Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Novembris, 2023
Novembra apskats
Novembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,7 °C, kas ir 0,5 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –15,1 °C tika novērota 29. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,8 °C tika novērota 1. novembrī Rēzeknē. Līdz novembra vidum gaisa temperatūra turējās virs klimatiskās normas, bet mēneša otrajā pusē tā bija zemāka par normu.
Daļā Latvijas jau 16. novembrī, bet vairumā meteoroloģisko staciju 17. novembrī sākās meteoroloģiskā ziema (izņemot Alūksnes apkārtni, kur tas notika jau 25. oktobrī). Līdzīga situācija bija arī pagājušajā gadā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 69,5 mm, kas ir 17% virs mēneša normas (59,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Jelgavā – 28,6 mm. Vidēji Latvijā novembrī bija 12,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē un Mērsragā – 17 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Dobelē – 7 diennaktis.
Sausuma un mitruma rādītājs novembrim lielākajā daļā valsts bija normas robežās. Jelgavā novembris bija mēreni sauss, kamēr valsts austrumu rajonos, Rīgā un Kurzemes piekrastē novembris bija mēreni, ļoti vai pat dažās Latgales stacijās ekstremāli mitrs.
Novembra vidū daudzviet bija kailsals, bet mēneša otrajā pusē sāka veidoties sniega sega, mēneša beigās daudzviet valsts austrumu un centrālajos rajonos tās biezums pārsniedza 25 cm, bet valsts dienvidaustrumos tas sasniedza 30 cm.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 89% – no 83% Kolkā līdz 92% Alūksnē.
Pārsvarā laikapstākļus noteica cikloni, bieži tika novērota migla un dūmaka. Laiks pārsvarā bija apmācies, pūta brāzmains vējš, bet 22.–23. novembrī tika novērota vētra, vēja ātrumam brāzmās sasniedzot 30,8 m/s (Ventspilī).
Novembris Latvijā bija mazāk saulains kā vidēji 1991.–2020. gadu periodā.
Ļoti vēlu šoruden iestājās koku lapu krišanas fenoloģiskā parādība. Novembra sākumā daudzviet ozoliem, bērziem, kļavām, zirgkastaņām, ābelēm, bumbierēm, liepām, ceriņiem un vītoliem joprojām lapas turējās to zaros. Vēl novembra vidū turpinājās lapu krišana kļavām, bērziem un ozoliem. Novembra sākumā tika saņemta ziņa par Kuldīgas novadā uzziedējušu ceriņu. Arī no citām Latvijas vietām vēl pat mēneša vidū pienāca ziņas par ziedošiem dažādiem augiem (pīpenēm un citiem), atsevišķos dārzos gatavojušās gan zemenes, gan avenes, bet mežos joprojām bija sastopamas gailenes.1
Daudz interesantu putnu novērojumu. Vecāķos 1. novembrī reģistrēts ļoti vēls svīres novērojums, taču rekords (7. novembris (1989. gadā)) palika nepārspēts. Toties pelēkajam mušķērājam šogad reģistrēts visvēlākais novērojums rudenī (4. novembris, Rīga), par 5 dienām apsteidzot līdzšinējo rekordu (2011. gadā). 11. novembrī Jelgavas novada Svētes palienē tika novērots gugatnis – viens no vēlākajiem novērojumiem rudenī. Savukārt 15. novembrī Ziru pagastā novērots jūras ķīvītes jaunais putns, 19. novembrī Alsviķu pagastā manīts pupuķis, bet 20. novembrī Kolkas pagastā – upes zīriņš. Visos minētajos gadījumos tie ir vēli novērojumi rudenī. Interesanti arī, ka 26. novembrī Krimuldas pagastā kādā ligzdā uzturējies baltais stārķis, bet 30. novembrī Rīgā pamanīts lauku cīrulis.2
Novembra 3. dekādes apskats
Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –3,7°C, kas ir –4,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,1 °C tika novērota 29. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 23. novembrī Liepājā. 26. novembrī tika reģistrēti 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 27. novembrī – vēl 2.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 37,5 mm, kas ir 118% virs dekādes normas (17,2 mm). Visvairāk nokrišņu (60,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Bauskā – 12,7 mm. Vidēji Latvijā novembra 3. dekādē bija 5,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dagdā un Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis.
Dekādes beigās daudzviet valsts austrumu un centrālajos rajonos sniega segas biezums pārsniedza 25 cm, bet valsts dienvidaustrumos tas sasniedza 30 cm.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 3. dekādē bija 90% – no 78% Kolkā līdz 93% Alūksnē, Rēzeknē, Saldū un Zosēnos.
Dekādes sākumā tika novērota vētra. 23. novembra naktī stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī – 30,8 m/s, savukārt Liepājas ostā vējš brāzmās sasniedza ātrumu 28,9 m/s.
