Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Vasara, 2025
Gaisa temperatūra
Kalendārās vasaras (jūnijs–augusts) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 0,3 °C zem gadalaika normas, tādējādi kļūstot par pirmo gadalaiku kopš 2022. gada pavasara, kas ir aukstāks par normu, kā arī par vēsāko vasaru kopš 2017. gada. Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,4 °C) tika novērota 21. augustā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra bija +32,4 °C, kas 3. jūlijā reģistrēta gan Mērsragā, gan Rīgā.
Jūnija pirmajā pusē mijās periodi ar vidējo gaisa temperatūru virs un zem normas, savukārt visu mēneša otro pusi vidējā gaisa temperatūra valstī bija zem normas, rezultātā jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +14,5 °C bija 0,7 °C aukstāks par normu.
Jūlija sākumā gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, sasniedzot maksimumu 3. jūlijā, kad 23 novērojumu stacijās tika uzstādīti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī šī datuma Latvijas rekords Mērsragā un Rīgā (+32,4 °C), pie tam šī bija vienīgā diena šajā vasarā, kad gaisa temperatūra kādā no stacijām sasniedza +30,0 °C. Turpmākajās dienās jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra svārstījās, dažas dienas esot vairākus grādus zem normas, taču 2. un 3. dekādē gaisa temperatūra paaugstinājās un atlikušo jūlija mēnesi bija stabili virs normas, Ainažos pat reģistrēts nedēļu ilgs karstuma vilnis, un naktī uz 20. jūliju Mērsragā novērota tropiskā nakts. Jūlija vidējā gaisa temperatūra bija +18,9 °C, kas ir 1,1 °C virs normas.
Augustā laika apstākļi bija lielākoties vēsāki par normu, lai gan atsevišķas dienas bija siltas. Mēneša 3. dekāde bija īpaši vēsa – vidējā gaisa temperatūra vairākās dienās bija pat zem +12,0 °C, kas ir aptuveni 4,0 °C zem normas šīm dienām. Lai gan augusta pašās beigās gaisa temperatūra paaugstinājās, augusts ar vidējo gaisa temperatūru +15,9 °C bija 1,0 °C vēsāks par normu un kļuva par vēsāko šajā gadsimtā (kopā ar 2012. gadu).
Kopumā vasarā tika pārspēti 25 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 Latvijas diennakts rekords, un 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 1 atkārtots stacijas rekords.
Nokrišņu daudzums
2025. gada vasara ar kopējo nokrišņu daudzumu 272,6 mm bija 22% mitrāka par normu (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada. Tikai atsevišķās novērojumu stacijās vasara bija sausāka par normu. Pāvilostā bija vismazāk nokrišņu – 184,3 mm, kas ir 4% zem stacijas normas, bet, salīdzinot ar normu, vissausākā vasara bija Jelgavā un Kolkā, kur kopējais nokrišņu daudzumus sasniedza 209,5 mm un 200,8 mm, kas ir 7% zem abu staciju normām. Tomēr lielākajā daļā Latvijas šī vasara bija mitrāka nekā ierasts, it īpaši valsts austrumu daļā. Gulbenē vasara bija vismitrākā ar kopējo nokrišņu daudzumu 414,0 mm jeb 88% virs stacijas gadalaika normas.
Jūnijs un jūlijs abi bija mitrāki par normu. Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 91,1 mm, kas ir 30% virs normas, bet jūlijā – 107,0 mm, kas ir 41% virs normas. Augusts ar nokrišņu daudzumu 73,9 mm bija vienīgais vasaras mēnesis, kas bija sausāks par normu (4% zem normas), kaut gan tikai mazliet.
Jūnija sākums visā Latvijā bija ļoti mitrs, daudzās novērojumu stacijās 1. dekādē nokrišņu daudzums bija divreiz vai pat trīsreiz lielāks par dekādes normu, un vidēji dekāde bija 123% mitrāka par normu. Jūnija 2. un 3. dekādē lielākajā daļā valsts nokrišņu bija mazāk, taču valsts austrumu daļā, it īpaši Vidzemes austrumos un Latgalē, nokrišņi bija bieža parādība.
Jūlija pirmās divas dienas aizritēja bez nokrišņiem visā valstī, un arī 3. un 4. jūlijā nozīmīgi nokrišņi (vismaz 1 mm) novēroti tikai atsevišķās stacijās. Taču pēc tam mitrie laika apstākļi atgriezās, visvairāk nokrišņu novērots Vidzemes austrumos un Latgalē. Madonā 9.–11. jūlijā kopā nolija 85,4 mm, kas jau pārsniedz stacijas mēneša normu 67,4 mm. Taču arī citviet Latvijā jūlijā novērotas dienas ar intensīviem nokrišņiem – Kalnciemā 16. jūlijā (51,1 mm), Liepājā 20. jūlijā (39,3 mm), Stendē 23. jūlijā (39,1 mm).
Jūlija beigās un augusta sākumā daudz nokrišņu novērots Kurzemes vidū un Zemgalē – it īpaši 30. jūlijā, kad nokrišņu daudzums Dobelē, Kuldīgā un Stendē pārsniedza 30,0 mm, turklāt Saldū diennakts laikā nolija 52,9 mm. Arī nakts uz 1. augustu bija lietaina, Rīgā nokrišņu daudzumam sasniedzot 41,7 mm, bet 4. augustā Gulbenē divu stundu laikā nolija 49,4 mm. Augusta vidū nokrišņi lielākajā daļā valsts mitējās, savukārt augusta beigās lietaini laika apstākļi atgriezās Kurzemē un Rīgas apkārtnē. Vienas diennakts laikā visvairāk šajā periodā nolija Rīgā 26. augustā, kad kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 52,3 mm.
Daļā novērojumu staciju, galvenokārt Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā, vasarā sausuma un mitruma rādītājs (SPI) bija virs 0,00, taču normas robežās. Vidzemē un arī Latgalē vairākās stacijās vasara bija mēreni mitra, bet Daugavpilī un Madonā tā bija ļoti mitra un Gulbenē pat ekstremāli mitra.
Vējš
Vidējais vēja ātrums vasarā bija 3,0 m/s, kas ir 0,4 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,7 m/s (1,0 m/s virs normas), savukārt jūlijs un augusts ar vidējo vēja ātrumu 2,6 un 2,9 m/s bija attiecīgi 0,1 un 0,4 m/s vējaināki par normu.
Kopumā vasarā bija 3 dienas, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s), bet vasaras visstiprākās vēja brāzmas reģistrētas Ventspilī 24. augustā – 22,9 m/s.
