Zinību diena – starp vasaru un rudeni
Kalendārā rudens pirmajā dienā – 1. septembrī jeb Zinību dienā – mēdz būt gan vasarīgi laika apstākļi, kad vietām gaisa temperatūra iesilst līdz +30,0 °C, gan arī ļoti rudenīgi – ar lietu un salnu. Normas periodā (1991.–2020. gads) vidējā gaisa temperatūra Latvijā šai dienā ir +14,7 °C, no +13,4 °C Zosēnos līdz +16,1 °C Ventspilī.
Vissiltākais 1. septembris kopš 1947. gada bija 1992. gadā, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +23,0 °C, bet Rīgā un Skrīveros pat +25,4 °C. Šajā dienā gaiss bija ļoti vasarīgs, dažviet tas iesila virs +30,0 °C, Skrīveros līdz +31,6 °C. 1992. gada 1. septembrī tika novēroti arī vairāki pērkona negaisi.
Vēsākais 1. septembris bija 1998. gadā, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,3 °C, bet Alūksnē tikai +6,9 °C. 1998. gada 1. septembra rītā minimālā gaisa temperatūra Jelgavā bija +3,0 °C, arī Madonā un Dobelē tā bija zem +5,0 °C. Šajā Zinību dienā daudzviet Latvijā lija. Auksts bija arī 2008. gada 1. septembris, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,8 °C un minimālā gaisa temperatūra Daugavpilī noslīdēja līdz +0,2 °C. Austrumu rajonos šajā rītā tika novērota salna. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra 1. septembrī novērojumu vēsturē reģistrēta 1972. gadā, kad Zosēnos tā pazeminājās līdz −0,4 °C.
Aplūkojot vēsturiskos datus par nokrišņu varbūtību 1. septembrī laika periodā no 1945. līdz 2024. gadam, jāsecina, ka iespēja sagaidīt nokrišņus (vismaz 0,1 mm) ir no 35% Kolkā līdz pat 54% Liepājā, un vidēji Latvijā nokrišņi novēroti 45% gadu. Kopumā apskatītajā laika periodā bez nokrišņiem visā Latvijā ir pavadītas 11 Zinību dienas.
Vislietainākais 1. septembris bija 2007. gadā, kad lietus tika novērots visās LVĢMC novērojumu stacijās, un vidēji Latvijā nolija 14,0 mm. Vislielākais diennakts nokrišņu daudzums kopš 1945. gada (73,0 mm) nolija 2011. gadā Ventspilī.
