Lāčplēša dienā – par Latvijas neatkarību kritušo karavīru piemiņas dienā – laikapstākļi mūsdienās lielākoties ir raksturīgi vēlam rudenim. Vidējās gaisa temperatūras norma (1991.–2020. gads) Latvijā ir +2,8 °C, teritoriāli tā ir no +1,0 °C Alūksnē līdz +4,7 °C Liepājā un Ventspilī.
Kopš Brīvības cīņu noslēguma 1920. gadā laikapstākļi 11. novembrī ir bijuši gan rudenīgi silti, gan ar ziemīgu salu. Visaukstākā bija otrā Lāčplēša diena 1921. gadā, kad Priekuļos gaisa temperatūra pazeminājās līdz –17,4 °C, savukārt vissiltākais 11. novembris bija 2008. gadā, kad visās tobrīd strādājošajās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi un Jelgavā tika reģistrēts Latvijas diennakts rekords +13,0 °C.
Kā ierasts novembrī, arī Lāčplēša dienā nereti ir vērojami nokrišņi. Kopš 1923. gada ir bijušas tikai 6 Lāčplēša dienas bez nokrišņiem visā Latvijā, pēdējoreiz 2011. gadā. Nokrišņiem bagātākais 11. novembris bija 1950. gadā, kad vidēji Latvijā nokrišņu daudzums bija 8,9 mm, bet vislielākais reģistrētais diennakts nokrišņu daudzums kādā no Latvijas novērojumu stacijām bija 24 mm, kas 1972. gadā novērots Kolkā.
Reizēm Lāčplēša dienā zemi klāj sniega sega. Pēdējoreiz sniega sega Lāčplēša dienā tika novērota 2016. gadā, bet visbiezākā sniega sega bija 1980. gadā Aizputē – 27 cm.
Kopš 1960. gada 11 reizes Latvijā Lāčplēša dienā vēja brāzmas sasniegušas vētras spēku (vismaz 20 m/s), no kurām 2 reizes (1969. un 1971. gadā) brāzmas bija pat ar stipras vētras spēku (vismaz 25 m/s). Visstiprākās vēja brāzmas 11. novembrī bija 1969. gadā, kad Liepājā to ātrums sasniedza 28 m/s.