2014. gada novembris – vissausākais rudens noslēguma mēnesis 21. gadsimtā
Ar vidējo gaisa temperatūru +2,3ºC (0,7 °C virs ilggadējās normas) šī gada novembris gan ilggadējā datu rindā, gan 21. gadsimta novembru skaitā ir ierindojies vidusdaļā. Ilggadējā datu rindā ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +5,3ºC vissiltākais ir bijis tālā 1928. gada novembris, bet 21. gadsimtā rudens pēdējais mēnesis vissiltākais ir bijis pagājušogad: +4,7ºC. Savukārt visaukstākais 21. gadsimtā ir bijis 2004. gada novembris, tā vidējā gaisa temperatūra bija +0,4ºC. Ilggadējā datu rindā visaukstākais rudens pēdējais mēnesis ir bijis 1993. un 1998. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija –4,5ºC.
Ar kopējo Latvijā mēneša nokrišņu daudzumu 21,4 mm (35% no ilggadējās normas) šī gada novembris ilggadējā datu rindā ir bijis 4. sausākais, bet 21. gadsimtā – vissausākais rudens noslēguma mēnesis. Ilggadējie dati liecina, ka vismazāk nokrišņu – tikai 6 mm – ir bijis 1993. gada novembrī, bet visvairāk – 1930. gada novembrī: 140 mm. 21. gadsimtā vismitrākais ir bijis 2010. gada novembris – 89 mm.
2014. gada novembra pirmajā pusē Latvijā vēl pieturējās rudenīgi silts laiks (1. attēls). Atsevišķās diennaktīs to vidējā gaisa temperatūra pakāpās līdz pat 5–6 °C virs normas, dienā sasniedzot +10…+15 °C. Mēnesī visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta 4. novembrī Kolkā: +15,3ºC. Tik silts 4. novembrī Latvijā bija pirmoreiz, savukārt Kolkai tas bija jauns visa novembra mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Mēneša otrajā pusē pakāpeniski kļuva arvien vēsāks. 19. novembrī diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles, tā kopumā Latvijā iezīmējot meteoroloģiskās ziemas sākumu, kas, salīdzinot ar ilggadējiem vidējiem termiņiem, ir nepilnu nedēļu agrāk. Pēdējās trijās šī gada novembra diennaktīs visā Latvijā gaisa temperatūra bija zem nulles, 29. un 30. novembrī Austrumlatvijā sasniedzot mēnesī zemāko temperatūru: –13,8ºC.
Šī gada novembris bija ne tikai ar mazu nokrišņu daudzumu, bet arī ar salīdzinoši lielu dienu skaitu, kad nokrišņu vai nu nebija nemaz, vai tie daudzumā bija nelieli (2. attēls). Tā šomēnes dažādās Latvijas vietās bija tikai 3–7 diennaktis, kurās diennakts nokrišņu daudzums bija vienāds vai lielāks par vienu milimetru. Ilggadējie dati liecina, ka parasti šādu dienu skaits ir 10–14.
Temperatūrai pazeminoties, 20. novembrī lietum pievienojās slapjš sniegs, naktī uz 21. novembri arī sniegs, un sāka veidoties sniega sega. 21. novembrī īslaicīga, 1–4 cm bieza tā pārsvarā klāja Kurzemes un Zemgales iekšzemes rajonus. Turpmāk vairāk vai mazāk noturīga sniega sega klāja Austrumlatviju, tur tās biezums vietām sasniedza 5–9 cm. Visos Latvijas reģionos sākās arī apledojuma – sarmas parādību sezona. Alūksnē, 21. novembrī izveidojies, apledojums saglabājās līdz pat mēneša beigām. Vietām apledoja arī ceļi, bet koku zarus greznoja sarma.
Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,7 m/s (1,1 m/s zem normas), kas ir trešais lēnākais pēdējos 38 gados novembrī novērotais. Mēneša laikā tikai trijās dienās Baltijas jūras piekrastē vēja brāzmas sasniedza vētraina vēja spēku, visstiprāk – līdz 18 m/s – pūšot 16. novembrī Kolkā.