Laika apstākļu raksturojums 2012. gada janvārī
2011.–2012. gadu ziemas pirmie divi mēneši Latvijā ir bijuši pārsvarā silti un nokrišņiem bagāti. Nokrišņu daudzums 2011. gada decembrī un 2012. gada janvārī bija gan lielāks par normu, gan lielāks par nokrišņu daudzumu pagājušās ziemas atbilstošajos mēnešos. Pēc temperatūrā kontrastainajiem pēdējo divu ziemu decembriem, abu janvāru gaisa temperatūras bija ievērojami tuvākas – gan viena otrai, gan normai (1. attēls).
2012. gada janvāra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija –3,4ºC, kas ir 1,2 °C virs ilggadējās normas (2. attēls).Ilggadējie novērojumi liecina, ka pats siltākais janvāris ir bijis 1989. gadā, tā mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +1,8 °C. Latvijas laika apstākļu mainīgumu apstiprina fakts, ka gadu gaitā vissiltākais un visaukstākais janvāri ir pavisam tuvu: visaukstākais janvāris pie mums ir bijis 1987. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija –14,4ºC. Aukstāko gada pirmo mēnešu pirmajā desmitā kā sestais ir 2010. gada janvāris, tā vidējā gaisa temperatūra bija –11,5 °C. Pagājušā, 2011. gada janvāra vidējā gaisa temperatūra bija nedaudz augstāka kā šogad: –3,0ºC.
Siltāks par normu 2012. gada janvāris bija visā Latvijā (3. attēls). Vislielākās novirzes no ilggadējās normas bija Latvijas vidusdaļā un ziemeļu rajonos, Rīgā un Kolkā sasniedzot 1,7ºC. Savukārt vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Latvijas galējos austrumu rajonos: 0,5–0,7 °C virs tās.
Ar kopējo nokrišņu daudzumu 77 mm (182% no ilggadējās normas) 2012. gada janvāris ir kļuvis par trešo ar nokrišņiem bagātāko gada pirmo mēnesi Latvijā (2. attēls). Nokrišņiem visbagātākais gada pirmais mēnesis Latvijā ir bijis 2007. gadā, tā nokrišņu daudzums kopumā Valstī pārsniedza normu gandrīz 2,4 reizes, bet vissausākie ir bijuši 1969. un 1972. gadu pirmie mēneši – tajos nokrišņu daudzums bija ap 30% no normas (2. attēls).2011. gada janvāra nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 141% no ilggadējās normas, tādējādi ierindojot to ar nokrišņiem bagātāko janvāru datu rindas 16. vietā.
Lielāks par normu nokrišņu daudzums 2012. gada janvārī bija praktiski visā Latvijā. Vairāk kā divas reizes, Mērsragā gandrīz trīs reizes, normatīvā vērtība tika pārsniegta Latvijas ziemeļu rajonos un ap Rīgas jūras līci. Mērsragā un Skultē tik liels nokrišņu daudzums janvārī bija pirmoreiz. Līdz 150% no normas liels nokrišņu daudzums bija Latvijas vidienē, kā arī galējos austrumu, dienvidaustrumu rajonos (4. attēls).
Temperatūrā ar lejupslīdošu tendenci, bet, zema spiediena apgabalu ietekmē, siltākas par ilggadējiem vidējiem rādītājiem bija 2012. gada janvāra pirmā un otrā dekādes (5. attēls). Vissiltākajās mēneša dienās – 3., 4. un 12. janvārī – diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2…+3 °C (6–8 °C virs normas) un diennakts maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +6…+7 °C.
Mēneša otrajā dekādē pirmo reizi šai aukstajā sezonā dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā noslīdēja zem nulles, Austrumlatvijā sasniedzot –2…–3,7 °C. 14. janvārī meteoroloģiskā ziema beidzot iestājās visā Latvijā. Baltijas jūras piekrastē tas ir mēnesi, citviet 1,5–1,8 mēnešus vēlāk par ilggadējiem vidējiem termiņiem, arī galējos austrumu rajonos, kur šī ziema iestājās visagrāk – 2011. gada decembra pēdējā dienā.
Ciklonu ietekmei vājinoties un pieaugot plaša Sibīrijas anticiklona ietekmei, mēneša trešajā dekādē Latvijā temperatūra pārliecinoši slīdēja uz leju. Janvāra pēdējās dienās tā jau bija vidēji 9–10, vietām pat 11–12 °C zem normas, naktī daudzviet Latvijas centrālajos un austrumu rajonos noslīdot zem –20, Daugavpilī un Zosēnos līdz –24 °C. Atkušņu laiks beidzās 23. janvārī – no 24. janvāra visā Latvijā visu diennakti gaisa temperatūra bija negatīva.
Līdz 25. janvārim nokrišņi Latvijā bija katru dienu. Mēneša pirmo divu dekāžu nokrišņu daudzums Latvijas lielākajā daļā pārsniedza normu vairāk kā divas, Skultē un Stendē vairāk kā trīs, bet Mērsragā gandrīz četras reizes.
Aktīvu ciklonu ietekmē periodi ar vislielāko nokrišņu daudzumu bija 4.–6. un 12.–13. janvāris. Mērsragā un Stendē 4., 5. un 6. janvāra kopējais nokrišņu daudzums bija tuvs visa mēneša nokrišņu normai, 5. janvārī Mērsragā un Stendē, bet 6. janvārī Skultē diennaktī tika izpildīts visas dekādes nokrišņu „plāns”. Dekādes normai līdzvērtīgs nokrišņu daudzums bija arī 12. janvārī vietām Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, bet 13. janvārī Vidzemes centrālajos rajonos.
Pastiprinoties anticiklona ietekmei, debesis skaidrojās un 26. janvārī nokrišņi vairs bija tikai atsevišķās Valsts vietās, bet no 27. janvāra līdz mēneša beigām to nebija vispār.
Atbilstoši temperatūras izmaiņām, vēlāk par ilggadējiem vidējiem termiņiem Latvijā veidojās arī noturīga sniega sega. Līdz gandrīz mēneša vidum sniegs vairāk klāja Latvijas austrumu daļu, bet arī tur stabils tas bija tikai aukstākajos iekšzemes rajonos. Ar mēneša pirmo dienu noturīga sniega sega izveidojās Rūjienā, Alūksnē, Zosēnos, Dagdā un Daugavpilī. Citviet noturīga sniega sega izveidojās 14. janvārī, pašos Latvijas dienvidrietumos – Liepājā un Rucavā – 22.–23. janvārī. Atbilstoši Rietumkurzemē sniegs bija arī visplānākais– mēnesī vidēji tikai 1–3, mēneša beigās 3–5 cm. Savukārt visbiezākā sniega sega sedza Austrumlatviju (6. attēls) – 31. janvārī Alūksnē un Siguldā sniega biezums bija 25–26 cm.
