Laika apstākļu raksturojums 2014. gada maijā
Ar vidējo gaisa temperatūru +12,0ºC, kas ir 1,2 °C virs ilggadējās normas, 2014. gada maijs ilggadējā gada datu rindā ir 16. siltākais, bet 21. gadsimtā – 5. siltākais pavasari noslēdzošais mēnesis. Vissiltākais gan ilggadējā datu rindā, gan 21. gadsimtā ir bijis pagājušā, 2013. gada maijs, tā vidējā gaisa temperatūra bija +14,4ºC. Pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem visaukstākais maijs ir bijis 1927. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija tikai +6,3ºC. 21. gadsimtā visaukstākais ir bijis 2004. gada maijs: +10,1ºC.
Ar mēneša kopējo nokrišņu daudzumu – 64,3 mm (131% no ilggadējās normas) – šī gada maijs ilggadējo datu rindā ir ierindojies mitrāko pavasari noslēdzošo mēnešu trešā desmita vidusdaļā. 21. gadsimta maija mēnešu datu rindā šī gada maijs ir 6. mitrākais. Jāatzīmē arī, ka 2014. gada maijs ir piektais maijs pēc kārtas, kad mēneša nokrišņu daudzums ir bijis lielāks par normu. Senie dati liecina, ka visvairāk nokrišņu maijā ir bijis 1928. gadā – 117 mm, bet 21. gadsimtā – 2005. gadā – 80 mm. Savukārt vismazākais nokrišņu daudzums pavasari noslēdzošajā mēnesī ir bijis 1941. gadā – 14 mm. Desmit vissausāko maija mēnešu skaitā kā ceturtais ir 2008. gada maijs (19 mm).
Šī gada maijs kārtējo reizi parādīja, cik daudzveidīgi var būt Latvijas laika apstākļi atkarībā no valdošajām gaisa masām. Mēneša sākumā ar ziemeļrietumu, rietumu vējiem Latvijā ieplūda auksts gaiss, diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja līdz 4–5 °C zem normas, bet naktīs daudzviet bija sals līdz –3…–5 °C (1.attēls). Visaukstākā visā mēnesī bija nakts uz 3. maiju, kad gaisā –1…–5 grādu sals bija gandrīz visā Latvijā, bet zāles virskārtā temperatūra vietām noslīdēja pat zem –10 °C. Pāvilostā, Liepājā, Stendē un Daugavpilī tik zemas gaisa temperatūras šajā diennaktī tika reģistrētas pirmoreiz. Lietum šai laika periodā brīžam pievienojās arī slapjš sniegs un sniega graudi.
Maija otrajā pusē līdz ar siltām gaisa masām no dienvidaustrumiem, dienvidiem Latvijā mēnesi ātrāk par ilggadējiem vidējiem termiņiem sākās meteoroloģiskā vasara. Diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz pat 7–10 °C virs normas. 19., 23.–25. maijā dienā gaisa temperatūra bija kā karstā vasarā – līdz pat +31…+31,7 °C. Tādējādi šī gada 19., 23., 24. un 25. maijs kļuva par viskarstākajiem atbilstošajiem datumiem ne tikai lielā daļā novērojumu staciju, bet arī visā Latvijā kopumā.
Vēsās gaisa masas Latviju sasniedza atkal mēneša pēdējās dienās, kad naktīs gaisa temperatūra noslīdēja līdz pat +4..+6 °C, bet zāles virskārtā Latvijas augstākajās vietās viszemākā temperatūra bija +0,2…+1,5ºC.
Šī gada maijā pilnībā sausa visā Latvijā bija tikai viena diena, bet visvairāk – 2/3 no visa mēneša nokrišņu daudzuma – zemi sasniedza mēneša pirmajā pusē (2. attēls). Latvijas austrumu daļā visstiprākās lietusgāzes bija 12. un 13. maijā – šeit vietām diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza dekādes normu 1,3–1,8 reizes, bet abu minēto diennakšu kopējais nokrišņu daudzums bija tuvs visa mēneša nokrišņu normai. Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemē dekādes nokrišņu normai līdzvērtīgas un arī to pārsniedzošas lietusgāzes bija 20. un 21. maijā. Vismazāk nokrišņu šai mēnesī bija Kurzemē – tas bija vienīgais reģions ar mēneša nokrišņu daudzumu zem normas.
Mēneša vidējais vēja ātrums (2,5 m/s, kas ir 0,6 m/s zem normas) bija otrais lēnākais pēdējos 38 gados maijā novērotais. Brāzmās vētraina vēja spēks tika sasniegts 1., 4. un 5. maijā Kurzemē un Rīgas līča dienvidu daļā – 18–20 m/s. Mēneša otrajā pusē daudzviet bija pērkona negaisi ar lokālu vēja pastiprināšanos: 20. maijā Rūjienā brāzmās līdz 22 m/s, bet 25. maijā Dobelē līdz 23 m/s.
Lai arī mēneša vidējais vēja ātrums bija zemāks par normu, mēneša gaitā bija 12 dienas, kad kaut kur Latvijā vēja ātrums brāzmās sasniedza vētraina vēja (≥17,2 m/s) spēku. Trijās dienās jūras piekrastes teritorijās vēja brāzmām bija vētras spēks, bet mēneša visvējainākajā periodā – 28. novembrī un naktī uz 29. novembri – Daugavgrīvā vēja brāzmas jau sasniedza stipras vētras robežvērtību – 24,5 m/s (29. novembrī plkst.01:28). Arī citviet šai periodā vēja brāzmas bija ļoti intensīvas (14–23 m/s). Austrumlatvijā tika reģistrēts arī pērkona negaiss.