Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Augusts, 2023
Augusta apskats
Lai gan biežo nokrišņu dēļ augusts varētu likties vēss, tas bija 8. siltākais novērojumu vēsturē. Augusta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 1,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,2 °C tika novērota 9. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +34,4 °C tika novērota 16. augustā Bauskā, kas ir arī augstākā Latvijā reģistrētā gaisa temperatūra kopš 2015. gada.
Nakts uz 7. augustu bija siltākā visu meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Skultes meteoroloģiskajā stacijā nakts laikā termometra stabiņš nenoslīdēja zem +25,6 °C atzīmes. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2021. gada naktī uz 23. jūniju, kad Rīgā minimālā gaisa temperatūra nebija zemāka par +24,2 °C.
Kopumā augustā tika pārspēts 1 minimālās gaisa temperatūras un 26 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija arī Latvijas 16. un 17. augusta rekordi, kā arī 3 dekādes rekordi un 1 mēneša rekords. Atkārtoti arī diennakts un dekādes rekordi. Šos un citus rekordus apskati gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 144,7 mm, kas ir 88% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (217,6 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Gulbenē – 59,3 mm. Naktī uz 19. augustu Priekuļos nolija 99,5 mm nokrišņu (mēneša klimatiskā norma ir 84,6 mm). Vidēji Latvijā augustā bija 13,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 17 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Piedrujā un Zīlanos – 9 diennaktis.
Augusts bija mitrākais pēdējos 13 gados un 4. mitrākais novērojumu vēsturē. Lielais nokrišņu daudzums lauksaimniekiem kavēja ražas novākšanu. Upēs bieži paaugstinājās ūdenslīmenis.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 83% – no 80% Bauskā, Daugavpilī, Rīgā un Zilanos līdz 89% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 7. augustā Dobelē.
Mēneša sākumā dažviet izveidojās virpuļviesuļi (Ziepniekkalns) un ūdensstabi (Ventspils puse). 7. augustā tika novērota viena no vasaras postošākajām vētrām. Dobelē maksimālais vēja ātrums sasniedza 32,6 m/s, vēlāk arī Madonā tika reģistrēts 30,3 m/s liels vēja ātrums. Vētru plašās teritorijās pavadīja arī lielgraudu krusa (diametrā līdz 3–5 cm). Vētras skartajās teritorijās tika nolauzti koki, izpostīti meži, norauti māju jumti, vairāki desmiti tūkstoši iedzīvotāju bija bez elektrības. Savukārt krusa sakapāja zemnieku audzētās lauksaimniecības kultūras (graudaugus, zirņus, rapsi, kāpostus un citas), sabojāja īpašumus, sadauzīja automašīnas, savainoja un nogalināja putnus. Ļoti daudz postījumu ir Dobeles novadā (Bukaišos, Augstkalnē, Tērvetē). Arī vairāki iedzīvotāji tika ievainoti, viens gāja bojā.
Vairākās dienās pērkona negaisus pavadīja gan ekstremāli stipras lietusgāzes, gan lielgraudu krusa. 16. augustā lielgraudu krusa tika novērota Talsu novada Vandzenes pagastā, bet 18. augustā – Dobeles un Jelgavas pilsētā, kā arī Jelgavas novada Vircavas, Svētes, Ozolnieku un Cenu pagastā.
Mēneša beigās vēlreiz Latviju skāra negaisa mākoņi, nesot stipru vēju, stipras lietusgāzes un lielgraudu krusu, šoreiz vairāk skarot valsts austrumu rajonus, īpaši Jēkabpils un Gulbenes novadu.
Augusts visā valstī bija mazāk saulains nekā vidēji 1991.–2020. gadu periodā, kaut valsts austrumos saules spīdēšanas ilguma novirze bija augstāka kā valsts rietumos.
Gandrīz visu mēnesi ultravioletās radiācijas indekss (UVI) Latvijā bija starp 3 un 6, kas ir vidējs radiācijas apjoms, taču dažās dienās kādā no Latvijas reģioniem tika sasniegts arī augsts UVI. Mēneša beigās UVI vērtības Latvijā samazinājās līdz zemam radiācijas apjomam.
Dzīvajā dabā reģistrēti vairāki ļoti agri jauno putnu novērojumi, jauni rekordi šogad sasniegti akmeņtārtiņam, jūras ķīvītei, līkšņibītim un gaišajam šņibītim. Šogad ļoti agri nogatavojušies arī pīlādži.
Dārzos nogatavojās agrie āboli, kartupeļi, rudens avenes, ķirbji un citi kultūraugi. Mēneša otrajā pusē aizlidoja baltie stārķi.
