Eiropas klimats 2024. gadā
Šodien, 15. aprīlī, Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmas “Copernicus” Klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S) kopā ar Pasaules Meteoroloģijas organizāciju (PMO) izlaiduši ikgadējo “European State of the Climate” ziņojumu, kurā apskatīts 2024. gada Eiropas un Arktikas klimata stāvoklis un galvenie tā rādītāji. Pilnais ziņojums, kā arī tā apkopojums, vizualizācijas un svarīgāko notikumu karte pieejami Copernicus klimata portālā.
Eiropa no visiem kontinentiem sasilst visātrāk, kopš 1980. gadiem kontinents sasilst divreiz ātrāk nekā vidēji pasaule. To ietekmē vairāki faktori, to skaitā Eiropā ietilpstošā Arktikas platība, jo Arktika ir visātrāk sasilstošais pasaules reģions, kā arī izmaiņas atmosfēras apritē, kas Eiropā ieved vairāk vasaras karstuma viļņu, un samazināts gaisa piesārņojums.
Eiropā 2024. gads bija vissiltākais novērojumu vēsturē, tāpat kā pasaulē un arī Latvijā. Pagājušogad Eiropa pieredzēja otro lielāko skaitu karstuma stresa dienu un tropisko nakšu. Savukārt Eiropas daļa, kas reģistrējusi dienas ar negatīvu temperatūru, ir samazinājusies, un arī aukstuma stresa dienu skaits bija zemākais novērojumu vēsturē.
2024. gadā novēroti kontrasti starp kontinenta austrumiem un rietumiem. Austrumeiropā gandrīz visu gadu apstākļi bija siltāki par normu, sasniedzot arī rekordaugstas temperatūras, tāpat Dienvidaustrumeiropā pieredzēti garākie karstuma viļņi novērojumu vēsturē. Savukārt Rietumeiropā temperatūra bija mainīgāka, dažiem mēnešiem esot normas robežās vai aukstākiem par normu.
Rietumeiropā novērots viens no 10 mitrākajiem gadiem vēsturē, kā arī piedzīvoti lielākie plūdi kopš 2013. gada. Daudzās upēs reģistrēti augstākie pavasara un rudens caurplūdumi vēsturē. Tikmēr Austrumeiropas upēs lielāko daļu gada ūdens bija mazāk nekā vidēji, novembrī tas bija rekordzemā līmenī.
Rietumeiropā 2024. gads bija mākoņaināks, saules spīdēšanas ilgumam esot mazākam par normu, savukārt Eiropas austrumdaļā saule spīdēja ilgāk nekā normas periodā.
Eiropā un Vidusjūras reģionā, jūras ūdens virsmas gada temperatūra bija augstākā vēsturē. 2024. gads bija rekordsilts arī Eiropas ezeros.
Ledāji Skandināvijā un Svalbārā pieredzēja augstāko novēroto masas zuduma ātrumu, un arī zaudēja visvairāk ledus masas no visiem pasaules ledāju reģioniem.
Pagājušajā gadā rekordliela proporcija elektrības saražota no atjaunīgajiem resursiem – 45%.
2024. gadā Eiropu skāra daudzi nozīmīgi ar klimatu saistīti notikumi. Vētru un plūdu dēļ dzīvību zaudēja vismaz 335 cilvēku, bet ietekmēti bija gandrīz pusmiljons cilvēku. Lai gan mazāk, bet tomēr arī 42 tūkstošus cilvēku 2024. gadā ietekmēja meža ugunsgrēki. Lēsts, ka ekstremāli laikapstākļi 2024. gadā izraisījuši zaudējumus 18,2 miljardu eiro apmērā, un 85% no tiem attiecināmi uz plūdiem.
