Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Gads, 2025
Pagājušais gads bija 4. siltākais Latvijas novērojumu vēsturē. Četri gada mēneši ierindojās siltāko mēnešu pieciniekā – janvāris, marts, septembris un decembris, savukārt maijs bija vēsākais šajā gadsimtā. Nokrišņu daudzums 2025. gadā bija 3% virs normas, janvārim un maijam kļūstot par 3. un 6. mitrāko novērojumu vēsturē.
Gaisa temperatūra
Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2025. gadā bija +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.–2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada).
Vissiltākais 2025. gads bija Rīgā, kur vidējā gaisa temperatūra bija +9,1 °C, bet visvēsākais gads bija Alūksnē: +7,0 °C. Teritoriāli vidējās gaisa temperatūras novirzes no normas 2025. gadā bija no +0,8 °C Dienvidkurzemē līdz +1,5 °C Ziemeļvidzemē.
Deviņi 2025. gada mēneši bija siltāki par normu, maijs, jūnijs un augusts bija aukstāki par normu. Visos mēnešos, izņemot februāri un oktobri, sasniegts vismaz viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi sasniegti aprīlī, maijā, jūnijā un augustā – kopā 9 stacijas nozīmes diennakts rekordi. Savukārt kopā gada laikā stacijās sasniegti 396 diennakts, 39 dekādes un 16 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi, un tajos iekļauti arī Latvijas nozīmes rekordi – 26 diennakts, 3 dekādes un viens Latvijas mēneša rekords (+28,4 °C Skrīveros 18. aprīlī). Marts un janvāris kļuva attiecīgi par 2. un 3. siltākajiem, septembris bija 4. siltākais, savukārt decembris bija 5. siltākais novērojumu vēsturē. Savukārt maijs, lai gan visā novērojumu vēsturē bija 24. vietā, bija vēsākais kopš 1999. gada un vēsākais šajā gadsimtā.
Gaisa temperatūras amplitūda Latvijā 2025. gadā bija 52,1 °C. Daugavpilī 20. februārī tika novērota gada zemākā gaisa temperatūra –19,7 °C. Savukārt gada augstākā gaisa temperatūra (+32,4 °C) tika reģistrēta 3. jūlijā Mērsragā un Rīgā, kas ir arī jauns šī datuma Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Vairākkārt 2025. gadā pieredzējām periodus, kad gaisa temperatūra bija stabili virs vai zem normas. Garākie siltuma periodi ar nelieliem pārtraukumiem bija janvārī–februāra sākumā (26 dienas pēc kārtas), februāra beigās–aprīļa sākumā (20 un tad 18 dienas pēc kārtas), septembrī (26 dienas pēc kārtas), oktobra beigās–novembrī (24 dienas pēc kārtas). Kopā 53 dienās vidējā gaisa temperatūra 2025. gadā bija vairāk nekā 5,0 °C virs normas, 18. aprīlī pat 11,8 °C virs normas. Savukārt periodi ar gaisa temperatūru zem normas bija mazāk un īsāki – februāra vidū (13 dienas pēc kārtas), no aprīļa beigām līdz jūnijam (15 dienas pēc kārtas) un jūnijā (13 dienas pēc kārtas). Kopā pagājušajā gadā 8 dienās vidējā gaisa temperatūra bija vismaz 5,0 °C zem normas, vislielākā negatīvā novirze bija 8. maijā (6,3 °C zem normas).
Gada laikā vairākas reizes pieredzējām krasas Latvijas vidējās gaisa temperatūras izmaiņas, piemēram, aprīļa sākumā gaisa temperatūra 3 dienu laikā pazeminājās par 10,1 °C, un vēlāk aprīlī tā 8 dienu laikā paaugstinājās par 18,1 °C. Arī jūlija sākumā, kad reģistrēta gada maksimālā gaisa temperatūra, gaisa temperatūra pirms tam dažu dienu laikā strauji paaugstinājās un pēc tam uzreiz pazeminājās. Taču visstraujākās gaisa temperatūras izmaiņas notika gada beigās decembrī, kad tā krasi izmainījās vairākas reizes pēc kārtas, vispirms 11.–15. decembrī pazeminoties par 10,5 °C un paaugstinoties par 8,4 °C (no +7,7 °C līdz –2,8 °C, uz +5,6 °C), un tad 21.–31. decembrī pazeminoties par 10,3 °C, paaugstinoties par 9,0 °C un atkal pazeminoties par 11,6 °C.
Nokrišņu daudzums
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2025. gadā bija 707,2 mm, kas ir 3% virs gada normas (685,6 mm). Vismitrākais gads bija Madonā ar kopējo nokrišņu daudzumu 893,7 mm, kas ir 28% virs stacijas gada normas. Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā – 508,5 mm jeb 22% zem stacijas gada normas.
