Aprīlis, 2024
Aprīļa apskats
Aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,2 °C, kas ir 1,1 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par 8. siltāko aprīli novērojumu vēsturē (dalot šo vietu ar 1994., 2008. un 2014. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 21. aprīlī Skultē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī.
Aizvadītais aprīlis laikapstākļu ziņā bija kontrastiem pilns. Daudzviet stipri lija, gan mēneša sākumā, gan beigās tika novērots arī sniegs, dažviet sniega segai sasniedzot pat 11 cm augstumu. Mēneša sākumā gaisā bija jūtami Sahāras tuksneša putekļi, bieži tika novērota migla. Mēneša laikā tika reģistrēti 74 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no tiem 73 – mēneša pirmajā dekādē. Īpaši jāuzsver, ka, piemēram, līdzšinējais 10. aprīļa diennakts maksimālās gaisa temperatūras nacionālais rekords labots uzreiz par 8 °C (iepriekšējais: +19,1 °C, Mērsrags un Rīga).
9. aprīlī tika sasniegti pirmie +25 °C – 8 dienas agrāk kā līdzšinējais rekords (1999. gada 17. aprīlis). Arī 10. aprīlī sasniegtie +27 °C ir visu laiku agrākais datums tik augstai gaisa temperatūrai.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 70,4 mm, kas ir 97% virs mēneša normas (35,8 mm), rezultātā aprīlim kļūstot par 5. mitrāko aprīli novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (142,9 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Jelgavā – 30,7 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 11,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 15 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Jelgavā – 7 diennaktis.
Sausuma un mitruma rādītājs aprīlī gandrīz visās novērojumu stacijās bija normas robežās, taču atsevišķos valsts reģionos – Baltijas jūras piekrastes ziemeļu daļā, Vidzemes augstienē un dienvidos, kā arī dažās Latgales stacijās – tas bija mēreni, ļoti vai pat ekstremāli (Kolkā) mitrs.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 15. aprīlī Dobelē.
Aprīlī Saules spīdēšanas ilgums bija ap 30% zemāks kā vidēji 1991.–2020. gadu periodā. Vismazākā novirze bija reģistrēta valsts dienvidos pie Lietuvas robežas.
Mēneša vidū turpinājās lauku sējas darbi, tika sēti vasaras kvieši un mieži, pupas, zirņi, auzas un citi kultūraugi. Lauksaimniekiem bažas sarūpēja stiprā snigšana un zemās temperatūras aprīļa 3. dekādes sākumā, kad dārzos jau ziedēja aprikozes, persiki, plūmes, jāņogas, upenes, ērkšķogas un dažviet arī ķirši.
Siltajās pavasara dienās strauji turpinājās norises dzīvajā dabā. Jau mēneša sākumā vairākām krūmu un koku sugām saplauka lapas (ceriņi, bērzi), sāka ziedēt bērzi un kļavas. Pļavās ziedus sāka raisīt pienenes un gaiļbiksītes. Dārzos uzziedēja narcises. Arī mēneša 2. dekādē dzīvajā dabā intensīvi turpinājās daudzu krūmu un koku sugu lapu plaukšana (kļavas, pīlādži, zirgkastaņas, platlapu liepas un citi). Dārzos sāka ziedēt tulpes. Ziedēja agrās plūmju šķirnes un aprikozes, ziedus raisīja arī sakuras.1 Jau 28. aprīlī Rīgā uzziedēja pirmie ceriņi.
Pirmās ziņas par ievu ziedēšanas sākumu šogad tika saņemtas jau 18. aprīlī no Pilskalnes pagasta, savukārt 20. aprīlī – no Svitenes un Tērvetes pagasta, bet vēl dienu vēlāk – no Rīgas valstspilsētas un Stopiņu pagasta.1 Dažviet galvaspilsētā pirmie ievziedi pamanīti jau 17. aprīlī. Siltais pavasaris un īpaši siltais aprīļa sākums šogad veicinājis ļoti agru ievu ziedēšanas sākumu. Ģeogrāfiski vispirms ievu ziedēšana Latvijā novērojama valsts dienvidu un austrumu rajonos, bet visvēlāk – Alūksnes un Vidzemes augstienē, kā arī daudzviet Piejūras zemienē, īpaši Ziemeļkurzemē. Ilggadīgie fenoloģiskie novērojumi rāda, ka vidēji ievas Latvijā sāk ziedēt maija otrās dekādes sākumā. Visagrāk – 16. aprīlī – Dobelē, kur uzkrātas garas novērojumu rindas, ievu ziedēšana sākusies 1990. gadā. Agri (aprīļa beigās) ievas sākušas ziedēt arī 1989., 1999., 2000., 2008. un 2014. gadā. Savukārt 1927., 1929., 1931., 1933., 1935., 1965., 1978., 1980. un 1987. gadā ievas sākušas ziedēt visvēlāk – tikai maija beigās.
