Oktobris
Oktobra mēnesī turpinās rudens. Gaisa temperatūra turpina pazemināties, daudzviet beidzas veģetācijas periods. Salīdzinot ar septembri, oktobrī būtiski palielinājies gan dienu skaits ar nokrišņiem, gan arī nokrišņu daudzums. Oktobrim raksturīga koku un krūmu lapu krišana. Nokrišņi reizēm novēroti arī cietā veidā – pēc klimatiskajiem datiem vienu dienu mēnesī zemi klāj sniega sega.
Klimatiskās normas periods (1991.–2020. gads)
Oktobrī vidējā gaisa temperatūra pazeminās līdz +6,8 °C. Vēsākais oktobris novērojams Alūksnē (+5,3 °C) un Zosēnos (+5,4 °C), bet siltākais – Liepājā (+8,5 °C) un Ventspilī (+8,6 °C).
Oktobra vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +10,1 °C, valsts teritorijā tā ir no +8,2 °C Alūksnē līdz +11,3 °C Rucavā, Liepājā un Pāvilostā.
Savukārt vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +3,6 °C, valsts teritorijā tā ir no +1,9 °C Madonā līdz +6,0 °C Ventspilī.
Oktobrī būtiski palielinās dienu skaits ar nokrišņiem, vidēji mēnesī 12 dienās nokrišņu daudzumam sasniedzot 1 mm. Daugavpilī vidēji novērotas 10 šādas dienas, kamēr Vičakos – 14 dienas.
Nokrišņu daudzums oktobrī ir 74,8 mm. Mazākais nokrišņu daudzums ir Piedrujā (55,8 mm), bet lielākais – Siguldā (98,3 mm).
Oktobra mēnesī nokrišņi nereti novērojami ne vien lietus, bet arī sniega formā. Latvijā vidēji vienu dienu mēnesī zemi klāj vismaz 1 cm bieza sniega sega. Zosēnos un Alūksnē tādas dienas ir 2, savukārt Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē (Ainažos, Kolkā, Liepājā, Rucavā, Salacgrīvā un Ventspilī) ierasti oktobris paiet bez sniega segas.
Sniega segas biezums oktobrī vēl ir ļoti neliels, vidēji valstī pat nesasniedzot 1 cm, vienīgi Alūksnē oktobra vidējais sniega segas biezums sasniedz 1 cm.
Saules spīdēšanas ilgums oktobrī Latvijā vidēji ir 93 stundas.
Klimatiskās normas (1991.–2020. gads) izmaiņas pret klimatiskās references periodu (1961.–1990. gads)
Salīdzinot ar klimatiskās references periodu (1961.–1990.), oktobra vidējā gaisa temperatūra nav mainījusies. Tas skaidrojams ar vairākiem vēsiem oktobriem šajā gadsimtā (2002., 2003., 2010., 2016., 2009. gads).
Nokrišņu daudzums laikā no 1991. līdz 2020. gadam, salīdzinot ar klimatiskās references periodu, oktobra mēnesī ir palielinājies par 11,9 mm.
Fenoloģiskie novērojumi
Ja ērkšķogām un ošiem lapas sāk krist jau septembrī, tad pārējiem kokiem (pīlādžiem, ievām, ķiršiem, alkšņiem, liepām, kļavām, vītoliem) lapas sāk krist oktobra pirmās nedēļas beigās (ap 6. oktobri). Mazliet vēlāk lapas krīt jāņogām, ābelēm, apsēm, jasmīniem, bērziem, lazdām, upenēm, bet visvēlāk – ozoliem (20. oktobrī) un ceriņiem (25. oktobrī). No gājputniem pēdējie aizlido strazdi – 21. oktobrī. Oktobra beigās – novembra sākumā sāk veidoties ledus un uzsnieg pirmais sniegs, kas iezīmē fenoloģiskās ziemas iestāšanos.
