Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Gads, 2022
Aizvadītais, 2022. gads, bija siltāks par klimatisko normu, turklāt šāda situācija novērota jau desmito reizi pēc kārtas. Īpaši jāizceļ vasara, kas kļuva par 3. siltāko meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Pēc piecu gadu pārtraukuma beidzot nokrišņu daudzums pārsniedza klimatisko normu. Nokrišņiem īpaši bagāta bija ziema, tā atpalika vienīgi no 2011./2012. gada ziemas rekorda.
Pirmie mēneši 2022. gadā bija vējaināki nekā ierasts, it īpaši janvāris, tā laikā piedzīvojām 3 vētras, kurās vēja brāzmas pārsniedza 30 m/s.
Visā Latvijā 2022. gadā saules spīdēšanas ilgums pārsniedza normu.
Gada beigās piedzīvojām vairāk nekā mēnesi ilgu sala periodu, kā laikā tika novērota biezākā sniega sega kopš 2013. gada.
Apskaties 2022. gada laika apstākļus arī mūsu izveidotajā stāstā.
Gaisa temperatūra
Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2022. gadā bija +7,3 °C, kas ir 0,5 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.–2020. gads), 2022. gadam kļūstot par 12. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada).
Vissiltākais 2022. gads bija Liepājā, kur vidējā gaisa temperatūra bija +8,6 °C, bet visvēsākais gads bija Alūksnē: +6,1 °C.
Lielāka novirze no normas (+0,7 °C) bija valsts dienvidrietumu rajonos, kamēr austrumu pusē 2022. gads bijis par 0,4 °C siltāks par klimatisko normu.
2022. gads bija jau desmitais pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu. Pēdējais gads, kas bija vēsāks par normu bija 2012. gads, kura vidējā gaisa temperatūra bija +6,1 °C.
Gaisa temperatūras amplitūda Latvijas teritorijā 2022. gadā bija 56,9 °C. Zosēnos 12. janvārī tika novērota gada zemākā gaisa temperatūra (–23,2 °C), līdz ar to pēdējos 10 gados (2013.–2022. gads) 5 reizes gada minimālā gaisa temperatūra Latvijā bija virs –25 °C. Pirmoreiz novērojumu vēsturē vismaz pusē no 10 secīgiem gadiem gada minimālā gaisa temperatūra bija virs 25 °C. Savukārt gada augstākā gaisa temperatūra (+33,7 °C) tika reģistrēta 19. augustā Pāvilostā, kas ir arī jauns Latvijas 19. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Gada laikā pieredzējām vairākus periodus, kad gaisa temperatūra bija stabili virs vai zem normas. Gada pirmajos trīs mēnešos, kā arī jūnijā, augustā un no oktobra sākuma līdz novembra vidum gaisa temperatūra ar nelieliem pārtraukumiem bija virs normas, nereti šī novirze bija pat vairākus °C. 2022. gadā 40 dienās vidējā gaisa temperatūra bija vairāk nekā 5 °C virs normas, 12. novembrī pat 8,9 °C augstāk par normu. Savukārt aprīlī, maijā, jūlijā, septembrī un no novembra vidus līdz decembra otrajai pusei gaisa temperatūra lielākoties bija stabili zem normas. Septiņpadsmit pērnā gada dienās vidējā gaisa temperatūra bija vismaz 5 °C zem klimatiskās normas, ar vislielāko novirzi no tās izceļoties 10. decembrī (8,7 °C zem normas).
Otrajā pusgadā divas reizes gaisa temperatūra krasi pazeminājās, tas notika meteoroloģiskā rudens un meteoroloģiskās ziemas sākumā. Augusta beigās nedēļas laikā vidējā gaisa temperatūra pazeminājās par 11,3 °C. Ja 28. augustā vidējā gaisa temperatūra bija 6,4 °C virs normas, tad jau 3. septembrī gaisa temperatūra bija 4,9 °C zem normas. Novembra vidū gaisa temperatūra pazeminājās vēl straujāk – 12. novembrī gaisa temperatūra Latvijā bija 8,9 °C virs normas, bet jau 20. novembrī tā bija 6,8 °C zem klimatiskās normas. Līdz ar to 8 dienu laikā vidējā gaisa temperatūra pazeminājās pat par 15,7 °C.
