Jūnijs
Jūnijā visā Latvijā sākas vasara. Palielinās gan gaisa temperatūra, gan nokrišņu daudzums, tomēr vasaras kulminācija vēl ir priekšā. Pļavas ir pilnos ziedos, vasaras saulgriežos diena sasniedz maksimālo garumu, iesākas siena laiks. Pēc Jāņiem aktuālākas kļūst lietusgāzes.
Klimatiskās normas periods (1991.–2020. gads)
Jūnija mēnesī vidējā gaisa temperatūra jau pakāpjas līdz +15,2 °C. Zemākās gaisa temperatūras ir Baltijas jūras piekrastē: Kolkā un Pāvilostā (+14,3 °C), bet augstākās – Rīgā (+16,7 °C).
Jūnija vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +20,2 °C, valsts teritorijā tā ir no +17,7 °C Ventspilī līdz +21,4 °C Bauskā un Daugavpilī.
Savukārt vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +9,9 °C, valsts teritorijā tā ir robežās no +8,6 °C Zosēnos līdz +12,4 °C Rīgā.
Jūnijā lietus (vismaz 1 mm) vidēji līst 10 dienās. Visretāk (7 dienas) nokrišņi novērojami Baltijas jūras piekrastē (Liepājā, Ventspilī un Rucavā), bet visbiežāk (12 dienas) – Alūksnē. Vasaras saulgrieži ir laiks, pēc kura biežāk novērojamas lietusgāzes.
Nokrišņu daudzums jūnijā sasniedz 70,1 mm, tas ir robežās no 49,6 mm (Ventspilī) līdz 90,3 mm (Alūksnē).
Saules spīdēšanas ilgums jūnijā Latvijā vidēji ir 278 stundas. Lai gan jūnijā ir garākas dienas, pēc Saules spīdēšanas ilguma mēnesis atpaliek gan no jūlija, gan maija.
Klimatiskās normas (1991.–2020. gads) izmaiņas pret klimatiskās references periodu (1961.–1990. gads)
Salīdzinot ar klimatiskās references periodu (1961.–1990.), jūnija vidējā gaisa temperatūra palielinājusies tikai par 0,3 °C – mazākais no kāpumiem mēnešu griezumā, ja neskaita oktobri, kurā izmaiņas nav notikušas.
Nokrišņu daudzums laikā no 1991. līdz 2020. gadam, salīdzinot ar klimatiskās references periodu, jūnijā ir palielinājies par 10,6 mm.
Fenoloģiskie novērojumi
Jūnijs atnāk ar brūklenes un pīpenes ziedēšanu, pirmajiem kartupeļu asniem (4. jūnijs), labības vārpošanu. Pļavu āboliņš, kamolzāle, timotiņš un jasmīns zied jūnija vidū (ap 14. jūniju), kad sāk pļaut sienu. Mēneša vidū zied meža avenes, bet mēneša trešajā dekādē ziedus raisa agrās kartupeļu šķirnes. Mežrozes (visbiežāk tiek novērota krokainā roze) zied ap 20. jūniju.
Ekstremālie un interesantie novērojumi
Meteoroloģisko novērojumu vēsturē aukstākais jūnijs bijis 1928. gadā (+9,8 °C), bet siltākais – 2021. gadā (+18,9 °C). Pieci no sešiem vissiltākajiem jūnijiem bijuši laikā no 2011. līdz 2021. gadam. Vismazāk nokrišņu bijis 1969. gadā (21,6 mm), bet visvairāk – 1928. gadā (148,7 mm).
Diennakts maksimālā gaisa temperatūra jūnijā var paaugstināties virs +33 grādu atzīmes. Līdz šim augstākās gaisa temperatūras rekordi pieder Mērsragam, kur 1973. gada 28. jūnijā bija +34,6 °C, 1968. gada 19. jūnijā +34,4 °C un 2021. gada 21. jūnijā +33,5 °C. Silts bijis arī 1988. gada 7. jūnijs Rīgā (+34,0 °C) un 2021. gada 21. jūnijs Pāvilostā (+33,7 °C).
Viszemākā diennakts minimālā gaisa temperatūra novērota 1941. gada 9. jūnijā Stendē, kur tā bija –3,1 °C. 1977. gada 1. jūnijā Stendē gaiss atdzisa līdz –2,9 °C. Arī 1982. gada 10. jūnijā Rucavā bija –2,9 °C, bet 1982. gada 10. jūnijā Stendē reģistrēts –2,6 °C sals.
Lielākais nokrišņu daudzums diennaktī reģistrēts 1966. gada 30. jūnijā Kurmenes pagastā, kur nolija 107,5 mm nokrišņu. Daudz diennakts laikā nolijis arī 1977. gada 17. jūnijā Svētes pagasta Ūziņos (105 mm), 1998. gada 2. jūnijā Alūksnē (94,1 mm), 1977. gada 16. jūnijā Krāslavā (93,3 mm) un 1949. gada 11. jūnijā Kurmenes pagastā (91,7 mm).
2019. gada 13. jūnijā novērotas 38938 zibens izlādes.
Starp interesantiem novērojumiem jāmin arī 2020. gada 8. jūnijā Upesciemā novērotā lielgraudu krusa, kas pēc aculiecinieku teiktā bija ar 8 cm diametru.
Nelabvēlīgās un bīstamās parādības
Jūnija mēnesī iespējami virpuļviesuļi, piemēram, 1985. gada 26. jūnijā Durbē virpuļviesulis izsūknējis zivju dīķus, norāvis ēkām jumtus un pacēlis gaisā traktoru. Iespējama arī krusa, salna un migla. Mēnesī vidēji novērotas 21484 zibens izlādes.