Laika apstākļu raksturojums 2012. gada februārī
Ar temperatūras un nokrišņu kontrastiem ir noslēgusies 2011.–2012. gadu kalendārā ziema (decembris, janvāris un februāris). Pārsvarā aukstais 2012. gada februāris līdzsvaroja silto 2011. gada decembri un tādējādi ziemas vidējā gaisa temperatūra (–3,4ºC) bija tuva normai: 0,5 °C virs tās. Pagājušā (2010.–2011. gadu) kalendārā ziema kopumā bija aukstāka par tikko aizvadīto, tas bija 2010. gada aukstā decembra dēļ, jo janvāru un februāru vidējās gada temperatūras abās ziemās bija tuvas (1. attēls).
Savukārt bagātīgais dažāda veida nokrišņu daudzums visos ziemas mēnešos ir darījis 2011.–2012. gadu ziemu par visbagātāko ar nokrišņiem Latvijā pēdējo 89 gadu laikā. Ziemas kopējais nokrišņu daudzums bija 210 mm, kas ir 167% no normas. Arī pagājušā ziemā nokrišņu bija vairāk par normu – ar kopējo nokrišņu daudzumu 136% no normas 2010.–2011. gadu ziema ir tagad jau astotā ar nokrišņiem visbagātākā.
Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru –8,8ºC (4,1 grādu zem ilggadējās normas) 2011.–2012. gadu kalendārās ziemas pēdējais mēnesis – februāris – aukstāko februāru datu rindā bija četrpadsmitais, tūlīt aiz 2011. gada februāra, kura vidējā gaisa temperatūra bija tikai par vienu grāda desmitdaļu zemāka (2.attēls). Visaukstākais februāris Latvijā ir bijis 1929. gadā – tā vidējā gaisa temperatūra bija –14,2 °C, bet vissiltākais – 1990. gadā: +3,4 °C. No 21. gadsimta februāriem pirmajā desmitā ir divi: 2008. un 2002. gadu februāri kā trešais un sestais siltākie.
Aukstāks par normu 2012. gada februāris bija visā Latvijā (3. attēls). Noviržu no normas kontrasti Valsts robežās bija visai ievērojami. Vislielākās novirzes no ilggadējās normas bija Latvijas dienvidaustrumos – Daugavpilī: 5,4 °C zemāk par normu. Diametrāli pretējā Latvijas vietā – Kolkasragā – mēneša vidējā gaisa temperatūra bija vistuvāk normai – 1,8 °C zem tās.
Ar kopējo nokrišņu daudzumu 45 mm (138% no ilggadējās normas) 2012. gada februāris ir ierindojies nokrišņiem bagātāko februāru otrajā desmitā. Vēsturiskie dati rāda, ka februārī Latvijā visvairāk nokrišņu – gandrīz 220% no normas – ir bijis 1957. gadā, divas reizes nokrišņu „plāns” tika pārsniegts arī siltajā 2002. gada februārī (otrais mitrākais). Toties 1972. gadā ne tikai janvāris, bet arī februāris ir bijuši pēdējos 89 gados vissausākie janvāra un februāra mēneši. 1972. gada februārī nokrišņu daudzums bija tikai 22 % no normas (2. attēls). No 21. gadsimta februāriem kā desmitais mitrākais ir bijis 2001. gada februāris, bet kā septītais siltākais – 2003. gada februāris. Turpretī pagājušā, 2011. gada februāra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija tuvs normai (91%).
Arī nokrišņu daudzuma atšķirības šī gada februārī bija visai ievērojamas. Vismazākais nokrišņu daudzums bija šai mēnesī visaukstākajā – Latvijas dienvidaustrumu daļā. Latvijas centrālajā daļā un rietumu rajonos bija vērojami nokrišņu daudzuma kontrasti – no 80% no normas Dobelē un 90% Rīgā līdz vairāk kā 225% Ventspilī un 240% Salacgrīvā (4. attēls).
Februāra pirmajā dekādē kulmināciju sasniedza vienīgais šai ziemā aukstuma vilnis (5.attēls). Visaukstākais laiks bija no 1. līdz 6. februārim. Diennakts vidējā gaisa temperatūra šajās dienās bija kopumā Latvijā 12–18, atsevišķās vietās pat 19–20 °C zemāka par normu. No 2. līdz 6. februārim katru nakti un rīta pusē Latvijas austrumu rajonos, 5. februārī arī Valsts centrālajā daļā, diennakts minimālā gaisa temperatūra noslīdēja zem –30 °C, viszemāko gan februārī, gan visā ziemā vērtību – –33 °C – sasniedzot 4. februārī Madonā un 5. februārī Zosēnos. 2. un 5. februāris bija Latvijas temperatūras novērojumu vēsturē visaukstākie atbilstošie datumi gan pēc diennakts vidējās, gan diennakts minimālās gaisa temperatūras. No 1. līdz 6. februārim arī dienā gaisa temperatūra lielākoties bija –13…–19 °C, nedaudz virs –10 °C pakāpjoties tikai Kurzemes jūras piekrastē 1. un 6. februārī, kad vējš iegriezās no jūras puses.
Turpmāk temperatūra gan viļņveidīgi, bet tomēr kāpa uz augšu. Pēc gandrīz triju nedēļu nepārtraukta sala 13. un 14. februārī atkusnis pirmos sasniedza rietumu piekrastes rajonus. Turpmāk, pēc nedaudzām atkal aukstākām dienām, 19. februārī atkusnis līdz +2 °C jau bija visā Latvijas rietumu un centrālajā daļā, bet 20. februārī – visā Latvijā. Sākās augstākas par normu gaisa temperatūras periods, kas turpinājās līdz pat februāra beigām. Diennakts vidējā gaisa temperatūra pakāpās līdz pat 5–6 °C virs normas (23.–25. februārī), bet diennakts maksimālā gaisa temperatūra visaugstāko šai mēnesī vērtību– +7,5 °C – sasniedza 29. februārī Mērsragā.