Daudzām gājputnu sugām (stepes lija, melnais zīriņš, lakstīgala, mazais svilpis, paipala, pelēkais mušķērājs, mazais mušķērājs, brūnā čakste, grieze, ezeru, iedzeltenais un kārklu ķauķis) novēroti ļoti agri šo gājputnu atgriešanās datumi, vēl vairākām sugām (Seivi ķauķis, apkakles strazds, tītiņš, ceru ķauķis, vālodze) – jauni rekordi, bet lukstu čakstītei – atkārtots līdzšinējais rekords.2
Aprīļa 3. dekādes apskats
Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,4°C, kas ir –1,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 21. aprīlī Skultē, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,1 °C tika novērota 30. aprīlī Rucavā.
Aprīļa 3. dekādes sākums un pirmā puse bija salīdzinoši vēsa, bet dekādes beigās gaisa temperatūra atkal bija augstāka par klimatisko normu. 29. aprīlī tika reģistrēts viens jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, tas notika Mērsragā, kur pēcpusdienā gaisa temperatūra bija +23,7 °C.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 29,8 mm, kas ir 207% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (61,9 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Rucavā – 5,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 4,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Priekuļos un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Rucavā un Saldū – 2 diennaktis.
Dekādes sākumā daudzviet tika novērota intensīva snigšana un stiprs vējš. Valsts rietumu un centrālajos rajonos izveidojās vairākus centimetrus bieza sniega sega (Stendē tās biezums sasniedza pat 12 cm). Snigšanas rezultātā veidojās sniega segas nogulums, kas bojāja elektrības vadus un lauza koku zarus. Ceļi bija slideni, bet redzamība intensīvās snigšanas dēļ – apgrūtināta.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 77% – no 72% Rīgā līdz 85% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (20,5 m/s) tika novērotas 22. aprīlī Ventspilī.
Snigšanas laikā dārzos jau ziedēja aprikozes, persiki, plūmes, jāņogas, upenes, ērkšķogas, dažviet arī ķirši. Sniegs un zemās gaisa temperatūras, kas visvairāk skar tos kultūraugus, kas uzziedējuši vai arī tikko beiguši ziedēt, visticamāk, negatīvi ietekmēs gaidāmo ražu, taču šobrīd to vēl nevar ne apstiprināt, ne noliegt.
Savukārt dekādes beigās vietām Kurzemē, Zemgalē Rīgas apkārtnē un Vidzemē bija novērojams pērkona negaiss, stipras lietusgāzes un pat krusa.
Dekādes sākumā daudzviet ziedēja ievas, bet 28. aprīlī Rīgā uzziedēja pirmie ceriņi.1
Dekādes laikā visā Latvijas teritorijā (izņemot Zemgali, kur tas notika tikai pašās dekādes beigās) atgriezās dzeguzes, agri izskanēja arī pirmā lakstīgalas dziesma (27. aprīlī Doles salā, Mangaļsalā, Dobeles pagastā, Ķengaragā un Rumbulā). 27. aprīlī, no rekorda (2001. gadā) atpaliekot tikai par vienu dienu, Ošupes un Krimuldas pagastā dzirdēts mazais svilpis. Toties 27. aprīlī Birzgales pagastā novērotajai vālodzei šis ir jauns rekords, iepriekšējo (2014. gadā) apsteidzot uzreiz par trīs dienām. 28. aprīlī Vasenieku purvā dzirdēta paipala un Bērzaunes pagastā – pelēkais mušķērājs, arī tie ir ļoti agri gājputnu novērojumi pavasarī. 29. aprīlī Aglonas, Allažu, Dundagas un Stradu pagastā tika novērots mazais mušķērājs, bet Vecdaugavā – brūnā čakste. 30. aprīlī Kleistos novērota pirmā grieze. Dekādes beigās atgriezās arī vairākas ķauķu sugas – ezeru, iedzeltenais un kārklu ķauķis.2
|
|
|---|---|
| Lakstīgala, 27.04.2024. Rīga, foto: Igors Deņisovs | Eiropas saulpurene, 30.04.2024. Rundāles pagasts, foto: Valda Ērmane |
Aprīļa 2. dekādes apskats
Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,8°C, kas ir 0,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,3 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 12. aprīlī Rīgā.