Mežos nogatavojās zilganās kazenes, ziedēja sila virši. Meža ogu maz vai arī tās izmērā nelielas. Sausais pavasaris un vasara ļoti ietekmēja sēņotnes, tādēļ rudens sēnes varējām baudīt ar nelielu nokavēšanos. Sēņu sugu daudzveidība gan nav liela, bieži sastopamas dzīslkāta bekas.
Augusta 3. dekādes apskats
Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,7 °C, kas ir 2,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,1 °C tika novērota 29. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,1 °C tika novērota 30. augustā Daugavpilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 56,6 mm, kas ir 97% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (105,5 mm) bija Mērsragā, bet vismazāk Dagdā – 16,8 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā – 2 diennaktis.
Sēlijā un Latgalē 30. augustā novērota lielgraudu krusa. Jēkabpils novada Viesītes un Aknīstes pilsētā, kā arī Viesītes, Rites, Elkšņu un Saukas pagastā krituši vairākus centimetrus lieli krusas graudi. Stipras lietusgāzes un krusa novērota arī Daugavpils apkārtnē, kur applūda ielas, uz ceļiem bija izskalojumi. Rēzeknes pilsētā postījumus nodarījis stiprais vējš (brāzmās 19 m/s).
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 88% – no 85% Bauskā un Daugavpilī līdz 91% Alūksnē.
Visstiprākās vēja brāzmas (23,4 m/s) tika novērotas 30. augustā Gulbenē.
Naktī uz 31. augustu stiprs vējš pūtis Gulbenes novadā, kur lielākie postījumi nodarīti Galgauskas pagastā, mazākā mērā – Beļavas, Stāmerienas un Jaungulbenes pagastā. Galgauskas pagastā konstatēti postījumi privātmājām, saimniecības ēkām, kam norauti jumti, daudzviet arī lūzuši koki un applūduši ceļi. Jēkabpils novadā plašāki postījumi bijuši Aknīstes pilsētā, savukārt Gulbenes, Madonas, Rēzeknes un Aizkraukles novadā bija elektrības pārrāvumi, kopumā bez elektrības Latvijas austrumos bija ap 15 tūkstošiem mājsaimniecību. Stiprs vējš bijis arī Gulbenes (23 m/s) un Dagdas (22 m/s) meteoroloģiskajā stacijā.
Augusta nogale bijusi nokrišņiem bagāta. Dārzos nogatavojās rudens avenes, kartupeļi, āboli un ķirbji, bet uz siltajām zemēm posās baltie stārķi.
Baltie stārķi, 22.08.2023. Smiltenes pagasts, foto: Anhelita Kamenska1
Vairākos Latvijas reģionos sēņu raža ir laba, taču sēņu sugu daudzveidība mežos gan nav liela. Populārākā ēdamā sēne, kas ir vairums sēņotāju grozos, šobrīd ir dzīslkāta beka, ko uzskata par invazīvu sugu, kas var izspiest arī vietējās sugas.
Dzīslkāta beka, 27.08.2023. Puzes pagasts, foto: Agnese Priede1
Augusta 2. dekādes apskats
Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,7 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,3 °C tika novērota 12. augustā Stendē un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +34,4 °C tika novērota 16. augustā Bauskā, kas ir ne vien jauns Latvijas 16. augusta rekords, bet arī augstākā Latvijā reģistrētā gaisa temperatūra kopš 2015. gada.
No 16. līdz 20. augustam katru dienu tika reģistrēti jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Divās diennaktīs tika sasniegti arī jauni Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi: 16. augustā +34,4 °C Bauskā un 17. augustā +32,3 °C Daugavpilī. Kopā augusta otrajā dekādē sasniegts 21 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, no kuriem 3 bija dekādes rekordi, un divi iepriekš minētie Latvijas rekordi. Bauskā 16. augustā reģistrēts arī stacijas augusta mēneša rekords. Augusta 2. dekādē atkārtoti 5 diennakts un 1 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Šos un citus rekordus apskati gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 21,2 mm, kas ir 19% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (103,2 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Zīlānos – 0,5 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Daugavpilī un Pāvilostā (3 diennaktis), bet Zīlānos šādu diennakšu nebija.
Augusta 2. dekādē novēroti vairāki pērkona negaisi, kurus pavadīja gan ekstremāli stipras lietusgāzes, gan lielgraudu krusa. 16. augustā lielgraudu krusa tika novērota Talsu novada Vandzenes pagastā, bet 18. augustā – Dobeles un Jelgavas pilsētā, kā arī Jelgavas novada Vircavas, Svētes, Ozolnieku un Cenu pagastā. Naktī uz 19. augustu Priekuļos nolija 99,5 mm nokrišņu (mēneša klimatiskā norma ir 84,6 mm).
