Novembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,5 °C, kas ir 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +15,2 °C tika novērota 12. novembrī Mērsragā, kas ir atkārtots vēlāko +15 °C rekords Latvijā. Pirmo reizi tik vēlu kalendārajā gadā +15°C tika novēroti 1944. gada 12. novembrī (Skrīveros +15,3 °C). Savukārt novembra minimālā gaisa temperatūra –9,2 °C tika novērota 19. novembrī Saldū.
Novembra pirmajā pusē gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu. Pirmās un otrās dekādes mijā tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Mēneša vidū gaisa temperatūra strauji pazeminājās – 12. novembrī gaisa temperatūra Latvijā bija 8,9 °C virs normas, bet jau 20. novembrī 6,8 °C zem normas. Līdz ar to 8 dienu laikā gaisa temperatūra pazeminājās par 15,7 °C. Mēneša otrajā pusē gaisa temperatūra turējās stabili zem normas un praktiski visā valstī iestājās meteoroloģiskā ziema.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 34,0 mm, kas ir 43% zem mēneša normas (59,6 mm). Visvairāk nokrišņu (56,1 mm) bija Dagdā, bet vismazāk Ventspilī – 18,6 mm. Vidēji Latvijā novembrī bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Rūjienā – 16 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 5 diennaktis.
Visā Latvijā novembris bija mazāk saulains nekā vidēji 1991.–2020. gadu periodā, veitām kopējam saules spīdēšanas ilgumam nesasniedzot pat 50% no ierastā ilguma.
Visbiezākā sniega sega (19 cm) tika novērota 20. novembrī Zosēnos.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 91% – no 80% Rucavā līdz 94% Alūksnē.
Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 7. novembrī Liepājā.
Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –2,5 °C, kas ir 3,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –7,4 °C tika novērota 21. novembrī Bauskā, bet maksimālā gaisa temperatūra +2,3 °C tika novērota 29. novembrī Kolkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 8,7 mm, kas ir 49% zem dekādes normas (17,2 mm). Visvairāk nokrišņu (20,3 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 1,8 mm. Vidēji Latvijā novembra 3. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Piedrujā – 6 diennaktis, bet Vičakos šādu diennakšu nebija.
Visbiezākā sniega sega (16 cm) tika novērota 21. novembrī Zosēnos.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 3. dekādē bija 91% – no 81% Rucavā līdz 94% Alūksnē, Dobelē, Saldū, Zosēnos.
Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 21. novembrī Kolkā.
Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –9,2 °C tika novērota 19. novembrī Saldū, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,2 °C tika novērota 12. novembrī Mērsragā, kas ir atkārtots vēlāko +15 °C rekords Latvijā. Pirmo reizi tik vēlu kalendārajā gadā +15 °C tika novēroti 1944. gadā, kad 12. novembrī Skrīveros gaiss iesila līdz +15,3 °C.
Lai gan dekādes vidējā gaisa temperatūra kopumā bija ap normu, atsevišķās dienās vidējās gaisa temperatūras noviržu amplitūda bija 15,7 °C: no 8,9 °C virs normas 12. novembrī līdz 6,8 °C zem normas 20. novembrī. Dekādes pirmajās dienās gaisa temperatūra bija vairākus °C virs normas, un tika pārspēti kopumā 40 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 11. novembra rekords (Kolkā gaisa temperatūra sasniedza +14,1 °C), 19 dekādes rekordi un 1 atkārtots dekādes rekords. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Savukārt dekādes pēdējās dienās gaisa temperatūra bija ievērojami zemāka par normu, un gaisa temperatūrai pazeminoties zem 0 °C Latvijā 17. novembrī sākās meteoroloģiskā ziema, vietām valsts austrumos tai sākoties jau 16. novembrī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 8,3 mm, kas ir 60% zem dekādes normas (20,8 mm). Visvairāk nokrišņu (19,6 mm) bija Alūksnē un Rēzeknē, bet vismazāk Liepājā – 0,5 mm. Vidēji Latvijā novembra 2. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 7 diennaktis, bet Liepājā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija.
Dekādes beigās Latvijā izveidojās pirmā vienlaidus sniega sega. Visbiezākā sniega sega (19 cm) tika novērota 20. novembrī Zosēnos.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 2. dekādē bija 88% – no 77% Rucavā līdz 91% Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Zosēnos.
Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 12. novembrī Kolkā.
Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,7 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,0 °C tika novērota 5. novembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,7 °C tika novērota 2. novembrī Rucavā.
Dekādes beigās gaisa temperatūra Latvijā bija aptuveni 7 °C virs normas un tika pārspēti kopumā 39 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 9. novembra rekords (Kolkā gaisa temperatūra sasniedza +13,6 °C). Savukārt atkārtoti tika 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 16,5 mm, kas ir 24% zem dekādes normas (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (27,8 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Gulbenē – 6,4 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Rucavā – 8 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē un Ventspilī – 2 diennaktis.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 93% – no 82% Rucavā līdz 95% Alūksnē, Rūjienā, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 7. novembrī Liepājā.