Jūnijs, 2023
Jūnija apskats
Jūnija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,6 °C, kas ir 1,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –2,4 °C tika novērota 2. jūnijā Stendē, kas ir jauns Latvijas 2. jūnija minimālās gaisa temperatūras rekords, bet maksimālā gaisa temperatūra +31 °C tika novērota 21. jūnijā Rūjienā.
Jūnija sākumā gaisa temperatūra lielākoties bija zem normas, it īpaši mēneša pirmajās dienās, un tika pārspēti vairāki diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi. Ilgstošo anticiklonu ietekmē jūnija sākumā bija lielas diennakts gaisa temperatūras amplitūdas, Latvijā jūnija pirmajās desmit dienās starpība starp diennakts zemāko un augstāko gaisa temperatūru bija vidēji 12,2 °C, bet Rucavā 7. jūnijā pat 22 °C (no +2,7 °C līdz +24,7 °C). Tas bija arī iemesls neierastai situācijai, ka 6. jūnijā tika reģistrēts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Liepājā, bet vidēji Latvijā diennakts bija siltāka par normu. Jūnija 2. dekādes pirmajās dienās gaisa temperatūra vēl bija zem normas, bet turpmāk jūnijā gaisa temperatūra bija augstāka par normu un tika pārspēti arī vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 23,0 mm, kas ir 67% zem mēneša normas (70,1 mm), līdz ar to jūnijs kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vienīgi no 1969. gada rekorda (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (47,3 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Stendē – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Sīļos, Ventspilī un Zosēnos – 7 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Stendē – 2 diennaktis.
Jūnijs visā Latvijā bija saulaināks nekā vidēji 1991.–2020. gadu periodā. Vietām valsts centrālajos un austrumu rajonos saules spīdēšanas ilgums bija līdz 40% virs ilggādīgās vidējās vērtības.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 66% – no 59% Priekuļos līdz 78% Pāvilostā.
Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 22. jūnijā Rēzeknē.
Jūnija mēnesis kopumā bijis silts un ļoti sauss. Ieilgušais sausums rada problēmas lauksaimniekiem, turklāt labvēlīgos laikapstākļos savairojušies arī dažādi lauksaimniecības un mežsaimniecības kaitēkļi.
Karstuma viļņu ietekmē fenoloģiskās parādības kopumā iestājās agri. Dārzos nogatavojās zemenes, ķirši un agrās kartupeļu šķirnes, mēneša beigās – arī meža zemenes. Vidzemes pusē mēneša sākumā tika atrastas pirmās parastās bērzubekas, taču kopumā sausuma dēļ sēņu maz.
Tika novērotas arī vairākas interesantas un salīdzinoši retas dabas parādības. Mēneša sākumā vēl tika novērotas vēlas pavasara salnas un šim gadam raksturīgās «velna slotas». Dažviet (Jelgava, Liepāja) pērkona negaisu pavadīja stipras lietusgāzes un lielgraudu krusa, bet Madonas novada Lubānā mēneša beigās tika radīti arī postījumi, vējam nogāžot vairākus kokus. Mēneša beigās atsevišķos piekrastes rajonos tika novērota arī miglas varavīksne un tesmeņveida mākoņi.
Jūnija 3. dekādes apskats
Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,0 °C, kas ir 3,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,1 °C tika novērota 27. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31 °C tika novērota 21. jūnijā Rūjienā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 10,6 mm, kas ir 60% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (32,4 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Stendē – 0,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā, Rēzeknē, Skrīveros, Zosēnos – 4 diennaktis, bet Stendē šādu diennakšu nebija.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% – no 66% Priekuļos līdz 86% Pāvilostā.
Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 22. jūnijā Rēzeknē.
Jūnija 3. dekādē daudzviet tika novēroti pērkona negaisi un lietusgāzes, vietām bija arī lielgraudu krusa. 28. jūnijā Madonas novada Lubānā negaisa laikā tika nolauzti vairāki koki.
Tomēr lielā valsts daļā sausums turpinās, īpaši Vidzemē, kur lijis mazāk. Visā valsts teritorijā joprojām mežos ir augsta ugunsbīstamība, bet Vidzemē – ļoti augsta (oranžais brīdinājums). Lauksaimniecībā jūnija izskaņa bija dārza zemeņu un ķiršu nogatavošanās laiks. Uzziedējušas agrās kartupeļu šķirnes, pirmie Latvijā uz lauka augušie kartupeļi jau nopērkami.
