Lieldienu laika apstākļu apskats
Tā kā Lieldienas atsevišķos gados var būt no 22. marta līdz 25. aprīlim, gadu no gada ir iespējami krasi atšķirīgi laika apstākļi – no vasarīga siltuma līdz ziemīgam salam un sniegam. Novērojumu vēsturē1:
- vissiltākās Lieldienas bija 2000. gadā (10.–13. aprīlis), kad četru Lieldienu brīvdienu vidējā Latvijas gaisa temperatūra bija +15,6 °C;
- lielākais karstums Lieldienās reģistrēts 2025. gadā, kad Lielajā Piektdienā (18. aprīlī) gandrīz visās novērojumu stacijās gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25,0 °C, Skrīveros pat sasniedzot +28,4 °C, kas kļuva arī par jaunu nacionālo aprīļa rekordu;
- visvēsākās Lieldienas bija 1955. gadā (8.–11. aprīlis), kad četru Lieldienu brīvdienu vidējā Latvijas gaisa temperatūra bija −3,1 °C;
- lielākais aukstums Lieldienās novērots 1942. gadā, kad Ainažos Klusajā Sestdienā (4. aprīlī) gaisa temperatūra pazeminājās līdz −18,8 °C;
- vislielākais nokrišņu daudzums Lieldienu brīvdienās tika novērots 2025. gadā, kad Lielpečos no 18. līdz 21. aprīlim nokrišņu daudzums bija 82,0 mm, turklāt 76,3 mm no tiem nolija 19. aprīlī;
- visbiezākā sniega sega – 60 cm, 1970. gada 29. martā (Pirmajās Lieldienās) tika novērota Madonā;
- visstiprākās vēja brāzmas (26 m/s) tika novērotas Kolkā 1991. gada 30. martā – Klusajā Sestdienā.
Līdz ar to, ka laika apstākļus Lieldienās lielā mērā nosaka, kurā datumā tās ir, aplūkosim sīkāk Lieldienas, kas bijušas marta beigās jeb “agrās” Lieldienas (kāda no brīvdienām ir līdz 31. martam), aprīļa sākumā (no 1. līdz 10. aprīlim), aprīļa vidū (no 11. līdz 20. aprīlim) un aprīļa beigās jeb “vēlās” Lieldienas (no 21. aprīļa).
“Agrās” Lieldienas
Novērojumu vēsturē kāda no Lieldienu brīvdienām marta beigās bijusi 29 reizes. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā “agrajās” Lieldienās visā novērojumu vēsturē ir vidēji +1,8 °C, savukārt normas periodā (1991.–2020. gads) +1,4 °C.
Visvēsākās “agrās” Lieldienas ar vidējo gaisa temperatūru −1,7 °C bija 1970. gadā, taču, lai gan šajās Lieldienās minimālā gaisa temperatūra sasniedza −12,8 °C (Zosēnos 30. martā jeb Otrajās Lieldienās), divās citās marta beigu Lieldienās minimālā gaisa temperatūra bijusi vēl zemāka – 2013. gadā (−14,5 °C Zosēnos 29. martā jeb Lielajā Piektdienā) un 1932. gadā (−17,0 °C Gulbenē 26. martā jeb Klusajā Sestdienā).
Vissiltākās “agrās” Lieldienas ar vidējo gaisa temperatūru +10,1 °C bija 2024. gadā, par 4,4 °C apsteidzot 2. vietu – 1988. gadu. Vissiltākajās Lieldienās arī reģistrēta augstākā gaisa temperatūra – 2024. gadā Klusajā Sestdienā (30. martā) maksimālā gaisa temperatūra Daugavpilī sasniedza +18,1 °C, bet Pirmajās un Otrajās Lieldienās pat +22,8 °C (Skultē) un +23,0 °C (Daugavpilī). Līdz tam visaugstākā novērotā gaisa temperatūra marta beigu Lieldienās bija 2002. gada 30. martā jeb Klusajā Sestdienā: +15,4 °C Zīlānos.
Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā “agrajās” Lieldienās visā novērojumu vēsturē ir 6,4 mm, savukārt normas periodā 5,4 mm. Tikai vienas šādas Lieldienas pavadītas bez nokrišņiem visā valstī – 2002. gadā, bet lielākais brīvdienu nokrišņu daudzums (50,8 mm) reģistrēts Siguldā 1945. gadā.
Vien dažas “agrās” Lieldienas pavadītas bez sniega segas visā Latvijā – 1945., 2002. un 2024. gadā. Taču visbiezākā sniega sega šādās Lieldienās bijusi 1970. gadā, kad Madonā 29. un 30. martā bija 60 cm bieza sniega sega. Alūksnē sniegainas Lieldienas bijušas 1956. un 2013. gadā, sniega segai esot attiecīgi 54 un 53 cm.
Stiprākās vēja brāzmas “agrajās” Lieldienas novērotas 1991. gada Klusajā Sestdienā (30. martā) Kolkā – 26,0 m/s.
Lieldienas aprīļa sākumā
Novērojumu vēsturē kāda no Lieldienu brīvdienām aprīļa 1. dekādē bijusi 47 reizes. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā Lieldienās aprīļa sākumā gan visā novērojumu vēsturē, gan vidēji normas periodā ir +3,1 °C.
Visvēsākās Lieldienas aprīļa sākumā ar vidējo gaisa temperatūru −3,1 °C bija 1955. gadā, taču, lai gan šajās Lieldienās minimālā gaisa temperatūra sasniedza −15,9 °C (Stendē 10. aprīlī jeb Pirmajās Lieldienās), minimālā gaisa temperatūra bijusi vēl zemāka 1942. gada Klusajā Sestdienā (4. aprīlī) Ainažos: −18,8 °C.