Aukstos laika apstākļus šī gada februārī noteica plašs un spēcīgs anticiklons virs Krievijas ziemeļrietumu rajoniem. Tas arī „gādāja” par nelielu nokrišņu daudzumu – februāra pirmās dekādes nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 25% no normas.
Turpmāk, anticiklonam pakāpeniski zaudējot savu ietekmi, nokrišņu bija vairāk, un mēneša otrās dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā atbilda normai. Bija jūtami arī nokrišņu daudzuma kontrasti – to vairāk bija salīdzinoši siltākajās – piekrastes teritorijās: Ventspilī normatīvais nokrišņu daudzums tika pārsniegts 2,7 , Salacgrīvā 2, Liepājā 1,8 reizes. Turpretī Latgalē dekādes nokrišņu daudzums bija mazāks par pusi no normas.
Mēneša trešajā dekādē virs Latvijas stabili bija atjaunojusies ciklonu darbības ietekme. Nokrišņu zonām regulāri šķērsojot Latviju, nokrišņi bija katru dienu. Visbagātākais ar nokrišņiem bija 23. februāris, kad 15 no 27 nokrišņu novērojumu punktiem diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza visas dekādes nokrišņu normu. Kolkā, Ventspilī, Salacgrīvā, Rūjienā un Priekuļos tik liels diennakts nokrišņu daudzums februārī bija pirmoreiz. Kopējais dekādes nokrišņu daudzums Latvijā trīs reizes pārsniedza normu. Teritoriālās dekādes nokrišņu daudzuma svārstības bija visai ievērojamas: no 133% no normas Dobelē līdz 5,4 dekādes nokrišņu normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Salacgrīvā.
Mēneša pirmajā pusē sniega segas biezums bija bez būtiskām izmaiņām (6. attēls). Pēc 19. un 20. februāra nokrišņiem sniega biezums pieauga Latvijas austrumu un centrālajos rajonos, bet samazinājās Kurzemes jūras piekrastē, kur šajās dienās bija arī lietus. Turpmāk, temperatūrai paaugstinoties, daudzviet nokrišņi jau bija slapja sniega un lietus veidā, tādējādi saplacinot un kausējot sniega segu. No sniega brīvas teritorijas visagrāk – 23. februārī – parādījās Kurzemes dienvidrietumos – Liepājā un Rucavā. 24. un 25. februārī sniegs sāka izzust arī citviet Kurzemē un vietām arī centrālajos rajonos. Austrumlatvijā sniega sega turpināja būt stabila un 28. februāra nokrišņu rezultātā pat vietām jūtami pieauga. Arī 29. februāra siltums Austrumlatvijā nebija tik izteikts. 1. marta rītā visbiezākais sniegs klāja Alūksni (41 cm) un Siguldu (32 cm), Centrāllatvijā visvairāk sniega bija Saulkrastos (13 cm). Savukārt Kurzemē sniega sega daudzviet bija nokususi, atsevišķās atklātās vietās tās biezums nepārsniedza 1–3 cm.
Mēneša aukstajā periodā dominējošie bija austrumu kvadranta (ziemeļaustrumu, austrumu un dienvidaustrumu) vēji. Otrajā dekādē vējš pārsvarā pūta no dienvidaustrumiem un dienvidiem, bet trešajā, līdz ar ciklonu darbības atjaunošanos, bija gan rietumu, gan ziemeļu kvadrantu vēji. Tādējādi dažādu vēju virzienu biežums šī gada februārī bija visai tuvs ilggadējam, vienīgi rietumu puses vēji bija retāk (7. attēls).
Gan mēneša vidējais vēja ātrums, gan maksimālo brāzmu stiprums visos Latvijas reģionos februārī kopumā bija mazāks par atbilstošiem ilggadējiem vidējiem un maksimālajiem rādītājiem. Pārsvarā viegls vējš ar lielāku kā vidēji februārī bezvēja gadījumu skaitu bija anticiklona darbības laikā. Brāzmās stipra vēja spēku vējš sasniedza tikai vietām Kurzemē. Atjaunojoties ciklonu darbībai, piekrastes rajonos atsevišķās otrās dekādes dienās, 19. februārī arī Vidzemes augstienē, brāzmas sasniedza vētraina vēja (17 m/s un vairāk) spēku.
Savukārt mēneša beigu daļā Kurzemē vidējais vēja ātrums bija lielāks par normu. Piekrastes teritorijās brāzmās vētrains vējš bija sešās dienās no deviņām. Vislielākais mēnesī vēja ātrums bija 23. februārī, visstiprākās brāzmas bija Kurzemē un Rīgas līča dienvidu daļā: Saldū 27 m/s, Liepājas ostā 26 m/s, bet Rīgā – 20 m/s.
Mēneša aukstajā laikā daudzviet Latvijā bija vērojama sarma. Debesis bieži klāja tikai plāns spalvu–slāņu mākoņu plīvurs, tādēļ vietām dienas laikā varēja novērot krāšņas optiskās parādības (8. attēls).
Februāris sevi pierādīja arī kā puteņu mēnesis. Dažāda veida un intensitātes puteņi tika novēroti 18 dienās no 29. Visbiežāk putināja Kurzemē – Stendē vidēji katru otro mēneša dienu. Savukārt visplašākā teritorijā – 70% novērojumu staciju – putenis tika atzīmēts 19. februārī.