Bieži rudenī vairākas augu sugas uzzied otrreiz. Piemēram, ceriņi, pīlādži un citi. Visbiežāk tas notiek gados, kad bijusi sausa vasara, jo fizioloģiski vairākas augu sugas ilgstošu sausumu uztver līdzīgi kā sala periodu ziemā.
Ekstremālie un interesantie novērojumi
Meteoroloģisko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) aukstākais oktobris bijis 1976. gadā (+2,1 °C), bet siltākais – 1967. gadā (+9,9 °C). Vismazāk nokrišņu bijis 2015. gadā (8,9 mm), bet visvairāk – 1974. gadā (142,4 mm).
Diennakts maksimālā gaisa temperatūra visaugstākā bijusi 1966. gada 4. oktobrī, kad termometra stabiņš Stendē un Dobelē bija +23,5 °C, Bauskā – +23,7 °C, Saldū – +23,8 °C un Mērsragā – +24,9 °C. Arī 1966. gada 5. oktobris bija silts, maksimālā gaisa temperatūra Daugavpilī bija +23,6 °C.
Diennakts minimālās gaisa temperatūras oktobrī var noslīdēt līdz –15…–16 grādu atzīmei. Visaukstākais laiks (–16,3 °C) novērots Zosēnos 2002. gada 22. oktobrī. Starp aukstākajiem oktobriem ir arī 1997. gada 27. oktobris, kad Rucavā bija –14,9 °C, 1956. gada 31. oktobris, kad Daugavpilī bija –14,7 °C, 2002. gada 22. oktobris, kad Rūjienā bija –13,9 °C un 1992. gada 31. oktobris, kad Ainažos reģistrēts –13,8 °C sals.
Diennakts nokrišņu daudzums 70 mm robežu oktobrī pārsniedzis divas reizes – 1929. gada 28. oktobrī Kabilē (77,5 mm) un 2014. gada 14. oktobrī Dobelē (74,3 mm).
1967. gada 17.–18. oktobrī Latvijā novērots visstiprākais vējš – brāzmās vēja ātrums sasniedza 48 metrus sekundē. Vētra sākās 17. oktobra vakarā un, šķērsoja visu Latviju, vislielāko spēku sasniedza naktī uz 18. oktobri, rīta pusē un austrumu rajonos vēl arī dienā. Turpmāk, līdz diennakts beigām, vētra pakāpeniski norima iekšzemes rajonos, bet piekrastes teritorijās mazākā intensitātē vēl saglabājās 19. un 20. oktobrī. Šai vētrai bija raksturīgs liels vēja brāzmu maksimālā ātruma diapazons. Baltijas jūras piekrastē – Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais vēja brāzmu ātrums Latvijā – 48 m/s, 40 m/s stipras brāzmas bija Rucavā un Bauskā, bet Kolkā, Mērsragā un Rīgā maksimālās vēja brāzmas sasniedza tikai 20 m/s. Vislielākos postījumus vētra radīja mežsaimniecībām Latvijas dienvidu rajonos no Liepājas līdz Jēkabpilij, kā arī infrastruktūrai un citām tautsaimniecības nozarēm Kurzemes pašos dienvidos. Šīs un 1969. gada vētras ietekmē tika palielināta piekrastes mežu aizsardzība, kā arī sākās piekrastes nostiprināšana pret turpmāko vētru postījumiem.
Vētra Latvijā plosījās arī 2001. gada 31. oktobrī – 1. novembrī, kad maksimālais vēja ātrums brāzmās sasniedza 36 metrus sekundē. Arī 2013. gada 28.–29. oktobrī vēja ātrums brāzmās sasniedza 30 metrus sekundē.
Jāpiemin arī interesants fakts, ka 2003. gadā no 26. līdz 27. oktobrim Rīgā sniega segas pieaugums bija 39 cm.
Nelabvēlīgās un bīstamās parādības
Oktobrī novērojama migla, retos gadījumos iespējama krusa. Vienlaicīgi iespējamas ziemai raksturīgās parādības – sniegputenis, sarma un apledojums. Pērkona negaisu iespējamība mazinās, mēnesī vidēji novērotas 288 zibens izlādes.