Aprīļa 2. dekādes pirmā puse bija siltāka par klimatisko normu, bet otrā puse – aukstāka. Dekādes beigās vietām īslaicīgi izveidojās plāna sniega sega.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 19,9 mm, kas ir 63% virs dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 4,0 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Jelgavā – 1 diennakts.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 87% Ventspilī.
Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 15. aprīlī Dobelē.
Dabā intensīvi turpinājās daudzu krūmu un koku sugu lapu plaukšana (kļavas, pīlādži, zirgkastaņas, platlapu liepas un citi). Dārzos sākušas ziedēt tulpes. Ziedēja agrās plūmju šķirnes un aprikozes, ziedus raisīja arī sakuras. 18. aprīlī Pilskalnes pagastā, 20. aprīlī Svitenes un Tērvetes pagastā sāka ziedēt ievas1.
|
|
|---|---|
| Purva purene, 20.04.2024. Valkas pagasts, foto: Astra Kalve | Dūkstu vijolīte, 18.04.2024. Svitenes pagasts, foto: Valda Ērmane |
Reģistrēti arī vairāki ļoti agri gājputnu atgriešanās gadījumi. 12. aprīlī Ādažu pagastā novērota lukstu čakstīte (atkārtots agrākais novērojums vēsturē), 14. aprīlī Babītes ezerā novērots melnais zīriņš, bet 16. aprīlī Mērdzenes pagastā – ceru ķauķis (agrākais novērojums vēsturē)2.
Zemnieki turpināja lauku sējas darbus, tika sēti vasaras kvieši un mieži, pupas, zirņi, auzas un citi kultūraugi.
Aprīļa 1. dekādes apskats
Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,5°C, kas ir 4,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,8 °C tika novērota 4. aprīlī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī.
Jau pirmajās divās mēneša dienās tika sasniegti attiecīgi 19 un 12 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī jauni Latvijas diennakts rekordi, abi sasniegti Daugavpilī (1. aprīlī +23,0 °C un 2. aprīlī +23,1 °C). Uz pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās zem normas, taču dekādes otrajā pusē tā atkal paaugstinājās, sasniedzot arvien jaunus diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus.
Dekādes pēdējās divās dienās tika sasniegti attiecīgi 18 un 20 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tai skaitā Daugavpilī abās dienās jauni Latvijas diennakts rekordi – 9. aprīlī +26,2 °C un 10. aprīlī +27,1 °C. Īpaši jāuzsver, ka, piemēram, līdzšinējais 10. aprīļa diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords labots par 8 °C (iepriekšējais – +19,1 °C, Mērsrags un Rīga).
9. aprīlī tika sasniegti pirmie +25 °C – 8 dienas agrāk kā līdzšinējais rekords (1999. gada 17. aprīlis). Arī 10. aprīlī sasniegtie +27 °C ir visu laiku agrākais datums tik augstai gaisa temperatūrai.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 20,0 mm, kas ir 44% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (59,3 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā – 7,5 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kolkā, Liepājā, Piedrujā, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Dobelē, Jelgavā, Mērsragā, Rūjienā, Saldū, Skultē un Stendē – 2 diennaktis.
Gan dekādes sākumā, gan beigās Latviju sasniedza Sahāras tuksneša putekļi un pasliktinājās gaisa kvalitāte. Naktī no 2. uz 3. aprīli Daugavpilī nolija 34,7 mm nokrišņu, valsts austrumos tika novērots pērkona negaiss. Dekādes vidū daudzviet sniga. Bieži novērota migla.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 83% – no 78% Rēzeknē, Rīgā un Zīlānos līdz 88% Kolkā un Ventspilī.
Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 3. aprīlī Ventspilī.
Līdz ar ļoti silto laiku strauji turpinājās norises dzīvajā dabā. Vairākām krūmu un koku sugām saplauka lapas (ceriņi, bērzi), sāka ziedēt bērzi un kļavas. Pļavās ziedus sāk raisīt pienenes un gaiļbiksītes. Dārzos uzziedējušas narcises.1
Turpinājās gājputnu atgriešanās. Jauns rekords sasniegts Seivi ķauķim (1. aprīlis, Babītes ezers), iepriekšējo rekordu (2020.) apsteidzot par 5 dienām, apkakles strazdam (1. aprīlis, Lāde) un tītiņam, kas novērots Lauteros (2. aprīlī). Agri atgriezušās arī pirmās stepes lijas (8. aprīlis, Kalngales lauki).2
|
|
|---|---|
| Gaiļbiksīte, 10.04.2024. Priekuļu pagasts, foto: Guna Taube | Blīvguma cīrulītis, 10.04.2024. Umurgas pagasts, foto: Guna Taube |