ar stipriem nokrišņiem – dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 10 mm.
Dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem – dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 20 mm.
Lejupielādēt grafiku datus