Laika apstākļu raksturojums 2012. gada novembrī
Novembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,0ºC, kas ir 2,4 °C virs ilggadējās vidējās normas. Tādējādi šī gada rudeni noslēdzošais mēnesis novembra vidējo gaisa temperatūru ilggadējā rindā ir bijis 12. siltākais, bet 21. gadsimtā – trešais siltākais. Vissiltākais novembris šajā gadsimtā ir bijis pagājušogad, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 0,4 °C augstāka kā šogad, ierindojot to siltāko novembru 7. vietā. Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +0,4ºC visaukstākais 21. gadsimta novembris ir bijis 2004. gadā, bet ilggadējā datu rindā – 1998. gadā (–4,5ºC).
2012. gada novembra gaitā gaisa temperatūra, pārsvarā saglabājoties virs normas, pakāpeniski samazinājās. Vēl otrajā dekādē dienā gaiss sasila līdz +8…+9, vietām +10 °C, bet mēneša beigās jau sagaidījām ziemu. Diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot zem nulles, tā visagrāk – 26. novembrī – iestājās Alūksnes augstienē, tad Vidzemē, bet no 30. novembra ziema jau valdīja Latvijas lielākajā daļā, kas kopumā ir nedaudz vēlāk par ilggadējiem vidējiem rādītājiem.
Novembra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 86 mm (141% no ilggadējās normas), tā kļūstot par 13. ar nokrišņiem visbagātāko rudeni noslēdzošo mēnesi ilggadējā novembru datu rindā un trešo mitrāko 21. gadsimtā.
Pēdējo trīs gadu novembri Latvijā nokrišņu daudzuma ziņā ir bijuši visai kontrastaini. 2010. gada novembris ar 89 mm lielu vidējo nokrišņu daudzumu bija 9. mitrākais, bet 2011. gada novembrī, kurš bija 9. sausākais, mēneša vidējais nokrišņu daudzums bija tikai 30 mm. 2012. gada novembra nokrišņu daudzumam bija raksturīgi teritoriālie kontrasti. Kurzemē mēneša nokrišņu daudzums bija ap normu, turpretī Latvijas dienvidaustrumos – divas reizes virs tās. Lubānā, Pļaviņās un Rēzeknes novada Griškānos tik liels mēneša nokrišņu daudzums novembrī bija pirmoreiz.
Ar nokrišņiem visbagātākais mēneša periods bija 29. un 30. novembris. Šajās divās diennaktīs Latvijas dienvidaustrumos izkrita 70–85% no visa mēneša nokrišņu normas. Lubānā un Pļaviņās 29. novembrī izkritušais nokrišņu daudzums (ap 54–57% no mēneša normas) bija vislielākais šajās vietās jebkad novembrī novērotais.
Mēneša pirmajās dienās izkusa oktobra beigās izveidojusies sniega sega. No jauna tā parādījās tikai mēneša beigās, līdz 1. decembra rītam pārklājot gandrīz visu Latviju.Visbiezākā tā bija Vidzemē: Alūksnē – 24 cm, Lubānā – 18 cm, Priekuļos – 13 cm. Latvijas vidienē un Kurzemē sniega segas biezums bija no 1 līdz 7 cm, bet Krāslavas novada Piedrūjā, Daugavpilī un Līvānu novada Sīļos sniega praktiski nebija.
Mēneša vidējais vēja ātrums bija 0.5 m/s zemāks par normu. Visstiprākie vēji tradicionāli pūta jūras piekrastes rajonos, brāzmās vislielāko mēnesī ātrumu – 20 m/s – sasniedzot 1. novembrī Kolkā.