Jūlijs, 2023
Jūlija apskats
Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,8 °C, kas ir 1,0 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 11. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,1 °C tika novērota 16. jūlijā Dobelē.
Jūlija mēnesis kopumā iesākās ar salīdzinoši sausu laiku, taču mēneša otrajā pusē nokrišņu bija vairāk, lietu bieži pavadīja arī pērkona negaisi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 71,2 mm, kas ir 6% zem mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (106,1 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Kolkā – 43,1 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 12,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rīgā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 7 diennaktis. Jūlija sākumā un vidū mežos saglabājās augsta ugunsbīstamība.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 75% – no 71% Daugavpilī līdz 80% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 3. jūlijā Ventspilī.
Jūlijs valsts rietumu un dienvidaustrumu rajonos bija saulaināks nekā vidēji 1991.–2020. gadu periodā, savukārt centrālajos un ziemeļaustrumu rajonos – mazāk saulains.
Jūlija sākumā un vidū ultravioletās radiācijas indekss (UVI) Latvijā bija aptuveni 5, kas ir vidējs radiācijas apjoms, bet atsevišķās dienās kādā no Latvijas reģioniem tika sasniegts arī augsts UVI. Mēneša beigās UVI vērtības Latvijā samazinājās, un dažās dienās vidēji valstī bija zems ultravioletās radiācijas apjoms.
Mēneša sākumā ziedēja liepas, dažviet Kurzemē un Vidzemē tika atrastas pirmās gailenes. Lielākajā Latvijas daļā mežos bija maz ogu un sēņu, mazliet labāka situācija šajā ziņā novērota Kurzemes novados. Pļavās turpināja ziedēt asinszāles, pīpenes, pelašķi, savvaļas burkāni, staģes, cigoriņi, pulkstenītes un citi ziedaugi. Lauksaimniecībā mēneša sākumā turpinājās zemeņu un ķiršu sezona, tāpat sāka nogatavoties uz lauka augošie gurķi, kabači, kartupeļi. Mēneša 2. dekādē sākās ziemas miežu kulšana. Mēneša beigās, savukārt, intensīvie nokrišņi dažviet aizkavēja ražas novākšanu, bet tās kvalitāti nebojāja. Sākās kviešu kulšana.
Tika novērotas arī vairākas interesantas un salīdzinoši retas dabas parādības – ūdensstabi, virpuļviesuļi un krusa. Jāatzīmē arī vairākas reti novērojamas mākoņu formas – piltuvveida, ruļļa un sudrabainie mākoņi.
Jūlija 3. dekādes apskats
Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 2,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 21. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,5 °C tika novērota 29. jūlijā Bauskā. Dekādes minimālā gaisa temperatūra 21. jūlijā Madonā bija arī jauns diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Bez šī Madonā tika pārspēts vēl viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords 22. jūlijā, ar gaisa temperatūru + 6,5 °C. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 43,5 mm, kas ir 57% virs dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (84,9 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Rūjienā – 12,6 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Madonā, Priekuļos, Rīgā un Skrīveros – 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Dagdā, Rēzeknē, Rūjienā un Sīļos – 4 diennaktis. Salīdzinoši biežāk un stiprāk uzlijušais lietus un mērenais siltums radīja rudenīgas noskaņas, ko vēl vairāk paspilgtināja migla, kas daudzviet dekādes beigās izveidojās rīta stundās. Lauksaimniecībā nokrišņi daudzviet aizkavēja ražas novākšanu.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 81% – no 78% Dagdā, Gulbenē, Rēzeknē līdz 85% Kolkā, Saldū.
Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Daugavgrīvā.
Mežos ogu un sēņu (gailenes, dažādas bekas) joprojām maz, vairāk Kurzemē, kur arī iepriekšējās dekādēs lijis mazliet vairāk. Iespējams, rudens sēnes vēl parādīsies, ja vien nokrišņu būs pietiekami daudz.