Jāņu laikā ziedēja visdažādākās Jāņu zāles – vīgriezes, pīpenes, madaras, nārbuļi, cigoriņi, asinszāles, pelašķi, rudzupuķes, magones un daudzi citi. Atklātās vietās varēja atrast arī pirmās meža zemeņu ogas.
Tika saņemtas ziņas arī par interesantām dabas parādībām. Jāņu laikā dažviet piekrastē tika novērota miglas varavīksne, kas veidojas, ja vienlaicīgi ir gan migla, gan diezgan spoža Saule. Savukārt Rīgā dekādes vidū tika novēroti tesmeņveida mākoņi, kas veidojas negaisa mākoņu malās.
Jūnija 2. dekādes apskats
Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,3 °C, kas ir 3,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,5 °C tika novērota 11. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,3 °C tika novērota 17. jūnijā Daugavpilī, kas ir jauns 17. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords Daugavpilī.
Dekādes pirmajās dienās gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas un tika reģistrēts 1 jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, bet dekādes turpinājumā gaisa temperatūra bija augstāka par normu un tika pārspēti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 9,2 mm, kas ir 67% zem dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Rūjienā un Zosēnos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 1,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Saldū – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rūjienā, Skrīveros un Zosēnos šādu diennakšu nebija.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 62% – no 49% Priekuļos un Rūjienā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī.
Visstiprākās vēja brāzmas (15,8 m/s) tika novērotas 19. jūnijā Jelgavā.
Jūnija otrajā dekādē ilgstošo sausumu daudzviet pārtrauca stipras pērkona lietusgāzes, dekādes otrajā pusē arī bija izsludināti karstuma brīdinājumi, gaisa temperatūrai šogad pirmo reizi pārsniedzot +30 °C robežu.
Dekādes pirmajā pusē vietām varēja novērot šim pavasarim ierasto putekļu virpuļviesuli jeb «velna slotu», kas 13. jūnijā Mārupes pusē pacēla gaisā un pārvietoja batutu. Savukārt 11. jūnijā Jelgavā novērota ļoti iespaidīga izmēra «velna slota».
Dekādes nogalē galvenokārt valsts dienvidu rajonus skāra stipri pērkona negaisi un lietusgāzes. Dobelē, Bauskā, Saldū un it īpaši Jelgavā tika novērotas lietusgāzes, appludinot vairākas ielas. Lokāli lietu pavadīja arī krusa. Ziņas par krusu tika saņemtas no Preiļu novada Sīļukalna pagasta, Bauskas novada Codes pagasta, Dobeles novada Ukru pagasta, Jelgavas, Saldus un citām vietām.
Kaut arī dažviet, galvenokārt Zemgalē, Kurzemes dienvidos un Sēlijā lokāli beidzot tika sagaidīts lietus, mežos joprojām turpinās ļoti augsta ugunsbīstamība (oranžais brīdinājums). Ievērojami meža ugunsgrēki jūnija vidū bija Jelgavas, Madonas un Ventspils pusē. Karstais un sausais laiks veicina astoņzobu mizgrauža strauju savairošanos un izplatību, kas var masveidā iznīcināt egļu audzes.
Arī lauksaimniekiem uzlijušais lietus problēmas nav mazinājis. Lielā daļā valsts ir izkaltusi zāle, pēc nopļautās zāles siena gatavošanai ir problēmas ar attāla ataugšanu, radot bažas par iespēju sagatavot lopbarību rudenim, ziemai un nākamajam pavasarim, jau tagad dažviet lopiem tiek barots siens vēl no pērnās sezonas. Dažviet arī izžuvušas akas, radot problēmas ar dzeramā ūdens nodrošināšanu, dārzu laistīšanu un lopu dzirdināšanu. Visizteiktākais sausums ir Vidzemē.
Saskaņā ar pašreizējo prognozi graudaugu raža varētu būt par 30 līdz 50 % mazāka par prognozēto. Vienlaikus karstais un sausais laiks labvēlīgi ietekmē dažādu lauksaimniecības un meža kaitēkļu izplatību, kas apdraud jau tā prognozētās zemās graudaugu, dārzeņu un augļu un ogu ražas.1
Tiek arī prognozēts, ka vēlo pavasara salnu un ilgstoši sausā laika ietekmē mežos būs nelielas melleņu ražas, arī avenes sausajā laikā būs sīkas, taču gaidāma laba meža zemeņu un vēlāk arī dzērveņu un brūkleņu raža.