Tā kā 2024. gada Otrās Lieldienas bija 1. aprīlī, tad arī starp aprīļa sākuma Lieldienām tās ir vissiltākās un ar augstāko novēroto gaisa temperatūru. Līdz tam siltākās Lieldienas aprīļa sākumā bija 1983. gadā ar vidējo gaisa temperatūru +8,5 °C, bet visaugstākā novērotā gaisa temperatūra bija 1953. gada 4. aprīlī jeb Klusajā Sestdienā: +18,6 °C Ventspilī.
Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa sākuma Lieldienās visā novērojumu vēsturē un normas periodā ir 6,0 mm. Tikai divas šādas Lieldienas pavadītas bez nokrišņiem visā valstī – 1996. un 2002. gadā. Lielākais brīvdienu nokrišņu daudzums pārklājas ar “agrajām” Lieldienām, nākamās mitrākās aprīļa sākuma Lieldienas bija 1994. gadā Skrīveros ar kopējo nokrišņu daudzumu 39,7 mm.
Sniega sega aprīļa sākuma Lieldienās kādā vietā Latvijā novērota vairāk nekā pusē gadījumu. Visbiezākā sniega sega novērota 1956. gadā Alūksnē un 1996. gadā Zosēnos – 54 cm.
Līdz ar to, ka 1991. gada Lieldienu brīvdienas bija daļēji martā un daļēji aprīlī, iepriekšminētais “agro” Lieldienu vēja brāzmu rekords ir arī aprīļa sākuma Lieldienām.
Lieldienas aprīļa vidū
Novērojumu vēsturē kāda no Lieldienu brīvdienām aprīļa 2. dekādē bijusi 47 reizes. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā aprīļa vidus Lieldienās visā novērojumu vēsturē ir vidēji +4,8 °C, savukārt normas periodā +5,0 °C.
Visvēsākās aprīļa vidus Lieldienas ar vidējo gaisa temperatūru −3,1 °C bija 1955. gadā, un tās bija arī vienīgās šādas Lieldienas ar negatīvu vidējo gaisa temperatūru. Zemākā temperatūra novērota tajā pašā gadā Pirmajās Lieldienās (10. aprīlī): −15,9 °C Stendē.
Vissiltākās aprīļa vidus Lieldienas ar vidējo gaisa temperatūru +14,7 °C bija 2025. gadā, kad arī reģistrēta augstākā gaisa temperatūra – Lielajā Piektdienā (18. aprīlī) gaiss Skrīveros iesila līdz +28,4 °C.
Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa vidus Lieldienās visā novērojumu vēsturē ir 4,0 mm, savukārt normas periodā 4,4 mm. Tikai vienas šādas Lieldienas pavadītas bez nokrišņiem visā valstī – 2014. gadā, bet lielākais brīvdienu nokrišņu daudzums (82,0 mm) reģistrēts Lielpečos 2025. gadā.
Aprīļa vidus Lieldienās sniega sega kādā vietā Latvijā novērota pusē gadījumu. Visbiezākā sniega sega novērota 1955. gadā Alūksnē – 44 cm, Rēzeknē 41 cm, Lubānā 40 cm.
Stiprākās vēja brāzmas aprīļa vidus Lieldienas novērotas 1968. gadā Lielajā Piektdienā (12. aprīlī) Pāvilostā – 24,0 m/s.
“Vēlās” Lieldienas
“Vēlās” Lieldienas ir visretākās, novērojumu vēsturē kāda no Lieldienu brīvdienām aprīļa 3. dekādē bijusi 15 reizes. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā “vēlajās” Lieldienās visā novērojumu vēsturē ir vidēji +10,0 °C, savukārt normas periodā +11,4 °C.
Visvēsākās “vēlās” Lieldienas ar vidējo gaisa temperatūru +4,1 °C bija 1957. gadā. Lai gan vidējā gaisa temperatūra nekad “vēlajās” Lieldienās nav bijusi negatīva, minimālā gaisa temperatūra kādā brīdī brīvdienās mēdz atdzist zem 0,0 °C, viszemāk 1984. gada Lielajā Piektdienā (20. aprīlī): −5,7 °C Kolkā.
Vissiltākās “vēlās” Lieldienas ar vidējo gaisa temperatūru +15,6 °C bija 2000. gadā, taču, lai gan šajās Lieldienās maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +27,5 °C (Stendē 24. aprīlī jeb Otrajās Lieldienās), siltuma rekords “vēlajām” Lieldienām pieder iepriekšminētajam 2025. gadam, kuru datumi bija gan aprīļa 2., gan 3. dekādē.
Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā “vēlajās” Lieldienās visā novērojumu vēsturē ir 2,2 mm, savukārt normas periodā vien 0,3 mm. Tikai vienas šādas Lieldienas pavadītas bez nokrišņiem visā valstī – 2014. gadā, bet mitrāko Lieldienu rekords pieder iepriekšminētajam 2025. gadam Lielpečos.
“Vēlajās” Lieldienās novērojumu vēsturē sniega sega kādā vietā Latvijā bijusi tikai vienā gadījumā – 1957. gadā, kad Alūksnē un Zosēnos sniega sega sasniedza 1 cm biezumu.
Stiprākās vēja brāzmas “vēlajās” Lieldienas novērotas 2025. gadā Klusajā Sestdienā (19. aprīlī) Skrīveros – 17,6 m/s.
-
Izmantoto datu laikrindu garums: vidējā gaisa temperatūra – no 1947. gada, minimālā un maksimālā gaisa temperatūra – no 1924. gada, diennakts nokrišņu daudzums – no 1945. gada, maksimālās vēja brāzmas – no 1966. gada, sniega segas biezums – no 1945. gada. ↩︎