Laika apstākļu raksturojums 2013. gada novembrī
Rudens pēdējais mēnesis šogad Latvijā ir bijis viens no siltākajiem. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,7ºC, kas ir 3,1 grādu virs ilggadējās normas, tas ir bijis piektais siltākais novembris ilggadējā datu rindā un vissiltākais 21. gadsimtā, atbīdot uz otro vietu 2011. gada novembri, kura vidējā gaisa temperatūra bija +4,4ºC. Savukārt visaukstākais 21. gadsimtā ir bijis 2004. gada novembris, tā vidējā gaisa temperatūra bija +0,4ºC. Ilggadējā datu rindā visaukstākais rudens pēdējais mēnesis ir bijis 1993. un 1998. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija –4,5ºC.
Mēneša nokrišņu daudzums – 64 mm – šī gada novembrī ir bijis tuvs (104%) ilggadējiem vidējiem rādītājiem, tādējādi ierindojoties gan ilggadējās datu rindas, gan 21. gadsimta novembra mēnešu vidusdaļā. Ar mēneša nokrišņu daudzumu 89 mm vismitrākais 21. gadsimtā un 9. mitrākais ilggadējā datu rindā ir bijis 2010. gada novembris. Savukārt 9. sausākais ilggadējā datu rindā un vissausākais 21. gadsimtā ir bijis 2011. gada novembris, tā nokrišņu daudzums bija 30 mm.
Kaut arī šī gada novembra gaitā gaisa temperatūra pakāpeniski slīdēja uz leju, mēneša laikā bija tikai divas dienas ar vidējo gaisa temperatūru līdzvērtīgu normai un divas dienas ar vidējo gaisa temperatūru zem tās (1. attēls). Mēneša aukstākās diennaktis bija 25., 26. un 30. novembris, tajās pirmoreiz šajā aukstajā sezonā vairākās Austrumlatvijas vietās sals bija visu diennakti, bet naktī gaisa temperatūra noslīdēja līdz –6…–8, 30. novembrī Ainažos līdz –8,9 °C, kas bija šī mēneša zemākā gaisa temperatūra. Savukārt visaugstāk – līdz +10…+11 °C – termometra stabiņš pakāpās mēneša pirmajā dekādē un otrās dekādes vidū, 16. un 17. novembrī vietām tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Novembra otrā un trešā dekādes bija ar zemāku par normu nokrišņu daudzumu, toties pirmajā dekādē nolija 60% no visas mēneša nokrišņu devas (2. attēls). Visbagātākais ar nokrišņiem bija 4. novembris, kad daudzviet Latvijas austrumu daļā nolijušais nokrišņu daudzums bija līdzvērtīgs un arī lielāks par visas dekādes normu. No 24. novembra šķidrajiem nokrišņiem sāka pievienoties slapjš sniegs, 27. novembrī Austrumlatvijā arī sniegs, vietām izveidojot vēl nestabilu, līdz 1–2 cm biezu sniega segu.
Lai arī mēneša vidējais vēja ātrums bija zemāks par normu, mēneša gaitā bija 12 dienas, kad kaut kur Latvijā vēja ātrums brāzmās sasniedza vētraina vēja (≥17,2 m/s) spēku. Trijās dienās jūras piekrastes teritorijās vēja brāzmām bija vētras spēks, bet mēneša visvējainākajā periodā – 28. novembrī un naktī uz 29. novembri – Daugavgrīvā vēja brāzmas jau sasniedza stipras vētras robežvērtību – 24,5 m/s (29. novembrī plkst.01:28). Arī citviet šai periodā vēja brāzmas bija ļoti intensīvas (14–23 m/s). Austrumlatvijā tika reģistrēts arī pērkona negaiss.
Lai arī mēneša vidējais vēja ātrums bija zemāks par normu, mēneša gaitā bija 12 dienas, kad kaut kur Latvijā vēja ātrums brāzmās sasniedza vētraina vēja (≥17,2 m/s) spēku. Trijās dienās jūras piekrastes teritorijās vēja brāzmām bija vētras spēks, bet mēneša visvējainākajā periodā – 28. novembrī un naktī uz 29. novembri – Daugavgrīvā vēja brāzmas jau sasniedza stipras vētras robežvērtību – 24,5 m/s (29. novembrī plkst.01:28). Arī citviet šai periodā vēja brāzmas bija ļoti intensīvas (14–23 m/s). Austrumlatvijā tika reģistrēts arī pērkona negaiss.