2014. gada jūlijs – piektais siltākais vasaras vidus mēnesis
Pēc vēsā vasaras sākuma šī gada jūlijs ar vidējo gaisa temperatūru +19,7ºC (2,7 °C virs ilggadējās normas) gan ilggadējā datu rindā, gan 21. gadsimtā ir piektais siltākais vasaras vidus mēnesis. Ilggadējā datu rindā arī pirmie četri siltākie ir 21. gadsimta jūlija mēneši, no tiem vissiltākais ir 2010. gada jūlijs, kura vidējā gaisa temperatūra bija +21,5ºC. Turpretī aukstākie jūlija mēneši ir meklējami pagājušajā gadsimtā. Visaukstākais no tiem ir bijis 1979. gadā (+13,9ºC), bet 21. gadsimtā – 2004. gadā (+16,5ºC).
Ar mēneša kopējo Latvijā nokrišņu daudzumu – 58,4 mm (74% no ilggadējās normas) – šī gada jūlijs ilggadējā datu rindā ir ierindojies sausāko vasaras vidus mēnešu trešā desmita sākumā, bet 21. gadsimta jūlija mēnešu datu rindā ir bijis otrais sausākais. Ilggadējie dati liecina, ka vismazāk nokrišņu – tikai 7 mm – jūlijā ir bijis 1994. gadā. Otrais sausākais ilggadējā datu rindā ir 2006. gada jūlijs ar nokrišņu daudzumu 19 mm. Savukārt visvairāk nokrišņu jūlijā ir bijis 1945. gadā – 155 mm, bet sestais ar nokrišņiem bagātākais ilggadējā datu rindā un vislietainākais 21. gadsimtā ir 2011. gada jūlijs – 119 mm.
Pēc nedaudz vēsāka par ilggadējiem vidējiem rādītājiem mēneša sākuma Latvijā sāka valdīt silta, brīžam arī karsta vasara. Mēneša pirmajā un trešajā dekādēs gaisa temperatūra pakāpās līdz pat 5–6 °C virs normas, dienā gaiss vietām sakarsa arī virs +30 °C (1.attēls). Visaugstākā šai mēnesī gaisa temperatūra tik reģistrēta 30. jūlijā Ogres novada Lielpēčos: +33,6ºC. Naktīs, vējam pūšot no jūras puses, piekrastes rajonos termometra stabiņš noslīdēja arī zem +10 °C, mēnesī viszemāko vērtību sasniedzot 19. jūlijā Ventspils novada Vičakos: +6,2ºC.
Kopumā mēnesī vismazāk lija Kurzemes jūras piekrastes rajonos – Ventspilī tikai 16%, Kuldīgā, Liepājā, Rucavā 25–27% no mēneša „plāna”. Pārējā teritorijā bija vasarai raksturīgais teritoriāli mainīgais nokrišņu daudzums ar lokāli stiprām un pat ļoti stiprām lietusgāzēm. Tā dekādes nokrišņu normu līdz 1,5 reizēm pārsniedzošs nokrišņu daudzums zemi sasniedza 1. jūlijā Priekuļos, Ogres novada Lielpēčos, Skrīveros un Zosēnos, 15. jūlijā Sīļos, 19. jūlijā Lubānā, un 31. jūlijā Salacgrīvā, bet 29. jūlijā pār Siguldu nolijušais neparasti lielais nokrišņu daudzums (2. attēls) jau pārsniedza visa mēneša normu – 123%. 122,8 mm nokrišņu, kas Siguldā izlija 29. jūlija pēcpusdienā 6 stundu laikā, bija lielākais jebkad diennaktī Siguldā izlijušais nokrišņu daudzums un sestais lielākais diennaktī izlijušais nokrišņu daudzums Latvijā. Vislielākais Latvijā diennaktī izlijušais nokrišņu daudzums ir reģistrēts Ventspilī – tur 1973. gada 9. jūlijā, arī pēcpusdienā, arī 6 stundu laikā, zemi sasniedza 160 mm nokrišņu.
Jūlijā kopā Latvijā bija 18 dienas ar pērkona negaisu, teritoriāli biežāk tas bija centrālajos un austrumu rajonos. Mēneša vēja ātrums (2,1 m/s, kas ir 0,6 m/s zem normas) bija viens no lēnākajiem jūlijā novērotajiem, tikai divās mēneša dienās – 29. un 31. jūlijā – brāzmās Austrumlatvijā lokāli sasniedzot 17–18 m/s.
Lai arī mēneša vidējais vēja ātrums bija zemāks par normu, mēneša gaitā bija 12 dienas, kad kaut kur Latvijā vēja ātrums brāzmās sasniedza vētraina vēja (≥17,2 m/s) spēku. Trijās dienās jūras piekrastes teritorijās vēja brāzmām bija vētras spēks, bet mēneša visvējainākajā periodā – 28. novembrī un naktī uz 29. novembri – Daugavgrīvā vēja brāzmas jau sasniedza stipras vētras robežvērtību – 24,5 m/s (29. novembrī plkst.01:28). Arī citviet šai periodā vēja brāzmas bija ļoti intensīvas (14–23 m/s). Austrumlatvijā tika reģistrēts arī pērkona negaiss.