Jūnija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,9 °C, kas ir 4,1 °C virs 1981.–2010. gada mēneša normas un 3,7 °C virs 1991.–2020. gada mēneša normas. Līdz ar to aizvadītais jūnijs Latvijā bija siltākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), tas bija 0,3 °C siltāks par līdzšinējo rekordu – 2019. gada jūniju, un 0,8 °C siltāks par pērno jūniju, kas kopā ar 1999. gada jūniju tagad ir trešais siltākais jūnijs novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 2. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 21. jūnijā Daugavgrīva un Pāvilostā.
Jūnijā tika pārspēti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 14 bija dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 5 atkārtoti dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 8 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 4 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 41,0 mm, kas ir 44% zem 1981.–2010. gada mēneša normas (73,3 mm) un 42% zem 1991.–2020. gada mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (93,3 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā – 14,4 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 4,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Sīļos – 8 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Mērsragā, Rucavā, Stendē – 2 diennaktis.
Jūnijā saules spīdēšanas ilgums Latvijā vidēji bija par 20 līdz 80 stundām augstāks kā ierasti (salīdzinājumā ar 1983. – 2020. gadu). Augstākās saules spīdēšanas ilguma vērtības jūnijā novērotas Vidzemes un Latgales rietumu daļā (20–40 stundas augstākas kā ierasti), bet augstākās Latvijas centrālajā daļā un jūras piekrastē (60–80 stundas augstākas kā ierasti). Vietām Rīgas līcī saules spīdēšanas ilgums bija pat par 80–100 stundām augstāks kā ierasti.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 72% – no 65% Rīgā līdz 78% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Gulbenē.
Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +21,7 °C, kas ir 6,1 °C virs 1981.–2010. gada dekādes normas un 5,9 °C virs 1991.–2020. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +10,5 °C tika novērota 30. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 21. jūnijā Daugavgrīva un Pāvilostā.
Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 58 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 9 bija dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 2 atkārtoti dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 8 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 27,1 mm, kas ir 3% virs 1981.–2010. gada dekādes normas (26,2 mm) un 2% virs 1991.–2020. gada dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (82,6 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā – 3,3 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Dobelē, Sīļos, Zīlānos – 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Siguldā, Skultē, Stendē – 1 diennakts.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 77% – no 70% Rīgā līdz 84% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Gulbenē.
Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,4 °C, kas ir 3,6 °C virs 1981.–2010. dekādes normas un 3,3 °C virs 1991.–2020. dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 14. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,0 °C tika novērota 20. jūnijā Mērsragā, kas vienlaikus bija arī Latvijas 20. jūnija gaisa temperatūras rekords.
Jūnija 2. dekādē tika pārspēti 24 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 5 bija dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 3 atkārtoti dekādes maksimālās temperatūras rekordi, bet viens – Latvijas maksimālās diennakts gaisa temperatūras rekords.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 10,2 mm, kas ir 64% zem 1981.–2010. gada dekādes normas (28,2 mm) un 64% zem 1991.–2020. gada dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (26,2 mm) bija Rīgā, bet vismazāk Gulbenē – 1 ,0mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Rīgā – 3 diennaktis, bet Gulbenē, Zosēnos šādu diennakšu nebija.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 69% – no 62% Priekuļos līdz 77% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (18,1 m/s) tika novērotas 13. jūnijā Daugavgrīva.
Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,7 °C, kas ir 2,9 °C virs 1981.–2010. gada dekādes normas un 2,0 °C virs 1991.–2020. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 2. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,3 °C tika novērota 7. jūnijā Daugavpilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 4,4 mm, kas ir 77% zem 1981.–2010. gada dekādes normas (18,8 mm) un 72% zem 1991.–2020. gada dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (28,9 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Ainažos, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Skultē, Ventspilī, Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 69% – no 62% Saldū līdz 77% Pāvilostā un Skultē.
Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 8. jūnijā Zosēnos.