Nokrišņu daudzums
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2022. gadā bija 685,8 mm, kas ir 0,2 mm virs gada normas (685,6 mm). Aizvadītais gads bija mitrākais no pēdējiem pieciem gadiem un pirmais gads kopš 2017. gada, kas bija nokrišņiem bagātāks par normu, lai gan normu pārsniedza par mazāk nekā 1%. Vislielākais nokrišņu daudzums (899,9 mm) tika novērots Zosēnos, bet vismazāk nokrišņu bija Dobelē – 509,5 mm.
Salīdzinot ar normu, vislielākā novirze bija Zosēnos (23% virs normas) un Siguldā (23% zem normas).
Saules spīdēšanas ilgums
Visā valstī 2022. gads bija saulaināks nekā vidēji klimatiskās standarta normas periodā. Vietām Rīgas līča Kurzemes piekrastē 2022. gads bija pāris procentus saulaināks nekā vidēji 1991.–2020. gadu periodā, bet Latgales centrālajā daļā Saules spīdēšanas ilgums bija līdz pat 15% virs ierastā.
Vēja ātrums
2022. gadā kopumā 31 dienā kādā no novērojumu stacijām maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), no kurām 11 dienās brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 25 m/s), bet četrās no tām brāzmas bija pat virs 30 m/s. Visas 4 vētras, kurās brāzmas pārsniedza 30 m/s, tika novērotas ziemā. Viena no dienām bija februārī, pārējās – janvārī, turklāt vienas nedēļas laikā – 14., 17. un 20. janvārī. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika reģistrētas 20. janvārī Ventspilī.
Ziema 2021/2022
Latvijā 2021./2022. gada kalendārajā ziemā (decembris–februāris) vidējā gaisa temperatūra bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs klimatiskās standarta normas. Ziema iesākās ar stipru salu – decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, atlikušajā ziemā minimālā gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Pirmie divi 2022. gada mēneši lielākoties bija siltāki par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija pat 3,5 °C siltāks par normu.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2011./2012. gada ziemas. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kāds reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā).
Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī ar intensīvu sniegu un puteņiem. Turpmākajā ziemā, salam mijoties ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm.
2021./2022. gada ziemā pieredzējām vairākas vētras. Četrās dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija 25. februārī, kad Ventspilī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s, savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s, turklāt vienas nedēļas laikā – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) – 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas 2022. gada stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s.
Pavasaris
Kalendārajā pavasarī (marts–maijs) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads), līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada.
Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C, ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C maijam esot 1,5 °C vēsākam par normu.
Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, tajā tika reģistrēti trīs reizes vairāk maksimālās gaisa temperatūras rekordu nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi.
Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pavasara sākumā lielākoties valdot anticikloniem, marta kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija tikai 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko martu novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija vidū un beigās nokrišņu bija vairāk nekā ierasts, tāpēc mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas.
Martā laika apstākļus pārsvarā noteica anticikloni, tādēļ tas bija ne vien ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti – lielākajā daļā novērojumu staciju marts bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu.
Ja meteoroloģiskā pavasara sākums 2022. gadā bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods un aktīvās veģetācijas periods šogad iesākās vēlāk nekā ierasts – attiecīgi nedēļu un divas vēlāk. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C.
Vasara
2022. gada vasara (jūnijs–augusts) ar vidējo gaisa temperatūru +18,1 °C kopā ar 2018. gada vasaru kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Karstākas vasaras bijušas vienīgi 2010. (+18,4 °C) un 2021. gadā (+18,8 °C).
Jūnijs un augusts karstuma viļņu ietekmē bija siltāki par normu. Jūnija vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C (1,7 °C virs normas), bet augusts ar vidējo gaisa temperatūru +19,8 °C kļuva par otro karstāko augustu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vienīgi no 1939. gada augusta, kurā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija par 0,4 °C augstāka nekā šogad. Savukārt jūlija vidējā gaisa temperatūra bija +17,6 °C (0,2 °C zem normas).
Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 228,7 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (222,6 mm). Vasaras sezonā nokrišņus lielākoties nesa konvektīvie procesi, kuru ietekmē tika novērotas ekstremālas lietusgāzes, piemēram, Madonā 14. jūnijā nolija 90,9 mm nokrišņu. Šajā vasarā visās Latvijas novērojumu stacijās, izņemot Pāvilostu un Rucavu, tika novērotas dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem (>20 mm). Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē (piecas). Vasarā novēroti arī sausuma periodi. Katrā mēnesī kādas dekādes nokrišņu daudzums bija ievērojami zem normas. Jūnija 3. dekādē nolija 7,4 mm (72% zem dekādes normas), jūlija 3. dekādē 12,4 mm (55% zem dekādes normas) un augusta 2. dekādē vien 1,2 mm (95% zem normas), kļūstot par otro sausāko augusta vidu kopš 2002. gada.
Rudens
Kalendārā rudens vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,3 °C, kas ir 0,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Rudens augstākā gaisa temperatūra bija +19,2 °C, kas 10. septembrī reģistrēta Ventspilī. Šis bija pirmais rudens kopš 1993. gada, kad gaisa temperatūra nesasniedza +20 °C.
Rudens sākums bija auksts. Septembra 1. dekāde bija aukstākā kopš jau minētā 1993. gada, bet septembris ar vidējo gaisa temperatūru +10,1 °C (2,2 °C zem normas) bija vēsākais kopš 2000. gada. Aukstajam septembrim sekoja viens no siltākajiem oktobriem novērojumu vēsturē. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,2 °C oktobris bija 2,4 °C siltāks par normu un sestais oktobris kopš 1924. gada, kura vidējā gaisa temperatūra pārsniedza +9 °C.
Siltums turpinājās arī novembra pirmajā pusē, tika pārspēti gandrīz 80 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Mērsragā un Rīgā 12. novembrī tika atkārtots arī vēlāko +15 °C rekords, kas novērots 1944. gadā, kad Skrīveros 12. novembrī gaiss iesila līdz +15,3 °C. Novembra vidū gaisa temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, 17. novembrī Latvijā sākās meteoroloģiskā ziema. Starp vēlākajiem +15 °C un ziemas sākumu bija vien 5 dienas. Novembra turpinājumā valdīja ziemai raksturīgi laika apstākļi, bet novembris kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +2,5 °C bija 0,3 °C siltāks par normu.
Kopējais nokrišņu daudzums rudenī Latvijā bija 129,1 mm, kas ir 34% zem gadalaika normas (195,3 mm). Šis bija sausākais rudens kopš 2018. gada un 11. sausākais novērojumu vēsturē. Vietām Kurzemē un Zemgalē nokrišņu daudzums šoruden nesasniedza pat pusi no gadalaika normas. Visi rudens mēneši bija sausāki par normu. Septembris ar nokrišņu daudzumu 39,0 mm bija 36% sausāks par normu, oktobrī kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 54,9 mm, kas ir 27% zem normas, bet novembris ar 34 mm bija par 43% sausāks nekā ierasts.
Ziemas 2022/2023 sākums
Līdz 20. decembrim Latvijā turpinājās pirmais ziemas sala periods, kas sākās 17. novembrī un ilga 34 dienas. Tas bija pirmais vismaz mēnesi ilgais sala periods Latvijā kopš 2018. gada februāra, kā arī pirmais mēnesi ilgais sala periods pēdējos 24 gados, kas sācies novembra vidū vai agrāk. Decembra pēdējā dekādē gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, gada pēdējās dienas gaisa temperatūrai esot pat vairāk nekā 6 °C augstākai par normu. Decembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –3,1 °C, kas ir 2,0 °C zem mēneša normas.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 56,0 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (53,7 mm), kā arī tika novērota stipra snigšana un puteņošana. Visbiezākā sniega sega (55 cm) tika reģistrēta 12. decembrī Kuldīgā. Tā ir visbiezākā sniega sega kopš 2013. gada aprīļa, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega segas biezums sasniedza 70 cm.