Līdz ar sniega segas izveidošanos dzīvajā dabā maz interesantu novērojumu.1 Tomēr jāatzīmē, ka reģistrēti vairāki interesanti putnu novērojumi. Piemēram, 26. novembrī Krimuldas pagastā kādā ligzdā uzturējies baltais stārķis, bet 30. novembrī Rīgā pamanīts lauku cīrulis.2
Lauku cīrulis, 30.11.2023. Rīga, foto: Dace Kroja
Novembra 2. dekādes apskats
Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –9,2 °C tika novērota 20. novembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,9 °C tika novērota 12. novembrī Pāvilostā. Dekādes sākumā bieži bija novērojama migla un dūmaka. Dekāde iesākās ar salīdzinoši siltu laiku, bet dekādes vidū gaisa temperatūra pazeminājās zem klimatiskās normas. Līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos daudzviet tika novērots kailsals. Upēs un ezeros pamazām sākās ledus veidošanās process.
Vairākās novērojumu stacijās – Ainažos, Dagdā, Gulbenē, Madonā, Priekuļos, Rēzeknē, Rūjienā un Zosēnos – 16. novembrī iestājās meteoroloģiskā ziema (diennakts vidējā gaisa temperatūra piecas dienas pēc kārtas ir vienāda vai mazāka par 0 °C), kas ir mazliet agrāk par normu. Alūksnē tā iestājās jau 25. oktobrī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 13,7 mm, kas ir 34% zem dekādes normas (20,8 mm). Visvairāk nokrišņu (32,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Kuldīgā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā novembra 2. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Mērsragā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Rucavā un Saldū – 2 diennaktis.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 2. dekādē bija 88% – no 81% Kolkā līdz 91% Alūksnē, Bauskā, Dobelē, Saldū.
Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 13. novembrī Liepājā.
Dekādes sākumā dzīvajā dabā vēl varēja novērot gan dažādus ziedošus augus, piemēram, parastā pīpene ziedus raisījusi Kocēnu pagastā, gan gailenes mežos dažādās Latvijas vietās. Turpinājās lapu krišana kļavām, bērziem un ozoliem.1
|
|
|---|---|
| Parastā gailene, 14.11.2023. Kocēnu pagasts, foto: Guna Taube |
Parastā pīpene, 11.11.2023. Kocēnu pagasts, foto: Guna Taube |
Jelgavas novada Svētes palienē 11. novembrī tika novērots gugatnis – viens no vēlākajiem novērojumiem rudenī. Savukārt 15. novembrī Ziru pagastā novērots jūras ķīvītes jaunais putns, 19. novembrī Alsviķu pagastā manīts pupuķis, bet 20. novembrī Kolkas pagastā – upes zīriņš. Visos trijos gadījumos tie ir vēli novērojumi rudenī.2
|
|
|---|---|
| Mazais gulbis, 11.11.2023. Tārgales pagasts, foto: Visvaldis Šteinbergs |
Ziemeļu gulbis, 18.11.2023. Kocēnu pagasts, foto: Normunds Rozītis |
Novembra 1. dekādes apskats
Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,4 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,1 °C tika novērota 3. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,8 °C tika novērota 1. novembrī Rēzeknē.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 18,2 mm, kas ir 16% zem dekādes normas (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (60,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Skultē – 2,7 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 4,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā – 7 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 1 diennakts.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 89% – no 84% Rīgā līdz 92% Saldū.
Visstiprākās vēja brāzmas (26,9 m/s) tika novērotas 4. novembrī Liepājā.
Ļoti siltā septembra un mēreni siltā un lietainā oktobra ietekmē vēl novembra sākumā turpinājās lapu krišanas fenoloģiskā parādība kokiem. Daudzviet joprojām kokiem lapas turējās to zaros, īpaši ozoliem, bērziem, kļavām, zirgkastaņām, ābelēm, bumbierēm, liepām, ceriņiem un vītoliem.1
|
|
|---|---|
| Parastais ozols, 06.11.2023. Barkavas pagasts, foto: Kristaps Vilks |
Parastā kļava, 07.11.2023. Ventspils, foto: Kaiva Treija |
Dekādes beigās tika saņemta ziņa par Kuldīgas novadā uzziedējušu ceriņu. Arī no citām Latvijas vietām pienāca ziņas par ziedošiem dažādiem augiem, atsevišķos dārzos gatavojušās gan zemenes, gan avenes, bet mežos joprojām bija sastopamas gailenes.
Vecāķos 1. novembrī reģistrēts ļoti vēls svīres novērojums, taču rekords (7. novembris (1989. gadā)) palika nepārspēts. Toties pelēkajam mušķērājam šogad reģistrēts visvēlākais novērojums rudenī (4. novembris, Rīga), par 5 dienām apsteidzot līdzšinējo rekordu (2011. gadā).2
|
|
|---|---|
| Pelēkais mušķērājs, 04.11.2023. Rīga, foto: Igors Deņisovs |
Svīre, 01.11.2023. Rīga, foto: Igors Deņisovs |