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 80% – no 74% Bauskā līdz 89% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 18. augustā Dobelē.
Kaut arī zibens izlādes dekādes laikā bija ļoti intensīvas un vējš brāzmās sasniedza 20 m/s (Dobelē), ļoti lielu postījumu nebija. Vairākiem tūkstošiem mājsaimniecību radās elektroenerģijas pārrāvumi. Lielais nokrišņu daudzums, savukārt, lauksaimniekiem kavēja graudaugu ražas novākšanu. Upēs paaugstinājās ūdenslīmenis, visstraujāk – Užavā, Rīvā un Durbē.
Dekādes otrajā pusē daudzviet no rītiem veidojās migla.
Augusta 2. dekādē reģistrēti vairāki agri jauno putnu novērojumi. 12. augustā Rīgā redzēti gaišā šņibīša jaunie putni12.
Gaišais šņibītis, 12.08.2023. Rīga, foto: Igors Deņisovs1
Mežos nogatavojušās zilganās kazenes, sākuši ziedēt sila virši. Augusta lietusgāzes ļāvušas mežos izaugt dažādām sēnēm – parastajām gailenēm (daudz novērojumu no Pierīgas reģiona), parastajām apšubekām (Rušonu pagasts), dzeltenbrūnajām apšubekām (Valkas apkārtne), priežu baravikām (valsts centrālie un austrumu rajoni) un citām.
Parastā gailene, 13.08.2023. Baldones pagasts, foto: Lilita Svirževska1
Augusta 1. dekādes apskats
Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,2 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,2 °C tika novērota 9. augustā Madonā , bet maksimālā gaisa temperatūra +33 °C tika novērota 7. augustā Ainažos.
Augusta 1. dekādē pārspēti 5 un atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, un uzstādīts viens jauns minimālās gaisa temperatūras rekords 9. augustā Madonā. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Nakts uz 7. augustu bija siltākā visu meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Skultes meteoroloģiskajā stacijā nakts laikā termometra stabiņš nenoslīdēja zem +25,6 °C atzīmes. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2021. gada naktī uz 23. jūniju, kad Rīgā minimālā gaisa temperatūra nebija zemāka par +24,2 °C.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 66,6 mm, kas ir 207% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (108,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Piedrujā – 24,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos – 9 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā, Piedrujā – 4 diennaktis. Lielais nokrišņu daudzums lauksaimniekiem kavēja graudaugu ražas novākšanu.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 81% – no 76% Daugavpilī, Zīlānos līdz 87% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 7. augustā Dobelē. 7. augusts ieies meteoroloģisko novērojumu vēsturē ar vienu no vasaras postošākajām vētrām. Dobelē maksimālais vēja ātrums sasniedza 32,6 m/s, vēlāk arī Madonā tika reģistrēts 30,3 m/s liels vēja ātrums. Vētru plašās teritorijās pavadīja arī lielgraudu krusa. Vētras skartajās teritorijās tika nolauzti koki, izpostīti meži, norauti māju jumti, vairāki desmiti tūkstoši iedzīvotāju bija bez elektrības. Savukārt krusa sakapāja zemnieku audzētās lauksaimniecības kultūras (graudaugus, zirņus, rapsi, kāpostus un citas), sabojāja īpašumus, sadauzīja automašīnas, savainoja un nogalināja putnus. Ļoti daudz postījumu ir Dobeles novadā (Bukaišos, Augstkalnē, Tērvetē). Arī vairāki iedzīvotāji tika ievainoti, viens gāja bojā.
Laikapstākļi augusta pirmajā dekādē bija labvēlīgi, lai veidotos virpuļviesuļi. 3. augustā virpuļviesulis tika novērots Rīgā, Ziepniekkalnā. Savukārt 10. augustā vairāki ūdensstabi tika novēroti Ventspils pusē. Tie veidojās, jo gaisa temperatūra bija zemāka par ūdens temperatūru. Šie ūdensstabi gan parasti nav bīstami, jo, nonākot krastā, tie zaudē savu spēku.
Dzīvajā dabā reģistrēti vairāki agri jauno putnu novērojumi. Tā 3. augustā Rīgā redzēts akmeņtārtiņa jaunais putns, vēl 3. augustā Pāvilostas tuvumā novērots jūras ķīvītes jaunulis, bet 5. augustā Carnikavas pusē pamanīts līkšņibīša jaunais putns. Tie ir agrākie jauno putnu novērojumi. Agrs jaunā putna novērojums ir arī trulītim, kas 4. augustā pamanīts Jūrmalā1
Akmeņtārtiņš, 03.08.2023. Rīga, foto: Igors Deņisovs1
Līkšņibītis, 05.08.2023. Carnikava, foto: Igors Deņisovs1