Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Pavasaris, 2025
Gaisa temperatūra
2025. gada kalendārā pavasara (marts–maijs) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 6,9 °C, kas ir 1,0 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 10. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 2018. gada pavasari. Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−10,4 °C) tika novērota 17. martā Alūksnē, bet augstākā gaisa temperatūra bija +28,4 °C, kas 18. aprīlī reģistrēta Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa maksimālās temperatūras mēneša rekords.
Gandrīz visu martu Latvijā vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, izņemot dažas dienas mēneša vidū. Turpinoties divarpus nedēļu garam karstuma vilnim, kurš iesākās februāra beigās, marta pirmā puse bija īpaši silta. Gandrīz nedēļu pēc kārtas tika sasniegti gan staciju, gan Latvijas nozīmes diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltajiem laika apstākļiem turpinoties arī marta otrajā pusē, rezultātā marts ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C bija 3,6 °C siltāks par normu un kļuva par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē.
Aprīļa sākumā turpinājās pavasarīgais siltums, taču jau pēc pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās un piedzīvojām nedēļu ilgu vēsuma periodu. Mēneša vidū gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, pīķi sasniedzot 18. aprīlī. Uzstādīts jauns Latvijas aprīļa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords (+28,4 °C Skrīveros), un arī visās pārējās novērojumu stacijās reģistrēti diennakts, dekādes vai mēneša rekordi. Latvijas vidējā gaisa temperatūra 18. aprīlī bija 17,9 °C, kas ir 11,8 °C virs šī datuma normas. Neskatoties uz vēsuma periodiem un pat reģistrēto minimālās gaisa temperatūras rekordu mēneša beigās, aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C bija 1,3 °C siltāks par mēneša normu un kļuva par 5. siltāko novērojumu vēsturē, dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem.
Maijs visā valstī bija vēss. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Maija pirmajā pusē vidējā gaisa temperatūra bija pat zemāka nekā siltuma periodos martā un aprīlī, turklāt Rucavas novērojumu stacijā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, kā arī dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā maijā bija +9,4 °C, kas ir 2,0 °C zem mēneša normas, tātad maijs kļuva par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā.
Kopā pavasarī tika pārspēti 172 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no tiem 23 ir dekādes un 16 – mēneša staciju rekordi. Sasniegtajos rekordos iekļauti arī Latvijas nozīmes rekordi – 11 diennakts, viens dekādes un viens Latvijas mēneša rekords. Diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – pirmie kopš 2024. gada maija – sasniegti aprīļa beigās un maijā, kopā pieci.
Nokrišņu daudzums
Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 147,5 mm, kas ir 20% virs gadalaika normas (123,1 mm). Vismazāk nokrišņu bija Vičakos (54,5 mm), kas ir 53% zem stacijas sezonas normas, bet nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 280,9 mm (105% virs normas).
Marts ar nokrišņu daudzumu 24,0 mm bija vienīgais pavasara mēnesis, kas bija sausāks par normu (35% zem normas). Aprīlī nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 39,2 mm, kas ir 9% virs normas, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar kopējo nokrišņu daudzumu 84,7 mm (68% virs normas), kā arī 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē.
Lai gan martā un aprīļa pirmajā pusē vietām novēroti nokrišņi, vidēji valstī šis periods bija sausāks par normu, daļēji arī salīdzinoši sausā februāra dēļ. Aprīļa 2. dekādes beigās novēroti intensīvi nokrišņi, it īpaši centrālajos rajonos (Lielpečos 19. aprīlī nolija 76,3 mm), un arī pēc tam aprīlī un maija pirmajā pusē ik pa laikam novērots lietus. Maija vidū teju visā Latvijā reģistrēts ilgstošs lietus, visvairāk nolija Madonā, Kalnciemā un Rīgā. Kamēr Kurzemē, Vidzemes rietumos un valsts centrālajos reģionos pēc tam līdz maija beigām nokrišņu daudzums bija salīdzinoši mazs, Latgalē, Sēlijā un Austrumvidzemē lietus nemitējās, rezultātā šajos reģionos maijs bija ļoti mitrs. Madonā, kur nolija vairāk nekā 3 maija normas, šis bija mitrākais maijs novērojumu vēsturē.
Lielākajā daļā novērojumu staciju pavasarī sausuma un mitruma rādītājs (SPI) bija normas robežās, taču Kurzemē pavasaris daudzās stacijās bija mēreni vai ļoti sauss, Ventspilī un Vičakos ekstremāli sauss. Madonā pavasaris bija ļoti mitrs.
Sniegs
Šajā pavasarī sniegs nebija bieža parādība – martā vidējās sniega segas biezums Latvijā nesasniedza 1 cm, savukārt pārējos mēnešos tas bija 0 cm.
Marta pirmajās dienās dažās novērojumu stacijās valsts austrumos bija saglabājusies sniega sega līdz pat 8 cm bieza, taču tā drīz nokusa. Īslaicīga sniega sega valsts austrumos izveidojās arī marta vidū un aprīļa sākumā, taču visur tā vienas vai divu dienu laikā nokusa.
Snigšana bez sniega segas izveidošanās novērota vēl maijā, daudzās stacijās maija vidū – 16. maijā Dobelē, Gulbenē, Madonā, Mērsragā, Rēzeknē, Rīgā, Skultē un Zosēnos, 15. un 14. maijā Pāvilostā un Dagdā.
Vējš
Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Martā un aprīlī vidējais vēja ātrums bija 3,5 m/s, kas ir attiecīgi 0,2 m/s un 0,4 m/s virs mēnešu normām. Maijs ar vidējo vēja ātrumu 3,1 m/s arī bija 0,3 m/s vējaināks par normu.
Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) šopavasar reģistrētas 9. aprīlī Liepājas ostā.
