2024. gada aprīļa Latvijas upju režīma apskats
Aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,2 °C, kas ir 1,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −4,2 °C tika novērota 21. aprīlī Skultē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 15. aprīlī Dobelē.
Aizvadītais aprīlis laikapstākļu ziņā bija kontrastiem pilns. Daudzviet stipri lija, gan mēneša sākumā, gan beigās tika novērots arī sniegs, dažviet sniega segai sasniedzot pat 11 cm augstumu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 70,4 mm, kas ir 97% virs mēneša normas (35,8 mm), rezultātā aprīlim kļūstot par 5. mitrāko aprīli novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (142,9 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Jelgavā – 30,7 mm. Sausuma un mitruma rādītājs aprīlī gandrīz visās novērojumu stacijās bija normas robežās, taču atsevišķos valsts reģionos – Baltijas jūras piekrastes ziemeļu daļā, Vidzemes augstienē un dienvidos, kā arī dažās Latgales stacijās – tas bija mēreni, ļoti vai pat ekstremāli (Kolkā) mitrs. Latvijas upju baseinos aprīlī novērotais nokrišņu daudzums bija ievērojami lielāks nekā ilggadēji vidējie rādītāji. Kopumā nokrišņu daudzums aprīlī Lielupes, Ventas, Irbes un Bārtas baseinos bija 117–154% no mēneša normas, bet Gaujas un Salacas baseinos bija attiecīgi pat 193 un 239% no normas. Vēl ievērojami mitrāks bija Aiviekstes, Ogres un Daugavas baseinos, kur nokrišņu daudzums bija 266–272% no mēneša normas.
Ierasts, ka aprīlis ir palu mēnesis, tāpēc ilggadīgi vidējās noteces vērtības ir lielas, tomēr šogad pali notikuši agrāk, sniega sega bija nokususi, arī ledus bija izkusis. Kopumā mēneša vidējā upju notece aprīlī saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām gandrīz visos upju baseinos. Ūdenīgums aprīlī Dubnas, Lielupes, Daugavas un Aiviekstes baseinos bija 12–23% no normas, bet Ogres un Gaujas baseinos upju notece bija attiecīgi 42 un 53% no normas. Savukārt Salacas un Ventas baseinos aprīļa vidējā upju notece bija gandrīz tāda pati vai nedaudz zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām – attiecīgi 87 un 91% no normas. Mēneša vidējā upju notece Bārtas baseinā saglabājās krietni virs ilggadēji vidēji novērotās vērtības – 184% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES aprīlī bija 1658 m3/s, maksimālā pietece 2163 m3/s novērota 28. aprīlī, bet minimālā pietece 1137 m3/s novērota 21. aprīlī.
Aprīļa vidū un mēneša beigās bija stiprāks vējš, tā ietekmē Baltijas jūrā un Rīgas līcī ietekošu upju lejteces posmos bija novērotās krasākas ūdenslīmeņa svārstības. Aprīlī Ķīšezerā, kā arī Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecēs ūdens līmenis svārstījās 0,84–2,05 m robežās.
Aprīļa pirmajā pusē lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita bija bez izteiktiem maksimumiem un svārstību amplitūda nebija liela, tomēr aprīļa otrajā un trešajā dekādē intensīvo nokrišņu ietekmē ūdenslīmenis paaugstinājās, dažviet strauji. Aprīļa trešajā dekādē arī sniga, sniegs strauji nokusa, veicinot strauju sniega kušanas ūdeņu pieplūdumu upēs. Trešās dekādes beigās daudzviet bija applūdušas palienes un zemākās vietas, vairāk Daugavas baseina upju krastos.
Aprīlis Daugavas baseinā ir bijis pārmitrs, nokrišņu ir bijis vairāk nekā ierasts. Lai gan Daugavas baseinā februāris un marts bija aktīvais palu periods, bagātīgo nokrišņu ietekmē ūdenslīmenis saglabājās paaugstināts arī aprīļa sākumā. Arī aprīļa trešajā dekādē nokrišņu ietekmē bija nozīmīgs ūdenslīmeņa kāpums. Nokrišņu bija daudz gan upes augšteces, gan vidusteces, kā arī baseina teritorijās Latvijā, tāpēc ūdenslīmenis saglabājās ilgstoši paaugstināts. Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda aprīlī bija 1,10–2,65 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 1,39–1,40 m, bet upes Daugavas lejteces posmā un Ķīšezerā ūdens līmenis svārstījās 0,98–1,15 m robežās.
Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa kāpums aprīlī bija nozīmīgs. Vairākos Daugavas baseina upju posmos Latgalē ūdens līmenis svārstījās 0,43–1,17 m robežās, tomēr atsevišķos Ogres upes posmos un Lielajā Juglā pie Zaķiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda sasniedza 1,25–1,37 m. Dubnā pie Sīļiem ūdens līmenis svārstījās pat 2,10 m robežās. Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija neliela: 0,06–0,25 m.
Zilupē pie Pasienes un Rītupē pie Lozdovas ūdens līmeņa svārstību amplitūda aprīlī bija attiecīgi 0,37 un 0,90 m.
Salacā, Sedā un Burtniekā ūdens līmeņa svārstību amplitūda aprīlī bija 0,25–0,28 m robežās, bet Rūjā pie Vilnīšiem ūdenslīmenis svārstījās 0,65 m robežās.
Gaujā no Velēnas līdz Siguldai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,50–0,70 m, bet Gaujas lejtecē pie Carnikavas – 0,73 m. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības aprīlī bijušas lielākoties 0,34–0,58 m intervālā, lielākās Tirzā pie Lejasciema (1,14 m).
Aprīlī Lielupes posmā no augšteces līdz Staļģenei un Mūsā pie Bauskas ūdens līmenis svārstījās 1,11–2,05 m robežās, bet posmā Jelgava–Sloka par 0,84–0,91 m. Lielupes baseina upēs ūdens līmeņa amplitūda bija 0,42–0,96 m, bet Misā pie Lielveisiem lielāka – 1,29 m.
Ventā un tās baseina upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls aprīlī bija 0,58–1,03 m robežās, straujāk ūdens līmenis svārstījās Ventas posmā pie Vārdavas – par 1,32 m.
Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstības aprīlī bija 0,69–0,99 m robežās. Liepājas ezera ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,48 m, bet Usmas – 0,14 m.
Marta pēdējās un aprīļa pirmās dienas ir bijušas netipiski siltas, tāpēc ūdens ūdenstilpēs turpināja iesilt, un mēneša sākumā daudzviet pārsniedza 10 °C atzīmi. Kopumā aprīlī ūdens temperatūra svārstījās 5–12°C robežās, un aprīļa beigās dažviet ūdens bija siltāks par 13 °C.
Rietumu un centrālās daļas upēs aprīlī gar krastiem sāka attīstīties veģetācija, bet austrumdaļā lielākā daļa upju bija brīvas. Aprīļa beigās ūdensaugu augšana pastiprinājās.