Laika apstākļi Lāčplēša dienā
Lāčplēša dienā – par Latvijas neatkarību kritušo karavīru piemiņas dienā – laikapstākļi kopš Brīvības cīņu noslēguma 1920. gadā mēdz būt gan rudenīgi silti, gan ar ziemīgu salu. Vidējās gaisa temperatūras norma (1991.–2020. gads) Latvijā ir +2,8 °C, teritoriāli tā ir no +1,0 °C Alūksnē līdz +4,7 °C Liepājā un Ventspilī.
Viszemākā temperatūra 11. novembrī novērota otrajā Lāčplēša dienā 1921. gadā, kad Priekuļos gaisa temperatūra pazeminājās līdz −17,4 °C, bet vidēji Latvijā visaukstākā Lāčplēša diena bija 1993. gadā, kad Latvijas diennakts vidējā gaisa temperatūra bija −7,4 °C.
Vissiltāko Lāčplēša dienu piedzīvojām 2022. gadā, kad Latvijas diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +10,5 °C un Kolkā diennakts maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +14,1 °C, uzstādot jaunu Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu.
Kā ierasts novembrī, arī Lāčplēša dienā nereti ir vērojami nokrišņi. Kopš 1945. gada ir bijušas 5 Lāčplēša dienas bez nokrišņiem visā Latvijā (1962., 1964., 1984., 1988. un 1993. gadā), savukārt vēl 12 Lāčplēša dienās lietus bija tikai vietām, vidēji Latvijā nokrišņu daudzumam nesasniedzot 0,1 mm. Nokrišņiem bagātākā Lāčplēša diena kopš 1945. gada bija 1950. gadā, kad vidēji Latvijā nokrišņu daudzums bija 8,8 mm, bet vislielākais reģistrētais diennakts nokrišņu daudzums kādā no Latvijas novērojumu stacijām bija 24,1 mm, kas 1972. gadā novērots Kolkā.
Reizēm Lāčplēša dienā zemi klāj sniega sega. Kopš 1946. gada visbiezākā sniega sega bija 1970. gadā Siguldā – 25 cm, bet pēdējoreiz Lāčplēša dienā sniega sega tika novērota 2016. gadā.
Kopš 1966. gada 9 reizes Latvijā Lāčplēša dienā vēja brāzmas sasniegušas vētras spēku (vismaz 20,8 m/s), no kurām 2 reizes (1969. un 1971. gadā) brāzmas bija pat ar stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s). Visstiprākās vēja brāzmas 11. novembrī bija 1969. gadā, kad Liepājā to ātrums sasniedza 28,0 m/s.