- jūlijā Salacgrīvā izveidojās ūdensstabs, bet 29. jūlijā Valkas novadā tika novērots virpuļviesulis, tiesa, postījumus tas neradīja. Debesis bieži klāja gubu lietus mākoņi un slāņu gubu mākoņi, taču dažviet tika novēroti arī krietni retāki mākoņi. Piemēram, 25. jūlijā Rīgā tika novēroti ruļļa mākoņi, bet 29. jūlijā Mazirbē – sudrabainie mākoņi.
Jūlija 2. dekādes apskats
Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,8 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 11. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,1 °C tika novērota 16. jūlijā Dobelē. Dekādes pirmajās dienās gaisa temperatūra bija zem normas un tika reģistrēti 4 jauni, bet atkārtoti 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt dekādes turpinājumā gaisa temperatūra bija augstāka par normu un 16. jūlijā sasniegti 3 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 8,5 mm, kas ir 66% zem dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (26,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Liepājā – 0,6 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Rīgā, Rūjienā, Skrīveros, Zosēnos – 4 diennaktis, bet Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā šādu diennakšu nebija.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 70% – no 66% Daugavpilī, Gulbenē, Rīgā līdz 77% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 16. jūlijā Daugavgrīva.
Lauksaimniecībā jūlija 2. dekādē sākusies ziemas miežu kulšana. Zemnieki lēš, ka šai kultūrai sausuma dēļ šogad ir 15–50 % ražas zudumi, tas atkarīgs no konkrētās vietas augsnes īpašībām un nokrišņu daudzuma. Turpina briest arī vēlo kartupeļu šķirņu bumbuļi. Jāpiebilst, ka pēdējo gadu īpaši siltajās vasarās savairojušies kartupeļu lapgrauži, to ir daudz arī šogad. Zirgaudzētājiem problēmas sagādā zāles trūkums siena sagatavošanai.
Mežos ir maz ogu, īpaši melleņu, bet sēņu nav gandrīz nemaz. Daudzviet alkšņiem nobrūnējušas lapas, to izraisījuši alkšņu zilā lapgrauža un alkšņu zaļā lapgrauža kāpuri. Tiesa, šie kaitēkļi kokiem postu nenodara, lapas nākamajā pavasarī atkal saplauks.
Rīgas līča dienvidos tika novēroti retie (biežāk redzami vasaras otrajā pusē un rudenī) piltuvveida mākoņi.
Kaut arī lokāli tika novērotas pērkona lietusgāzes un arī krusas graudi, mežos joprojām saglabājas augsta ugunsbīstamība.
Jūlija 1. dekādes apskats
Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,7 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,6 °C tika novērota 6. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,3 °C tika novērota 6. jūlijā Madonā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 18,9 mm, kas ir 17% zem dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,3 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Piedrujā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 7 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos – 2 diennaktis.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 74% – no 66% Daugavpilī līdz 79% Ventspilī.
Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 3. jūlijā Ventspilī.
Dzīvajā dabā vasaras otrā mēneša pirmā dekāde visvairāk asociējas ar liepu ziedēšanas laiku, tā tas bija arī šogad. Pļavās turpina ziedēt asinszāles, pīpenes, pelašķi, savvaļas burkāni, staģes, cigoriņi, pulkstenītes un citi ziedaugi.
Dekādes sākumā bija vērojami lokāli pērkona negaisi, ko pavadīja ne vien stipras lietusgāzes, bet arī brāzmains vējš, kas daudzviet nolauza kokus, kā rezultātā dažviet bija novērojami elektrības padeves traucējumi.
Pēc ekstremāli ilgstošā sausuma daudzviet uzlija lietus, tā rezultātā atsevišķās vietās Kurzemē un Vidzemē tika atrastas pirmās šīs vasaras gailenes.
Lauksaimniecībā turpinājās zemeņu un ķiršu sezona, tāpat sāka nogatavoties uz lauka augošie gurķi, kabači, kartupeļi. Sausuma dēļ daudziem ogulājiem (jāņogām, upenēm) ogas salīdzinoši mazas un ar zemāku sulas saturu.
Mežsaimnieki lēš, ka cietuši arī bērzu un egļu stādījumi jaunaudzēs, īpaši tie, kas stādīti maijā, kad ilgstošais sausums bija jau sācies. Mežos saglabājās augsta ugunsbīstamība.