Dabā jūnija otrā dekāde ir ziedēšanas laiks daudzām augu sugām, īpaši pļavās. Laukos zied tīruma zilauši, pļavās – kamolzāle, ceļmalās – tīruma tīteņi. Rīgā dekādes beigās uzziedējuši cigoriņi. Jau no dekādes sākuma zied jasmīni un platlapu liepas, kas uzzied divas nedēļas agrāk par mūsu vietējām parastajām jeb ziemas liepām. No daudzām Latvijas vietām saņemtas arī ziņas par smaržīgo un zaļziedu naktsvijoļu ziedēšanas sākumu.
Turpina iesilt arī ūdens, upēs un ezeros ūdens temperatūra sasniegusi +20 °C atzīmi, bet dažviet Lielupē ūdens uzsilis līdz +24 °C. Daudzās upēs arī paaugstinājies ūdenslīmenis.
Jūnija 1. dekādes apskats
Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,7 °C, kas ir 2,0 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +27,3 °C tika novērota 8. jūnijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –2,4 °C tika novērota 2. jūnijā Stendē, kas ir jauns Latvijas 2. jūnija minimālās gaisa temperatūras rekords.
Jūnija sākumā gaisa temperatūra lielākoties bija zem normas, it īpaši mēneša pirmajās dienās, un jūnija 1. dekādē tika pārspēti kopumā 5 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi. Ilgstošo anticiklonu ietekmē bija lielas diennakts gaisa temperatūras amplitūdas, Latvijā jūnija pirmajās desmit dienās starpība starp diennakts zemāko un augstāko gaisa temperatūru bija vidēji 12,2 °C, bet Rucavā 7. jūnijā pat 22 °C (no +2,7 °C līdz +24,7 °C). Tas bija arī iemesls neierastai situācijai, ka 6. jūnijā tika reģistrēts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Liepājā, bet vidēji Latvijā diennakts bija siltāka par normu. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 79% zem dekādes normas (15,5 mm), līdz ar to šis bija sausākais jūnija sākums kopš 2018. gada. Visvairāk nokrišņu (13,3 mm) bija Priekuļos, bet Dobelē, Liepājā un Rucavā dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 3 diennaktis, bet Dobelē, Jelgavā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Saldū, Stendē un Vičakos šādu diennakšu nebija.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 63% – no 56% Rīgā līdz 70% Ventspilī.
Visstiprākās vēja brāzmas (15,4 m/s) tika novērotas 1. jūnijā Ventspilī.
Dekādes sākumā vietām, galvenokārt Kurzemes vidienē un Vidzemes ziemeļos, bija vērojamas vēlas pavasara salnas. Tomēr kopumā jāteic, ka turpinās vasara, sāk ziedēt magones un zilās rudzupuķes, bet Zemgales dārzos sārtojas pirmās uz lauka augošās zemeņogas.
Ieilgušais sausums negatīvi ietekmē vairākas lauksaimniecības kultūras un to attīstību. Ziemājiem šobrīd ir augšanas fāze, tādēļ nokrišņu trūkums radīs ražas zudumus. Lietu ļoti gaida arī augļu un dārzeņu audzētāji. Vissausākie reģioni ir Kurzeme un Zemgale, kur nokrišņu deficīts sākās jau aprīļa mēnesī.
Problēmas rodas arī dažādu kaitēkļu savairošanās dēļ. Dažviet bioloģiskajās saimniecībās savairojušies jāņogu stiklspārņi, kas daļēji iznīcinājuši jāņogu, upeņu un ērkšķogu ražas. Mežsaimniecībā problēmas radījuši lielie salnsprīžmeši un bērzu salnsprīžmeši, kas dažviet lielās platībās noēduši bērzu lapas. Lapas vasaras otrajā pusē ataugs, toties koksnes gada pieaugums būs mazāks.
Kaut arī visā valstī ļoti trūkst nokrišņu, jūnija sākumā saņemtas ziņas arī par pirmajām vasaras un rudens sēnēm – Saulkrastu un Siguldas pusē atrastas pirmās parastās bērzubekas. Arī 2019. un 2022. gadā pirmās bērzubekas pamanītas ļoti agri – jau maija mēnesī.
Netrūka arī interesantu un salīdzinoši retu dabas parādību. Sausā laika ietekmē 5. jūnijā Tērvetes pagasta Kroņaucē un 6. jūnijā Mārupē kādā ķirbju laukā varēja novērot tā saucamo «velna slotu» – virpuļviesuli, kas paceļ gaisā un pārvieto putekļus.