Lai gan gads kopumā Latvijā bija mazliet mitrāks par normu, mitro mēnešu īpatsvars bija mazāks. Janvāris kļuva par 3. mitrāko novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 79,4 mm (57% virs normas), bet februāris un marts bija sausāki. Aprīlī, maijā, jūnijā un jūlijā Latvijā nokrišņi bija biežāka parādība, it īpaši maijā, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 84,7 mm jeb 68% virs normas, tādējādi kļūstot par 6. mitrāko maiju novērojumu vēsturē. Pārējie mēneši pēc jūlija bija sausāki par normu.
Pagājušajā gadā Latvijā bija vērojami izteikti mitruma un sausuma periodi. Gads sākās ar nokrišņiem bagātu dienu, kad vidēji Latvijā diennakts nokrišņu daudzums bija 16,6 mm un daudzās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 20,0 mm, un arī janvāra beigas bija salīdzinoši mitras. Februārī, martā un aprīlī valdīja sausāki apstākļi, kaut nokrišņi nebija reta parādība. Īpaši izcēlās 19. aprīlis, kad Lielpečos diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 76,3 mm, un šī kļuva par gada lietaināko dienu kādā no novērojumu stacijām. Maijā, jūnijā un jūlijā teju visā Latvijā valdīja mitri apstākļi, bet vismitrākais šis periods bija valsts austrumu daļā – Latgalē, Sēlijā, Austrumvidzemē, kur līdz pat augustam 3 mēnešu sausuma un mitruma rādītājs saglabājās virs 2 jeb ekstremāli mitrs. Vasarā daudzās novērojumu stacijās bija dienas ar intensīviem nokrišņiem, kad to daudzums diennakts laikā pārsniedza 30,0–40,0 mm vai pat 50,0 mm (52,9 mm 30. jūlijā Saldū, 52,3 mm 26. augustā Rīgā, 51,1 mm 16. jūlijā Kalnciemā). Rudenī un ziemas pirmajā mēnesī nokrišņu daudzums bija mazāks, visiem atlikušajiem gada mēnešiem esot sausākiem par normu, kaut nokrišņi arī bija novēroti. Īpaši lietaina rudens diena bija 25. oktobrī ar stipriem vai ļoti stipriem nokrišņiem vairākās novērojumu stacijās un vidējo nokrišņu daudzumu Latvijā 16,5 mm.
Vēja ātrums
2025. gadā kopumā 26 dienās kādā no novērojumu stacijām maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s), no kurām 13 dienās brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet trijās no tām brāzmas pārsniedza 28,5 m/s, kas pēc Boforta skalas apzīmē ļoti stipras vētras spēku. Vislielākais dienu skaits ar vētras stipruma brāzmām pagājušajā gadā bija janvārī – 7 dienas, bet trijos gada mēnešos šādu dienu nebija.
Visstiprākās vēja brāzmas (29,1 m/s) reģistrētas 12. oktobrī Daugavgrīvā un 30. decembrī Ventspilī, otras stiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) – 1. janvārī Liepājas ostā. Gada pirmajā dienā reģistrēts arī visstiprākais diennakts vidējais vēja ātrums stacijas ietvaros turpat Liepājas ostā – 15,7 m/s. Savukārt visstiprākais diennakts Latvijas vidējais vēja ātrums fiksēts gada beigās – 7,5 m/s 28. decembrī.
Sniegs
2024./2025. gada ziemā sniega sega vidēji Latvijā bija plānāka nekā normas periodā, taču tā izveidojās atkārtoti gan janvārī, gan februārī un vairākās novērojumu stacijās saglabājās līdz pat marta sākumam. Visbiezākā sniega sega novērota Rūjienā 12. janvārī – 20 cm.
Pavasarī sniegs nebija bieža parādība, vidējam sniega segas biezumam Latvijā nesasniedzot 1 cm. Īslaicīga sniega sega izveidojās marta vidū un aprīļa sākumā, savukārt snigšana bez sniega segas izveidošanās novērota vēl maijā, visvēlāk 16. maijā.
Snigšana rudenī pirmo reizi novērota 12. oktobrī Vidzemes ziemeļaustrumos, bet arī 24. septembrī, lai gan tikai pāris minūtes, Rīgā un Daugavgrīvā novērots slapjš sniegs. Sniega sega izveidojās novembra vidū un atkārtoti novembra beigās, taču decembrī, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā visur nokusa. Decembra pēdējā nedēļā un it īpaši pēdējās gada dienās snigšana novērota visā Latvijā, sniega sega izveidojās atkārtoti. Līdz gada beigām visbiezākā tā bija Liepājā un Alūksnē (15 un 13 cm).