Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Septembris, 2023
Septembra apskats
Septembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,8 °C, kas ir 3,5 °C virs mēneša normas, līdz ar to šis bija siltākais septembris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 0,6 °C pārspējot 1934. gada septembri. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,0 °C tika novērota 16. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,6 °C tika novērota 13. septembrī Dobelē, kas ir arī jauns Latvijas 13. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Praktiski visu septembri gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu, vien 7. septembris bija vēsāks nekā ierasti. Atsevišķās dienās gaisa temperatūra bija pat vairāk nekā 6 °C virs normas.
Gaisa temperatūrai septembrī lielākoties turoties virs +15 °C, Latvijā turpinājās meteoroloģiskā vasara, šī gada septembrim kļūstot par “ceturto vasaras mēnesi”. Meteoroloģiskais rudens līdz šim ir iestājies 7 novērojumu stacijās (Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Rēzeknē, Saldū, Stendē un Zosēnos), kur tas sākās 14. septembrī, kas ir aptuveni 20 dienas vēlāk nekā vidējais rudens sākums normas periodā šajās novērojumu stacijās. Pārējā valstī turpinās meteoroloģiskā vasara, un pirmo reizi meteoroloģiskā vasara Latvijā noslēgsies oktobrī. Iepriekšējais vēlākā meteoroloģiskā rudens sākums bija 1955. gadā, kad tas vidēji Latvijā sākās 17. septembrī, bet kopš 1951. gada ir bijušas kopumā 23 meteroloģiskās vasaras, kas noslēgušās septembrī.
Gaidāms, ka šogad būs ne tikai vēlākais meteoroloģiskā rudens sākums vidēji Latvijā, bet arī vēlākais rudens sākums, kas reģistrēts atsevišķā novērojumu stacijā (līdzšinējais rekords ir novērots 2006. gadā, kad Rīgā rudens sākās vien 4. oktobrī).
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 43,7 mm, kas ir 28% zem mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Piedrujā – 16,6 mm. Vidēji Latvijā septembrī bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Vičakos – 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Dobelē, Rēzeknē, Rīgā un Zīlānos – 4 diennaktis.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 82% – no 79% Rīgā līdz 85% Kolkā. Nakts un rīta stundās bieži bija novērojama migla.
Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī.
Septembris Latvijā bija saulaināks kā vidēji 1991.–2020. gadu periodā. Valsts austrumu un centrālajos rajonos mēnesis bija mazliet saulaināks nekā pārējā valsts teritorijā.
Mēneša sākumā tika reģistrēti divi ļoti vēli vālodzes novērojumi rudenī: 1. septembrī vālodze redzēta Jūrmalā, bet 2. septembrī – Carnikavas pagastā. 3. septembrī Rīgā, Mangaļsalā, reģistrēts ļoti agrs akmeņu čipstes rudens migrācijas novērojums. Savukārt mēneša beigās Tērvetes un Ukru pagastā jau tika novēroti pirmie dzērvju un zosu kāši.1
Dobeles novada Bukaišu un Augstkalnes pagastā, kur 7. augustā plosījās vētra un krita lielgraudu krusa, daudzviet uzziedēja zirgkastaņas, ievas, ceriņi, ķirši un ābeles. Arī Salaspilī atkārtoti uzziedēja rododendri un irbenes. Šāda augu ziedēšana rudenī notiek gadījumos, kad bijuši ekstremāli laikapstākļi. Šajā gadījumā sauso vasaras sākumu augi fizioloģiski uztvēruši līdzīgi kā miera periodu ziemā.
Siltais septembris ļāva nobriest ķirbjiem. Tikai mēneša otrās dekādes vidū atsevišķās vietās (Pierīgā, Ludzas un Gulbenes novadā) no rīta uz augsnes bija novērojama pirmā rudens salna.
Kokiem un krūmiem lapu dzeltēšanas fenoloģiskā parādība vēl nesākās, izņemot ērkšķogas, jāņogas, ošus un ozolus, kam pirmās dzeltenās lapas parādījās septembra pēdējās dienās. Nogatavojās gan ozolu, gan zirgkastaņu augļi. Mežos bija daudz sēņu, bet rudenim raksturīgās sēnes parādījās vienīgi mēneša beigās.1
Netrūka arī vairāku retu dabas parādību – 3. septembrī virs Rīgas līča izveidojās ūdensstabs, 7. septembrī Līvānu un Kuldīgas novadā tika novērota miglas jeb baltā varavīksne, 9. septembrī Liepājas pusē – halo parhēlijs, bet 18. septembrī vietām bija labi novērojama ziemeļblāzma.
Septembra 3. dekādes apskats
Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1°C, kas ir 5,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,4 °C tika novērota 26. septembrī Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,4 °C tika novērota 22. septembrī Bauskā.
Sešās dienās vismaz kādā no meteoroloģiskajām stacijām tika sasniegts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords. 22., 28. un 29. septembrī tagad ir arī jauni nacionālie gaisa temperatūras rekordi. 22. septembra jaunais rekords tagad ir +26,4 °C (Bauskā), 28. septembra – +25,6 °C (Bauskā) un 29. septembra – +24,5 °C (Bauskā).
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 16,6 mm, kas ir 7% zem dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (59,4 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Ventspilī – 3,4 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Gulbenē, Liepājā, Piedrujā un Vičakos – 3 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Stendē – 1 diennakts.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 81% – no 78% Rīgā līdz 87% Madonā. Atsevišķās naktīs un no rītiem bija novērojama migla.
Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 30. septembrī Ventspilī.
Mežos arī septembra beigās ir daudz sēņu. Vairumam koku un krūmu sugu joprojām ir zaļas lapas. Lapu dzeltēšanas fenoloģiskā parādība iestājusies vienīgi ērkšķogām, jāņogām, ošiem un ozoliem. Turpinājās staltbriežu riests jeb bauris. Valsts dienvidu rajonos novēroti arī paši pirmie zosu un dzērvju kāši. 1
Dzērves, 30.09.2023. Tērvetes pagasts, foto: Ludmila Leilande1
Septembra 2. dekādes apskats
Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,8 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,0 °C tika novērota 16. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,6 °C tika novērota 13. septembrī Dobelē.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (45,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 2,2 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Daugavpilī, Gulbenē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā, Rēzeknē, Rucavā, Saldū, Sīļos, Stendē, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Rīgā, Zīlānos – 1 diennakts.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā. Atsevišķās naktīs un no rītiem bija novērojama migla.
Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī.
Septiņās novērojumu stacijās (Saldū, Stendē, Alūksnē, Gulbenē, Zosēnos, Madonā un Rēzeknē) 14. septembrī sākās meteoroloģiskais rudens, pārējā Latvijā turpinās meteoroloģiskā vasara.
Dekādes vidū atsevišķās vietās (Pierīgā, Ludzas un Gulbenes novadā) no rīta uz augsnes bija novērojama pirmā rudens salna, kā arī 18. septembrī vietām bija labi novērojama ziemeļblāzma.
Kokiem joprojām ir zaļas lapas. Nogatavojušies gan ozolu, gan zirgkastaņu augļi. Mežos daudz sēņu, bet lielākoties joprojām tās ir vasaras sēnes – gailenes, baravikas, bekas. Vietām parādās arī pirmās rudens sēnes (vilnīši, eglenes, cūcenes)1, bet valsts lielākajā daļā tās vēl jāgaida. Dobeles novada Penkules pagastā 16. septembrī novērots vēsturiski lielākais krauķu bars (1300 putni)2.
|
|
|---|---|
| Cūcene, 19.09.2023. Garkalnes pagasts, foto: Ilgonis Šteinbergs1 | Eglene, 19.09.2023. Valmieras novads, foto: Astra Kalve1 |
Septembra 1. dekādes apskats
Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,6°C, kas ir 1,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,4 °C tika novērota 7. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 10. septembrī Dobelē.
Visu septembra pirmo dekādi Latvijā turpinājās meteoroloģiskā vasara. Naktīs un no rītiem bieži bija novērojama migla.
Virs Rīgas līča 3. septembrī izveidojās ūdensstabs, kas bija redzams arī no Rīgas valstspilsētas. Šādi ūdensstabi jeb virpuļviesuļi veidojas apstākļos, kad jūrā ūdens temperatūra ir siltāka par gaisa temperatūru; ieplūstot aukstai gaisa masai virs jūras, rodas piemēroti apstākļi, lai veidotos ūdensstabi. Parasti tie apdraudējumu nerada, jo, nonākot krastā, zaudē savu spēku.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 11,1 mm, kas ir 51% zem dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (44,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Sīļos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 1,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Rūjienā, Skultē – 3 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Piedrujā, Rēzeknē, Sīļos šādu diennakšu nebija.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 83% – no 80% Daugavpilī, Dobelē līdz 86% Kolkā, Pāvilostā.
Visstiprākās vēja brāzmas (17,2 m/s) tika novērotas 1. septembrī Liepājā.
Dekādes sākumā reģistrēti divi ļoti vēli vālodzes novērojumi rudenī: 1. septembrī vālodze redzēta Jūrmalā, bet 2. septembrī – Carnikavas pagastā. Savukārt 3. septembrī Rīgā, Mangaļsalā, reģistrēts ļoti agrs akmeņu čipstes rudens migrācijas novērojums1.
|
|
|---|---|
| Vālodze, 02.09.2023. Carnikavas pagasts, foto: Igors Deņisovs1 | Akmeņu čipste, 03.09.2023. Rīgas valstspilsēta, Mangaļsala, foto: Igors Deņisovs1 |
Dobeles novada Bukaišu un Augstkalnes pagastā, kur pirms mēneša plosījās vētra un krita lielgraudu krusa, daudzviet uzziedējušas zirgkastaņas, ievas, ceriņi, ķirši un ābeles, kam vētrā tika noplēstas lapas un nodauzīta miza. Visticamāk, nākamajā gadā šoruden ziedošajiem augļu kokiem raža būs maza vai arī atsevišķos gadījumos tās nebūs vispār.
Arī Salaspilī atkārtoti uzziedējuši rododendri un irbenes. Šāda augu ziedēšana rudenī notiek gadījumos, kad bijuši ekstremāli laikapstākļi. Šajā gadījumā sauso vasaras sākumu augi fizioloģiski uztvēruši līdzīgi kā miera periodu ziemā.
Septembra 1. dekādes beigās daudzviet tika organizētas kartupeļu novākšanas talkas.
Tika novērotas arī vairākas samērā retas dabas parādības. 7. septembrī Līvānu un Kuldīgas novadā novērota miglas jeb baltā varavīksne, bet 9. septembrī Liepājas pusē – halo parhēlijs.